Caturtais stuosts. Zalts dobā, zalts klietī

Agruoks ci vāluoks, kruosainuoks ci palākuoks, bet rudiņs atīt ar sovom kruosom i sovim dorbim. Senejūs laikūs vysu godu, bet seviški rudinī, gataveja kruojumus zīmai. Babeņai cīš patyka laseit sieņs. Es, moza byudama, guoju leidza. Nu bierneibys atguodoju, ka īt sienīs vajag agri nu reita, cikom meža dzeivinīki ci sābri nav nūguojuši sieņu lauztu. Mežs myus sagaideja kai cyts pasauļs – ar sovom skaņom, smuordu, tycamim i moztycamim stuostim.

Bierneibā beju dzierdējuse stuostu par blūdu, kai blūds pīstuoj pi cylvāka i vodoj tai, ka rūnās narealitatis izjiuta i navar atrast pareizū ceļu. Pījiemu tū kai puorsoku, leidz vīnā reizē, kod guoju ar babeņu sienīs, pajutu poša. Tamā reizē guojom laseit gailinis pi leikuo bārza meža molā. Gailine (Cantharellus cibarius) ir pazeistama i cīši īcīneita ādama sieņs. Kaidu laiku mekliejom gailinis, kurys veiksmeigi izmontuoja dzaltonuos bārza lopys, kab nūsaglobuotu nu sieņuotuoju. Īguojom nadaudz mežā apsavērt, kaidys tī aug sieņs. Staigojom tīpat pa mežu, zynom, ka nikur tuoļ naguojom, a izīt navar nikai. Pieški mežs, kur tik daudz reižu byuts, palyka napazeistams, apjēme baime. Tod maņ acīs īkryta bārzs meža molā i es pasaceju babai, ka īsim da bārza. Mežs, kūki palyka tik pazeistami, prīca pīpiļdeja sirdi i mes vīglu sūli laidemēs uorā nu meža. Jau paguoja daudz godu, bet tuo laika atguoduojumi ir palykuši pruotā.

Baraviki (Boletus edulis) skaitejuos storp sienem kai karali. Nu meža atnastūs baravikus lyka kaļtēt. Pyrmuok izteireja i tod savēre iz dīga. Lelim baravikim nūgrīze kuotu i izjēme meikstumu, sagrīze iz četru daļu, kab dreižuok izkolst. Iz dīga savārtuos sieņs kuore saulainā i viejainā vītā, kurā juos izkolta apmāram par nedeli. Taipoš baravikus kaļtēja ceplī nalelā korstumā. Izkaļtātys sieņs salyka auduma kuleitē. Zīmā lyka kluot virīnī ci taiseja baraviku zūsteni. Zūsteņai jēme kaļtātus baravikus, izmiercēja iudinī, sagrīze ci samola galis mašynā, lyka peteļnī cept, kur jau beja sacapti seipuli ar smolkim špeka gabalenim. Kod baraviki beja gotovi, pīlēja kluot pīnā īmaiseitus myltys i aizvuoreja. Taidu zūsteni deve ēst pi buļbu.

Gruzdus (Lactarius bertillonii), cyucinis (Lactarius necator), viļneišus (Lactarius torminosus) zīmai suoleja. Atnese nu meža, izteireja i mērcēja soltā iudinī, kab nabyutu ryugti, tod lyka vuoreit. Piec tuo sieņs nūtacynuoja i skoluoja vairuokūs iudiņūs. Lyka kuortom ar suoli kūka baļgē ci muola pūdā, viersā salyka kūka dieleišus i izlyka akmini, lai viersā byutu sula. Dieleišus par kaidu laiku mozguoja. Vīns nu pajiemīņu, kai gataveit suoleitys sieņs: vajadzeigū sieņu daudzumu nūmozgoj, sakopoj ci smolkai sagrīž, dalīk sagrīztus seipulus, apmaisa ar kriejumu. Dūd ēst ar buļbom.

Dzērvu klaiguošona palīk drupeit skumeiguoka, na kai vosorys agrajūs reitūs, kod dzērvis ar gremzeigu skonu mūdynuoja aizaguliejušūs zemnīkus iz jaunu dorba cielīni. Sasalasiejušuos pa puoram, juos ilgai grīžās viers pūra, kurs vysu vosoru beja dzērvem par sātysvītu. Niu ir eistais laiks īt dzērvinēs. Dzērvines septembrī jau ir īsanuokušys i ir meklejamys pūrūs i pūrainūs prīžu mežūs. Dzērvinis ir vīnys nu vysuvaira gūdynojamūs ūgu – na tik viņ kai dabeigs energejis olūts i jauneibys pagarynuotuojs, bet ari deļtuo, ka satur daudz mineralvīlu i vitaminu. Tok ar tū viņ dzērviņu spāks nasabeidz – jom ir antibakteriala īdarbeiba i pretdrudža efekts, deļtuo ituos gorduos, nadaudz syuruos ūgys ir cīš vajadzeigys, tyvynojūtīs zīmys soltumam.

Sausūs prīžu mežūs, izciertumūs i pūrūs iz cynkuru var atrast suleigys bryuklinis. Ituos ūgys ir boguotys ar A, B, E i C vitaminim i vysaidom mineralvīlom, bet mozeņajuos siekleņuos atrūnamys ari Omega 3 taukskuobis. Bryuklinis lītoj puorsaļšonys profilaksei i uorstiešonai, organisma atteiriešonai, apetita veicynuošonai i, prūtams, skaistumkūpšonā.

Atminit munu meikli – kas tys ir: sorkona krīvīte teiruma golā? Tei ir cārmyukša. Cārmyukša ir na viņ vierteigs vitaminu i uorstnīceibys leidzekļu olūts, bet ari magisks aizsorgs pret ļaunumu i nūzeimeigs laika i ražys prognožu objekts. Latgolā cārmyukšys var atrast augleigūs mežu pamežā, izciertumūs, kryumuojūs, vysubīžuok ceļa moluos i, prūtams, stuodejumūs pi sātys. Senejūs laikūs nosuoja savārtys cārmyukšys ūgys aizsardzeibai i veseleibys styprynuošonai, vosorys saulgrīžūs spraude cārmyukšys zorus pi durovu pret vysim ļaunumim, aizsardzeibai pret rogonom i burvesteibom.

Cārmyukšu ūgu kruosa līcynoj par rudiņa brīdumu dobā. Tautys medicinā lītoj cārmyukšys ūgys, lopys, zīdus, pumpurus i myzu. Cārmyukšys ūguos atrūnami vitamini, eipaši karotinoidi, aminoskuobis, organiskuos skuobis, pektinvīlys, mīcvīlys, cukri, makroelementi, mineralvīlys. Ūgu puļveri īsoka lītuot diabeta sliminīkim i cylvākim, kam ir līkais svors. Seņuok ūgys kaļtēja i taiseja vitaminu dzierīni. Myusu dīnuos nu cārmyukšys ūgu taisa zapti, sulu, marmeladu, želeju i veinu.

Cārmyukšu zapti gatavej nu ūgu, kurys sutkys nūturātys soltā iudinī, kab juos pagaisynuotu ryugtumu. Piec sutku, ūgys nūkuoš, saber sītā i 10 – 15 minotu patur vardūšā iudinī. Tod ūgys līk cukra syrupā, kas sataiseits nu puslitra iudiņa i 2 kg cukra, i lānai vuorej. Zapte gotova, kod juos pilīņs iz šķeiva suoc recēt.   

Ruocineits, dukureits/ Īsavēle Daugovā/ Bārni mozi nūrauduoja/ Viedereņus glaudeidami. Daugova var pastuosteit daudz stuostu, kur kotram godslaikam byus sovs stuosts. Ar lelu ryupeibu pasāti duorzi, ravāti i laisteiti ar upis iudini, kur pi reizis nūmozguoti svīdri, rudinī vadynoj Daugovu stuosteit stuostu par zaltu klietī.

“Kliets cīši saisteita ar vysaidim tautys muonim i puorsokom i jei bīži teik pīmynāta tautys dzīsmēs, sevišķi kuozu dzīsmēs”. (LFK 0891, 4450 Osyuna pog., Pļupova sādža)

Rudinī, kod vysa salaseituo raža atsarūn zam jumta, svietej Rudynuojus voi Apjumeibys: gūdynoj Sauleiti i Dīva dālu Jumi, juo sīvu Jumalu ar bārnim – ražeibys i augleibys personifikacejis, kai ari saiminīkus i darbinīkus. Jumeits pasaglobuojs sevkurā diveju kūpā saaugušu augļu, duorziņu puorī, pat ūla ar div dzaltonomim skaituos Jumeits. Atradiejam tei ir veiksmis zeime, jū lobuok izkaļtēt i saglobuot. Kab napīdzymtu dveini, agruok sīvītis beiduos ēst divejus kūpā saaugušus Jumeiša augļus. Svātkūs puškuoja sātu, kab Jumis dūtu lobu ražu i cytu godu. Pateiceibā jam lyka goldā lelu maizis kukuli, kurs izcapts nu treju dīnu moluma, taipoš olu i cytys rudiņa boguoteibys.

“Maizi grīž vysod saimineica, maizis cepieja. Kod maizis kukuli suoc grīzt, tod vajag pasagrīzt iz tū pusi, kur rudzi sāti, tod byusi vysod paieds maizis”. (LFK 0891, 3989 stuosta Eduards Laurenovičs, Osyuna pog.)

“Rudzu pļaušona valkās apmāram vīnu nedeļu. Kod rudzi nūpļauti, tod saiminīks taisa lobys vakarenis i padūd pļuoviejim pa gluozei šņaba.

Kod pļuovieji suoc pļaut padejū rudzu teirumu, jī īsuoc pļaut vysapleik teirumam, i kotrs pļaun sovu streipi iz teiruma vydu. Kod golu golā vysi sasateik teiruma vydā, tod pļaun cīš dreiži, i kuram pi rudzu pļaušonys ir pylna sauve (pļaun ar sierpim – lobajā rūkā ir sierps, kairajā – rudzu sauve), tys byus vysu godu labi paieds, a tam, kuram tik viņ īsuokta sauve ci palykuse tukša, tam ar maizi īs papluonai.

Kod pļuovieji nūpļaun pādejū rudzu teirumu, jī nūpyn nu rudzu krūņus i nūnas iz sātu saiminīkam i saimineicai, par tū saiminīkam juolīk goldā buteleite šņaba.

Cytu reizi iz appļuoveibom izvuorej olu i tod, piec pabeigtuo dorba i vakareņu, īdzer i doncoj”. (LFK 0891, 3896, 3897 Osyuna pog.)

“Apkiuleibys. Ād sīru, svīkstu, dzer “šmakolku” - pošu taiseitu olu i “uļmansko” – šņabi. Pīsadola tik viņ tī, kas jēme daleibu kuļšonā ci pļaušonā. Puiši spieļoj garmošku, meitys ar puišim doncoj, cytys sēd kliepī, aiztuo ka jiutās cīš breivys, pat laikim doncuodami sasabučoj. Kurī nadoncoj, īt staiguot”. (LFK 0891, 4570 Škaunis pog.)

Īsādynuotys tod, kod uobeļneicys zīd i kod pi dabasu kupli gubu muokuli, buļbys ir gotovys rakšonai. Buļbys latgalīši sauc par ūtrū maizi. Buļbu rakšonai seņuok gatavejuos kai lelam gūdam, sataiseja tolku – pīpraseja rodus i sābrus. Tolcuonim gataveja mīlasti – cepe pluociņus, sēje sīru, dareja olu. Taida tolcuonu cīnuošona piļdeja atleidzeibys funkceju. Piec tolkys nūtyka gon iesšona, gon dzīduošona i doncuošona, kas pa laikam tuoļuojās da poša reita.

“Kod Spaļbam kaids dorbs beja dorams, raža nūjemama nu teiruma, labeiba pļaunama, tod saguoja vysa sādža, bārnus naizslādzūt i, dzīsmem skaņūt, dorbs puors dīnuos beja padareits. Vysi jū cīši cīnā turiejuši – vysūs gūdūs, ci tuos byutu kuozys, krystobys ci bēris, jis tyka puorjimts kai meils gosts”. (LFK 0891, 4452 Aulejis pog., Prusaku sādža)

Rudiņa saulgrīži zemnīkam ir laika rūbežs, ka teirumā vysam juobyn nūvuoktam. Mikeļa dīnai (29.septembris) vysa labeiba beja kliets orūdūs, buļbys, duorza saknis – pogrobūs. Agruokūs laiku sātom taidu pogrobu nabeja – buļbys sabēre iz teiruma speciali sagataveituos dūbēs.

Senejūs laikūs jaunuos meitys byudu īkruosuošonai īsorkonūs tūņūs lītuoja dabeigu kosmetikys leidzekli – sorkonūs batviņus. Batviņus juonūraun pyrma pyrmuos solnys. Piec ražys nūvuokšonys batviņu lokstus izbaruoja pīna lūpim.

Batviņi jau nu seneju laiku teik lītuoti tautys medicinā, tūs vysai sekmeigai lītoj gondreiž vysu slimeibu profilaksei i uorstiešonai. Jim ir ašni rodūša, pretīkaisuma, pretsuopu, urindzanūša, žulti dzanūša, pretstresa, ašni atteirūša īdarbeiba; jī veicynoj tauku vīlmaiņu, normalizej oknu šyunu darbeibu i samazynoj holesterina leimini ašnī. Batvini labi uztur skuobu i suormu leidzsvoru organismā, deļtuo jūs eipaši vajag lītuot tod, kod puortykā lītoj daudz galis i juos izstruoduojumu. Batviņūs ir daudz mineralvīlu, kas labi ītekmej sirdsdarbeibu i cytys organisma fukcejis.

Zalts dobā – vyss, kū doba mums deveigai padūd, lai tei byutu sieņs, ūga ci parosta kļova lopa, kuru viejs nūsvīž pi kuoju i kuru tu paceļ ar syltom atmiņom par aizguojušū vosoru, saudzeigai atnes iz sātu i īlīc gruomotā, lai jei, kod garajūs, tymsajūs vokorūs tu tū attaiseisi, atsauktu atmiņā stuostu par zaltu dobā.

Zalts klietī – vyss kū cylvāks, gryuši struoduodams, sajam nu dobys, salīk burceņuos, izkaļtej, saber klietī, salīk pogrobā, kab vysu garū zīmu byutu vasals i pylns spāka i ar lapnumu varātu pastuosteit stuostu par zaltu klietī.

Inta Viļuma

Juoņa Viļuma foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022 

Par projekta “Daugovys septeņu lūku stuosti” rakstu saturu atbild to autors.