Trešais stuosts. Doba dzīdej, doba spierdzynoj

Vosora ir laiks, kod gribīs īgrimt zīdūšu augu smuorda muokūnī. Kod maņ vaicuoja, kur es jamu spāku, kas ir muna spāka olūts, es, nadūmojūt atsaceju iz vaicuojumu, ka tei ir doba. Cylvāki rūn spāku dobā – doba dzīdej, atteirej, atdora jaunus breinumainus dobys skotus, kuri spierdzynoj dvēseli.

Beja laiks, kod myusu seņči varēja pasaļaut viņ iz zuoleišu uorstnīcyskū spāku, a pļova ci mežs beja tei vīta, kur īt piec paleiga. Augu lītuošonys vareiba ir cīš ploša dieļtuo, ka nu jūs var gataveit na viņ čaju, a, par pīmāru, augus var dalikt kluot piertsslūtai, kruosuot dzeju, tymsi zaļūs i rupūs aškus (Equisetum hyemale) izmontot par abrazivu syukli pīdagušu kotlu i napulātu kūka mebeļu (vairuok kūka goldu) berzšonai, taipoš kosmetikā i ustobu apkiupynuošonai.

Kruosojūt dzeju ar augim, var dabuot skaistys, syltys kruosys. Vyspopularuokuos beja seipulu čaulys. Nu jūs varēja dabuot dzeju bryungonuos pakruosuos. “Seipulu čaulys pavuorej, patur 24 stuņdis, nūkuoš. Vyrumā līk sausu, izpurynuotu dzeju. Vuorej 40 min. Daber 4 ādamlizeikys suoļa i tikpat daudz etiča. Etiči dalej ari dzeju skolojūt, lai jei byutu meiksta i lobuok turātu kruosu.

Ka gryb tymsuoku pakruosu, tod vīnreiz kruosuotu, izkaļteitu dzeju tymā pošā vyrumā līk kruosuot ūtru reizi. Tai var kruosuot treis i četrys reizis. Drupeit cytu pakruosu var dabuot, ka vyrumam dalej pīna sulenis (zaļuos)”. (LFK 2040, 3477)

Bryungonys ar zaļu dasitīni kruosys dabuoja nu sīna smolkumu. “Dzejis kruosuošonai tyka lītuoti sīna smolkumi (modora, juoņuzuole, žyužuoņu smolkumi – dūd lobu kruosu). Sīna smolkumus vuorej stuņdi. Tūlaik nūkuoš. Vyrumā līk izpurynuotu, sausu dzeju. Maisūt, vuorej 40 min. Daber suoli. Dzejis skolojamajam iudiņam dalej nadaudz etiča. 

Loba kruosa saīt ari nu kaļteitu pļovu zīdu”. (LFK 2040, 3478)

Tomātu muotruoji taipoš tyka lītuoti, kruosojūt dzeju, lai dabuotu palākzaļu pakruosu. “Tomātu muotruojus izkaļteja molkys pyunē ci kaidā cytā ryumē, kur nateik kluot saule. Izkaļteitus lokstus aplej ar vuorušu iudini i patur dīnnakti. Vuorej 40 min. Nūkuoš. Vyrumā līk izpurynuotu, sausu dzeju i maisūt vuorej minotu 40, stuņdi”. (LFK 2040, 3479)

“Zylu kruosu var dabuot nu reibiņu, aroneju sulys, meļneicu, bet tai kruosuotu dzeju var mozguot viņ zīpu iudinī. Ka mozgoj puļverī, dzeja palīk bryuna. Mozguošonai var lītuot leita ci snīga iudini”. (LFK 2040, 3489)

Kaidi tik augi natyka lītuoti, lai dabyutu dzejai vysvysaidys pakruosys! Kotra saimineica prācavuojās, lai juos adeitajūs cymdūs i zečēs, austajūs dečūs byutu vysleluokuo kruosu vysaideiba. Dzejis kruosuošonai, bez jau puorsauktūs augu, taipoš lītuoja bārza lopys, cyuku pupu puokšu vyrumu, ūzula i veitula myzu i daudz kū cytu. Augus kruosuošonai laseja tod, kod jau beja nūkrytuse rosa.

Seņuok saceja: “Perīs, kai plyks pa ņuotrem!” Tai latgalīši apzeimēja sovu gryutū dzeivi. Eistyneibā ņuotre (Urtica dioica), juos lapeņu virīņs kūpā ar skuobinem, pavasarī papiļdeja cylvāka organismu ar kalceju, magneju, dzeļzi i kaleju, A i C vitamīnu. Ņuotris var aplīt čajā, tys paleidzēs dreižuok aizaviļkt ciertumim i sadzeit īkaisumim. Senejūs laikūs nu ņuotru škīdru darynuoja nosuošonai veseleigus audaklus. Myusu dīnuos ir radzāts, ka ņuotris dalīk pierts slūtai. Iz munu vaicuojumu, ci nadzaļdēs, maņ pastuosteja, ka piertī nadzaļdēs. Kab moti augtu stypri, jūs juoskoloj ņuotru apliejumā.

Navar napīminēt žyužuoni (Achillea millefolium). Žyužuoņa biologiski aktivuos vīlys rūsynoj apetitu i gremuošonys sulu sekreceju, pazamynoj temperaturu i arterialū ašņaspīdīni, jom ir pretīkaisuma, baktericida, antialergiska īdarbeiba, juos dar pi vysaidu uodys slimeibu i būjuojumu – furunkulozis, gryuši dzeistūšu ciertumu, trofiskūs čyulu, mutis dūbuma gļūtuodys īkaisuma, ari sejis uodys kūpšonai. Uoreigi uzliejumu lītoj apmozguojumim, peļdem, kompresem. Taipoš žyužuoņu apliejumu dūd teļim, kod jim rūnās gremuošonys navare.

Nu bierneibys pruotā ir palykuse pelieju (Artemisia absinthium) ryugtuo garša. Kai tik bārns nasuoka ēst, tai apetita palobuošonai beja juodzer pelieju čajs. Uorstnīceibā peliejus izmantoj muogys, žuļts i aizkuņģa dzīdzera sekrecejis stimuliešonai, pi caurejis, vādara i golvys suopu, akmiņu vainis, kai vīglu pretsuopu i mīga leidzekli, ari ciermu izdzeišonai i pavuorguma mazynuošonai. Augs ir iņdeigs, leluos devuos var apsatrucynuot. Kaļteitus peliejus sagrīze i lītuoja ustobu apkiupynuošonai, lai pasasorguotu nu kvorobu i izkiupynuotu vysu ļaunū. Seņuok peliejus lītuoja pret kūdem – būrteitē pakuore skapī. Pa kaidam zareņam īlyka gruomotuos, kab pelis nagrauztu. 19.godu symtā uorsti īsaceja soltajā laikā – rudinī i zīmā - reguļarai izslacynuot ustobā pelieju apliejumu kai deziņfekcejis leidzekli, i itū pajiemīni īsoka ari myuslaiku zininīki.

Duobuls (Trifolium) saukts ari par laimis puči, pīmynāts cīš daudzuos tautysdzīsmēs, par pīmāru, Dzaltonuo cīlaveņa,/ Paleidz gūvu paganiet./ Tu zynuoji duobuleni/ Deveņom lapeņom, bierneibā kolpuojs kai mada olūts - īmūt pa pļovu varēja nūraut sorkonuo duobula zīdeņu, izraut pa vīnai zīdu lapeņai i izsyukt soldonumu, īpeits vaiņukūs i lītuots uorstnīceibā, var drūsai sauktīs par latvīšu nacionalū augu. Sorkonuo duobula zīdu vyrumu lītuoja atkraukuošonai hroniska kuosa, bronhialuos astmys i puorsaļšonys slimeibu uorstiešonā.

Par eistu dobys duovonu var saukt guņspuči (Chamerion angustifolium). Itys augs ir bīži sastūpams Latgolā. Nu guņspučis var izvuoreit breineigu čaju, kurs, īpaši sagataveits (fermentāts),var kolpuot kai malnuo čaja aizvītuotuojs. Auga jaunuos lapenis var lītuot salatūs i zupuos. Ar tom var dzīdēt bryucis. Guņspuče ceļ organisma aizsardzeibys spiejis pret vysaidom  infekcejom, a tuos izvylkumūs naseņ ir atkluota pretvieža aktivitate.

Guņspučis fermentiešonai var atrast vysaidus pajiemīņus. Es pasadaleišu ar sovu variantu. Lopys ir juolosa auga zīdiešonys laikā, sajamūt plaukstī zam zīda i braucūt iz leju pa kuotu. Pošys pyrmuos lopys zam zīda i pādejuos iz kuota najam. Sātā lopys juopuorlosa, nalobuos juoizmat. Puorlaseituos lopys izkluoj iz lyna ci kaidys cytys sprostys drēbis. Drēbi ar lopom salūka iz kaidu četru daļu i īlīk skreineitē. Tai salīk vysys lopys i skreinei izlīk viersā vuoku ci styklu. Skreini nūlīk tymsā, syltā vītā. Piec dīnnakts drēbis ar lopom nu skreinis izjam. Drēbi attyn, lopys puorcyloj, kaidys 10-12 lopys līk iz plauksts i saveļ opolā komulī. Tai puorcyloj i saveļ vysys lopys. Savaltūs lopu komuleišus kuortoj iz tuos pošys drēbes i tagad satyn styngrā trubeņā. Trubenis kuortoj atpakaļ skreinē i pamat vēļ iz dīnnakti. Piec dīnnakts drēbi attyn, komuleišus izjauc, lopys puorcyloj i otkon saveļ komuleišūs, styngrai satyn trubeņā i salīk atpakaļ skreinē. Piec dīnnakts vysu atkuortoj, leidz lopys palīk tymsys i veļūt leipst pi rūku. Laiks likt lopys kaļtētīs. Lopys kaļtej labi vāsynomuos, škārsviejainuos ryumēs, kur nateik kluot saule, kasdīnys puorcylojūt.

Lopu teišonu komuleišūs var puortraukt agruok, tod byus zaļais čajs. Kod gryb malnū čaju, tod lopys juotyn ilguok. Fermentiešonys laikā guņspučis lopu smuordam juopuorsamej nu svaigi pļautys zuolis iz svaigu augļu, zīdu smuordu.

Taidu guņspučis čaju var dzert kasdīnys. Pi tuo, čaju var 2-3 reizis aplīt atkuortuoti, jis naizgaisynuos sovys uorstnīcyskuos soveibys.   

Daudzys pučis, kas zīd pi sātys, taipoš teik lītuotys uorstnīceibā. Vyspazeistamuokuos ir kumeleitis (Matricaria recutita sin. Matricaria chamomilla sin. Chamomilla chamomilla) ci romuleiši, tai itū cīši popularū uorstnīceibys augu sauc Kruoslovys pusē. Kumeleiti lītoj uorstnīceibā kai pretīkaisuma i nūmīrynūšu leidzekli, taipoš skaistumkūpšonā. Zīd nu maja beigu leidz augustam. Kumeleitis zīdus vuoc zīdiešonys suokumā, kod sazīduse leluokuo daļa zīdeņu, nūplyuc bez kuotu. Kaļtej labi vāsynomuos, syltuos ryumēs ci kaļteitovuos leidz 40*C temperaturā. Nu kaļteitu zīdu taisa čaju, kuru lītoj kai pretīkaisuma i antialergisku leidzekli zornu spazmu, gastritu gadīnī i kai žuļktsdzinieju leidzekli.

Taipoš navar napīminēt labi pazeistamū soltū mātru (Mentha piperita L.), kura dobā nav sateikama. Soltūs mātru lopys losa sausā laikā dīnys pyrmajā pusē, kod augā ir vysuvaira eteriskūs oleju. Piec nūškeišonys, lopys nūbrauka ci sasīn buņtēs i pakar kaļtētīs labi vāsynomuos, škārsviejainuos ryumēs ci kaļteitovuos 30-35*C temperaturā. Soltūs mātru lopys satur eteriskū oleju i cytys vīlas, kurys nūvierš gramuošonys trauciejumus i vemšonu.

Navajag aizmierst, ka dobā ir ari iņdeigi augi, kurus lobuok apsavērt atstotumā. Pi myusu vaira pazeistami ir: dridžine (Hyoscyamus niger), valna uobuļs (Datura stramonium), vaivereni (Ledum palustre), čyusku kuorkleņš (Daphne mezereum), suņa būrkuons (Conium maculatum) i pūraiņu būrkuons (Cicuta virosa), kas puornūvodūs saukts indīgais velnarutks.

Augu čaju laseišona ir naatkuortojams pajiemīņs, kai īpazeit myusu boguotū augu pasauļi, taipoš ari loba atpyuta svaigā gaisā. Tok pats svareiguokais – var laseit augus, kuri, pareizi kaļteiti i sagataveiti, vysa goda garumā pīdarēs vysaidu kvorobu dzīdiešonai.

Augustā Latvejis dobā sateikami vysaidi augi, kuri ir dereigi laseišonai drogom: pelieji, Dīva kūks ci veigrīška (Filipendula) (agruok skaiteja, ka veigrīška paleidz nu 40 hvorobu), žyužuoni, rasinis (Alchemilla vulgaris), juoņazuole (Hypericum) (Skaistā saukta par zveroboju, Aulejā – čaja zuoli, juoneišim), smiļktinis (Arctostaphylos). Mieneša beiguos var suokt laseit rūžu i kaču (Crataegus) ūgys, a duorzūs var tuoļuok laseit magatkeņu (Calendula officinalis) i kumeleišu zīdus, soltūs mātru lopys, juosuoc laseit saļveju (Salvia) lopys, petrazuolis (Petroselinum) i vuolontys (Inula) saknis. Vuolonta ir na viņ izcyls uorstnīceibys augs, bet tū īsoka stateit ari guļbu duorzu tyvumā, jo vysim tik labi pazeistamajai vabalei nu Amerikys Kolorado štata tei pi sirds naejūt.

Dobā ir vyss, kas mums vajadzeigs. Kotram kūkam, augam i pučei ir sovs skaistums i sova syuteiba. Kotru reitu doba steidzās myus spierdzynuot ar svaigu gaisu, i kotru godu, mejūtīs godslaikim, apbūrt ar dobys vīnreizeibu. Pļovys ir kai vasals pasauļs, kurs globoj sāklys i augus, senejuos atminis i pasauļa redziejumu iz prīšku. Seņuok pļovys nūpļuove, sausu sīnu lyka koponuos, tod vede iz pyuni, lai puču i zuolis sāklys var izbiert uorā i sasasēt otkon. Lai cylvākim ir otkon kur nūīt tod, kod ir vajadzeiba piec tuo, kas dzīdynoj i spierdzynoj.

Inta Viļuma

Autora foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.#SIF_MAF2022   Par projekta “Daugovys septeņu lūku stuosti” rakstu saturu atbild to autors.