Ķepova - vismazāk apdzīvotais, bet aktīvākais pagasts Krāslavas novadā

Vēsturiski Ķepovas pagasts savu pastāvēšanu sāka 1945. gadā, kad Apaļu (Apoļu) un Ķepovas ciema padomes tika atdalītas no Asūnes pagasta. Padomju laikos Krāslavas rajona Ķepovas ciema padomes centrs bija Ošupe (tagad Neikšāni). Ciematā atradās Ošupes kolhoza centrālais īpašums. Pēc Vikipēdijas datiem, 20. gadsimta 70. gados šeit dzīvoja ap 600 cilvēku, bija pieejami izglītības pakalpojumi. Skola šeit darbojās kopš 20. gadsimta 20. gadiem, tajā savulaik mācījās Konstantīns Raudive. Pēc mūsdienu standartiem izglītības iestāde ir sava veida pagasta un visa ciema pastāvēšanas garants. Ķepovas pagasta gadījumā skola pastāvēja līdz 2000. gadam un tad tika slēgta, pēc tam iedzīvotāju skaits samazinājās vēl straujāk. 90. gados Ķepova bija Krāslavas novada sastāvā, 2009. gadā nonāca Dagdas novadā, bet pagājušogad kļuva par vienu no 26 Krāslavas novada administratīvi teritoriālajām vienībām.

Ierodoties Ķepovā, apmeklēju pagasta pārvaldi, kur piektdien darba dienas beigās nevienu nesatiku. Kā vēlāk izrādījās, pagasta vadītāja bijusi atvaļinājumā, sociālais darbinieks nāk reizi nedēļā otrdienās, noteiktās dienās strādā arī klientu apkalpošanas speciālists. Pie pagasta ēkas stāvēja liels autobuss. Bet pie pagasta pārvaldes daudzfunkcionālās ēkas, kur atrodas Tautas nams un Vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa”, aktīvi skraidīja bērni. Viņi ieradās ekskursijā...

Pirmā sarunu biedre Elita Pontaga, bibliotekāre, Vides izglītības un kultūras centru "Ķepa" darbiniece, pastāstīja par dzīvi nomalē.

- Elita, cik ilgi jau Ķepovas pagasta bibliotēka strādā un ko tā piedāvā?

- Vēsturiski bibliotēka mūsu pagastā darbojas kopš 1955. gada. Šajā laikā vairākkārt notikusi tās "dzīvesvietas" maiņa un nomainīti vairāki bibliotēkas darbinieki. Jau vairākus gadus strādājam zem viena jumta ar pašvaldības administrāciju un Vides izglītības un kultūras centru "Ķepa" izremontētās telpās. Pēc dažiem gadiem bibliotēkai būs septiņdesmit gadu. Bibliotēkā ir 3355 dažādas literatūras vienības, no kuriem 876 ir žurnāli. Bibliotēkā regulāri tiek rīkotas tematiskas izstādes, jaunu grāmatu izstādes un citi nelieli pasākumi sadarbībā ar vietējo Tautas namu. Galvenie bibliotēkas apmeklētāji ir pieaugušie, bērnu praktiski nav. Lasītāji izvēlas literatūru gan latviešu, gan krievu valodā. Vairāk literatūras tiek ņemts valsts valodā, bet te ir daudz krievvalodīgo. Tas ir saprotams, mēs robežojamies ar Baltkrieviju. Bet es neatceros konfliktus etnisku iemeslu dēļ. Pagasta iedzīvotāji ir diezgan draudzīgi un iecietīgi. Nedaudz mūs šeit ir palicis.

Piedāvājam apmeklēt arī bibliotēku, lai izmantotu internetu, kam zāle aprīkota ar trim datoriem. Apmeklētāji bibliotēkā var apmaksāt rēķinus, izdrukāt nepieciešamos dokumentus, piemēram, biļetes utt..

– Vai kaut kas ir mainījies pēdējā gada laikā, kad Ķepovas pagasts pievienojās Krāslavas novadam?

- Jaunajā novadā mūsu pagasts ir diezgan attāls nostūris. Jau sen zināms, ka jo tālāk no centra, jo mazāk uzmanības tev pievērš. Tāpat kā daudzos citos pagastos, arī Latgales nomalē problēmas ir līdzīgas...

Kādreiz 70. gados iedzīvotāju skaits pagastā bija gandrīz 600, tagad vien pusotrs simts. Iedzīvotāju skaits ar katru gadu tikai samazinās, un pēc kolhoza ''Ošupe'' sabrukuma 1991. gadā un skolas slēgšanas 2000. gadā daudzi nolēma pārcelties. Turklāt skola nozīmē darbu, kas ir visakūtākā problēma laukos kopš neatkarības atgūšanas. Darba, skolas un veikala neesamība liek par sevi manīt.

Mēs biežāk redzam iekšējās kārtības darbiniekus, kas patrulē pierobežas zonā. Tas, protams, nav saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, bet gan ar līdz 10. novembrim izsludināto Ārkārtas situāciju (netālu no Neikšāniem arī satiku policijas ekipāžu - aut. piezīme). Pati migrantus nekad neesmu redzējusi, bet saka, ka tie tika aizturēti kaut kur pie robežas. Es redzēju tikai autobusus, kas tos varēja pārvadāt.

Nākotnē raugāmies ar bažām, jo, kļūstot par daļu no liela novada, ir atsākušās sarunas par Ķepovas pagasta pievienošanos Asūnei. Vēlētos saglabāt tos dažus darbus, kas mums ir.  Tas ir ļoti svarīgi tiem, kas šeit palika. Arī mani bērni, tāpat kā daudzi citi, pameta Ķepovas pagastu, jo šeit nav iespējas atrast darbu. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību. Un tikai daži jaunieši palika strādāt zemnieku vai piemājas saimniecībā. Vārdu sakot, bez darba šeit nav nākotnes.

Par kādu nākotni var runāt, ja mums pat nav pastkastītes korespondencei, jāgaida pastniece, un personīgi viņai rokās jānodod vēstule vai sūtījums. Tā mēs dzīvojam....

Tad Elita mani aizveda uz Vides izglītības un kultūras centru "Ķepa", kur Rēzeknes pamatskolas skolēni apskatīja ekspozīciju, bet pēc tam pildīja uzdevumus un atbildēja uz centra vadītājas Regīnas Stepiņas jautājumiem. Kamēr Regīna vadīja bērniem izklaidējošus testus un spēles par dabu, man bija iespēja apskatīt ekspozīciju, kas atrodas divās dažādās telpās, un nofotografēt eksponātus. Kad Regīna Stepiņa beidza strādāt ar bērniem, viņa nāca pie manis.

- Regīna, pastāstiet, ko piedāvā Vides izglītības un kultūras centrs "Ķepa"?

– Piedāvājums ir pietiekami plašs. Pirmkārt, ir izveidotas meža floras un faunas bagātībai veltītas ekspozīcijas, kurās tiek prezentētas dažādas koku sugas, reti augi, kā arī medību trofejas un putnu un dzīvnieku izbāzeņi. Liela daļa no tā, kas atrodas zālēs, bija mednieku ziedoti, taču mēs daudz strādājām, lai tiktu pie šodienas rezultāta. Tas ir ikdienas darbs, rūpējamies par visu telpās esošo augu stāvokli, nepieciešamības gadījumā nomainām to, kas nepieciešams ekspozīcijas uzturēšanai. Daudzas no trofejām ragu, ilkņu, galvaskausu, ādu veidā tika atstātas mūsu rīcībā pēc vienošanās, lai tās varētu izmantot mūsu centrā bērnu un pieaugušo izglītošanai.

Ir arī radošās darbnīcas ģimenēm ar bērniem, skolēniem, jauniešiem un citiem dabas draugiem. Var noskatīties īsus video par dabu vai piedalīties pamācošās un izklaidējošās spēlēs. Ir iespēja izstaigāt taku vai ekskursijā klausīties gidu.

Degustāciju mājā, kas atrodas pretī Vides izglītības un kultūras centra "Ķepa" ēkai, pēc iepriekšēja pieteikuma organizējam degustācijas ''Meža veltes". Piemēram, šodien Rēzeknes bērni piedalījās pankūku cepšanā krievu krāsnī. Daži no bērniem šādu krāsni ieraudzīja pirmo reizi un izmēģināja Ritas Škrabas gatavotās pankūkas. Bērni bieži vien aktīvi komentē notiekošos procesus, un pēc tam gardu muti ēd pankūkas ar skābo krējumu vai ievārījumu. Un tad pateicas saimniecei - apskauj un sabučo, slavē, ka bija ļoti garšīgi.

Pateicoties realizētajiem projektiem, piedāvājam telts vai piknika vietu, šūpoles bērniem. Mums ir arī telpas semināriem un konferencēm (ar traukiem, galdiem un galdautiem).

Viens no jaunumiem ir pirms dažiem gadiem organizētā nakšņošanas vieta 4 personām. Viss sākās ar to, ka Līga Vilne un Tīna Runce gatavojās izjāt ar zirgiem gar Latvijas robežu un palikt nakšņot Neikšānos. Iepriekš viena no sievietēm zvanīja un jautāja par iespēju nakšņot. Tas bija kā stimuls, un kopīgiem spēkiem, savām rokām, mēs to padarījām iespējamu. Pagājušajā mēnesī mūsu pagasta iedzīvotāji varēja iepazīties ar šī brauciena gar Latvijas robežu rezultātu un apskatīt ceļojošo izstādi “Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā”.

Starp citu, Vides izglītības un kultūras centrs šogad svin 10 gadu jubileju. Šis ir zīmīgs datums, kad vari izvērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus.

- Кas ir jūsu apmeklētāji?

– Pavasarī un rudenī pārsvarā nāk skolēni, vasarā biežāk ģimenes ar bērniem, ir arī ārzemju viesi. Pēdējā laikā ārvalstu tūristu skaits ir samazinājies. Tas noticis dažādu iemeslu dēļ – viens no galvenajiem Covid, otrs ir nemierīgā situācija pasaulē. Dodoties pie mums, jāņem vērā, ka atrodamies pierobežas zonā, tāpēc noteikti ņemiet līdzi personu apliecinošu dokumentu. Izsludinātas ārkārtas situācijas dēļ jūs var apturēt uz ceļa, lai pārbaudītu dokumentus. Tāpat iepriekš jāsaskaņo izstādes apmeklējuma iespēja. Iepriekš piezvanot, iespējams pasūtīt pusdienas Degustāciju namā.

Ir jau oktobra beigas, un mēs joprojām aktīvi uzņemam apmeklētājus. Diemžēl oktobra apmeklētāji statistiku vairs nepapildinās, jo tā tiek skaitīta no 1. janvāra līdz 1. oktobrim. Šogad norādītajā laika posmā mūs apmeklēja 348 cilvēki, savukārt oktobrī mūsu iestādi apmeklēja vēl 160 cilvēki (kopā 508 cilvēki). Gada laikā nakšņošanu izmantoja 35 cilvēki, bet mūsu degustācijas (uz vietas) izmēģināja 609 cilvēki. Ar saviem konditorejas izstrādājumiem - cepumiem "Meža veltes" piedalāmies visos pasākumos Dagdā, un tagad arī Krāslavā.

– Vai pēc pievienošanās Krāslavas novadam jūsu dzīve ir mainījusies?

- Šobrīd strādājam kā ierasts, taču drīzumā būs izmaiņas. Lai ietaupītu naudu, mūsu Vides izglītības un kultūras centru "Ķepa" gatavojas slēgt, apvienot ar Jaundomes muižu un ekspozīciju pārcelt uz turieni. Patiesībā visi mūsu centrā nodarbinātie, visticamāk, paliks bez darba. Žēl, ka izremontētās un pielāgotās telpas vairāk nedarbosies. Žēl, ja lēmumu pieņēmēji nenovērtē paveikto un nerēķinās ar iespējamām sekām. Esmu pārliecināta, ka daudzi šeit pat nav bijuši un nezina, kādas ieceres un domas bija jārealizē, lai izdzīvotu un noturētos virs ūdens. Žēl, ka tā vietā, lai saglabātu mūsu ''bērnu'' (centru ''Ķepa'') mums to vienkārši atņem. Varbūt varēja pameklēt citas pozīcijas, lai ietaupītu naudu. Slēgt vienmēr ir vieglāk nekā radīt kaut ko jaunu...

- Regīna, jūs esat arī kultūras pasākumu organizatore Ķepovas pagastā. Ko jūs varat pastāstīt par kultūras dzīvi?

- Tautas nams Ķepovas pagastā radās 2012. gadā, precīzāk, tā telpas, kas atrodas zem viena jumta un mēs tās nedalām ar centru ''Ķepa'', var teikt, ka tas ir vienots veselums. Mūsu nosaukumam ir gan kultūras, gan vides iezīmes.

Mēs organizējam dažādus vakarus, piesaistām kolektīvus no kaimiņu pagastiem, cieši sadarbojamies ar skolām. Kad Asūnē bija skola, aicinājām bērnus no turienes, tagad tie ir Dagdas vidusskolas bērni. Svinam valsts svētkus, rīkojam arī dažādas balles. Piemēram, sestdien bija rudens balle Ķepovas un Asūnes pagastu senioriem “Tiem, kam pāri 55...”. Mēs esam rūpīgi gatavojušies tikšanās reizei, esam sagatavojuši personalizētu krūzi katram šī gada jubilāram, bet rudens ražas izstādes dalībniekiem - pateicības. Sagatavojām galdus, pacienājām mūsu seniorus. Tika aicināti kolektīvi no Izvaltas - vokālās grupas "Ozols" un "Blāzma", deju kolektīvs "Izvaltas Alise", Rēzeknes - jauniešu deju kolektīvs "Karameles", Asūnes līnijdeju kolektīvs "Balzams dvēselei", Ķepovas amatierteātra kolektīvs. "Jautraviņas". Visu organizējām no sirds, lai vecākās paaudzes viesi vismaz šajā sestdienā justos vajadzīgi, un galvenais – neaizmirsti.

Mums ir arī sieviešu vokālais ansamblis "Iedvesma", kuru pati vadu, kā arī amatierteātris "Jautraviņas". Sākumā vokālajā ansamblī piedalījās 6 cilvēki, teātra kolektīvā – 9. Pēc Covid pandēmijas palika attiecīgi 2 un 3. Grūti atrast gribētājus pašdarbnieku kolektīvos.  Iedzīvotāju skaits samazinās.

– Kā jūs informējat par plānotajiem pasākumiem?

– Viss sākas ar afišu, ko izvietojam uz mūsu un kaimiņu pagastu informācijas stendiem, kā arī sociālajos tīklos. Ja šis pasākums ir balle senioriem, tad rakstām ielūgumus, kurus mūsu pastniece Ināra Tribise nogādā adresātiem. Viņa ir mūsu lielais palīgs. Zvanu arī un personīgi aicinu. Vārdu sakot, mēs izmantojam visas iespējas infotrmēt.

– Vai pēc pievienošanās Krāslavas novadam kultūras sfērā kaut kas ir mainījies?

- Jā. Finansējums ir samazinājies. Ja agrāk, kad perioda beigās palika līdzekļi, varējām tos izmantot savām vajadzībām, tad tagad tādas iespējas vairs nav. Ir grūti kaut ko plānot un īstenot, ja cenas nepārtraukti aug un to nevar paredzēt. Bet mēs cenšamies, mēs darām.  Milzīgs paldies maniem palīgiem, kolēģēm - Elitai Pontagai un Ritai Škrabai. Ja mēs ķeramies pie darba, mēs to noteikti padarīsim līdz galam. Es vienmēr varu paļauties uz viņām.

Man neizdevās personīgi tikties ar pagasta pārvaldes vadītāju Žannu Aišpuri, jo viņa ir atvaļinājumā, bet saruna notika pa tālruni.

– Kā dzīve Ķepovas pagastā mainījusies pēc pagājušā gada reformas, kad tas kļuva par Krāslavas novada daļu?

– Nevaru teikt, ka ir kļuvis labāk. Man personīgi pēdējā reforma šķiet bezjēdzīga laika un finansējuma tērēšana, kas novedīs pie tā, ka, piemēram, Ķepovas pagasts tiks pievienots Asūnes pagastam.

Manuprāt, būtu pareizi veidot līdzīgas vadības sistēmas. Bijušā Krāslavas novada pagastos sistēma ir nedaudz atšķirīga, piemēram, katrā pagastā ir savs grāmatvedis. Mūsu sistēma (bijušajā Dagdas novada pagastos) ir centralizēta, grāmatvede ir tikai Dagdā. Tur arī viss tiek izlemts. Ir tā, ka jau sākotnēji situācijas nav līdzvērtīgas.

Atceros, kad pirmos piecus gadus pavadījām Dagdas novada sastāvā, rezumēju paveikto. Tad Ķepovas pagastā notika lielas pārmaiņas. Neikšānos tika veikti labiekārtošanas darbi: teritorija ap pašvaldības ēkām atbrīvota no krūmiem, veikta apzaļumošana, uzstādīti soliņi, lapene, izrakti dīķi, uzstādīti informatīvie stendi. Ar ELFLA un LEADER programmu projektu piesaistītajiem līdzekļiem tika atjaunots Tautas nams un veikta izstāžu zāles rekonstrukcija, izveidota māja "Meža veltes", kā rezultātā tūristiem atvērts Vides izglītības un kultūras centrs "Ķepa", kas arī šobrīd aktīvi darbojas. Šeit tiek rīkoti semināri, tikšanās, apmācības, ballītes, ekskursijas u.c., pēc pieprasījuma iespējama ēdienu degustācija.

Pagasta bibliotēka pārcelta uz jaunām, izremontētām telpām, izremontēta un nosiltināta pagasta pārvaldes ēka. Turpinās darbi pie pašvaldības autoceļu uzturēšanas, iegādāta rotējošā pļāvēja, traktora piekabe, mini traktors-pļāvējs, uzstādītas ceļa zīmes pašvaldības objektiem. Lai uzlabotu ūdensapgādes situāciju Apaļu un Neikšānu ciematos, tika nomainītas ūdens atdzelžošanas iekārtas, veikts ūdensapgādes sistēmas remonts, kā arī nomainīts viens ūdensapgādes tīkla līkums Apaļu ciematā.

 Krāslavas novadā pavadītajā gadā ir samazināts finansējums, Vides izglītības un kultūras centrs "Ķepa" tiks pārcelts uz Jaundomi. Tas nozīmē, ka būs mazāk tūristu, un “Ķepas” darbinieki zaudēs darbu. Situācija ir skumja. Pagastā ir samazinājies iedzīvotāju skaits, darba vietu nepietiek, mūsu pagasta iedzīvotāji smagi strādā savās piemājas un zemnieku saimniecībās, piedalās ES projektos, apstrādā zemi, audzē mājlopus, pelna pārtiku savai ģimenei, veicinot reģiona un valsts attīstību. Citiem vārdiem sakot: viņi izdzīvo kā māk.

Pagastā strādā feldšeris, klientu apkalpošanas speciālists, sociālais darbinieks, kultūras pasākumu organizators, bibliotekāre, saimniecības darbu speciālists, apkopēja, apkures sezonas darbinieki.

Nobeigumā sazinājos ar vairākiem cilvēkiem, kuri bijuši Ķepovas pagastā un Vides un kultūras izglītības centrā "Ķepa". Viņi izteica savu viedokli par šo vietu.

Aigars Jurašs, pensionārs no Robežniekiem, kurš Vides un kultūras izglītības centram ''Ķepa'' izgatavo dzīvnieku izbāzeņus:

- Aigar, kā jūs uzzinājāt par centru "Ķepa''?

– Par šo vietu uzzināju, kad viss vēl tikai sākās un izsludināja konkursu dzīvnieku izbāzeņu izgatavošanai. Uzreiz neiekļuvu, bet vēlāk, kad biju Dagdā seminārā ar saviem izbāzeņiem, sākās sadarbība. Kopumā šajā laikā speciāli Vides izglītības un kultūras centram ''Ķepa'' izgatavoju aptuveni 10 dažādus dzīvnieku izbāzeņus - āpšus, caunas, ūdeles, pīles, gārņus, vārnas un žagatas. Pārsvarā tie ir putni un mazi dzīvnieki.

Man ļoti patīk šis centrs. Bērni un pieaugušie var iepazīties ar Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem un putniem. Te pietrūkst asfaltēta ceļa un kāda ezera. Kad pirmo reizi ierados, biju pārsteigts, ka tik unikāla ideja īstenota pašā Latvijas nomalē. To gan bieži neredz... Protams, tas lielā mērā ir aktīvās Regīnas Stepiņas nopelns.

– Vai pēdējā gada laikā, kad Krāslavas novads paplašinājās, kaut kas ir mainījies? Ko darīt, lai pierobežu atdzīvinātu?

– Man nekādas izmaiņas nav notikušas. Ar vecumu kļuvu slinkāks (smejas).

Ko var darīt, lai atdzīvinātu? Ko tu te darīsi?! Nav cilvēku, nav darba, nav nākotnes.

Ņina Stankeviča, Svariņu iedzīvotāja

– Ņina, jūs esiet bieža viešņa Vides izglītības un kultūras centrā ''Ķepa''. Kā jūs par to uzzinājāt un kāpēc bieži apmeklējat?

– Mans vīrs Jānis ir mednieks kopš 70. gadiem. Viņš bija mednieku salidojumā, kas notika Neikšānos, centrā ''Ķepa''. Kopā to apmeklējām, un tagad bieži ar radiem un draugiem, kas atbrauc ciemos, turp dodamies.  Bērniem ļoti patīk skatīties uz dzīvniekiem, man patīk klausīties putnu dziedāšanu. Ekspozīcija ir ļoti informatīva, vizuāla, Regīna Stepiņa ļoti labi pārzina tēmu, prot piesaistīt uzmanību, ieinteresēt, aizraut. Cik mēs braucām, neviens no mūsu viesiem nepalika vienaldzīgs. Vienīgais mīnuss ir grants ceļš.

Mans vīrs uzdāvināja vairākus eksponātus, jo centrā tos varēs apskatīt daudzi. Kādu laiku Jānis nodarbojās ar dzīvnieku videofilmēšanu. Šie ieraksti arī pieejami centrā. Priecājamies, ka varam būt noderīgi un palīdzēt dažādot ekspozīcijas piedāvājumu.

- Un, ja ekspozīcija tiks pārcelta uz Jaundomi, vai jūs dosieties uz turieni?

- Ja mēs to darīsim, tas ne tik bieži. Man šķiet, ka līdz ar centra ''Ķepa'' slēgšanu Degustāciju nams zaudēs savu pievilcību. Vairākas reizes esam bijuši uz meistarklasēm Degustāciju namā, man ļoti patika. Tas pierobežai piešķir ''rozīnīti'', parāda, kā cilvēki šeit dzīvo un strādā. Ir vērts ierasties centrā un pasūtīt pankūku degustāciju, lai izjustu, cik labi ir realizēta ideja. Un šeit cilvēki patiešām strādā un attīsta vidi.

– Ņina, vai jūs izjutāt pārmaiņas, kad Dagdas novads tika apvienots ar Krāslavas novadu?

– Neapšaubāmi. Iekļaujoties Krāslavas novadā, bijušajiem Dagdas novada pagastiem sāka samazināt finansējumu, slēgt visu iespējamo. Dzīvoju Svariņos, mums ir brīnišķīga trenažieru zāle, izremontēta, iegādāti dažādi trenažieri. Pavisam nesen bija iespēja to apmeklēt un trenēties viestrenera vadībā. Lai arī esam vecāka gadagājuma cilvēki, gājām uz sporta zāli. Mums šobrīd nav trenera. Kad te bija Vjačeslavs Čumiks, mēs bieži rīkojām dažādas sacensības. Uz trenažieru zāli brauca no Ezerniekiem, Bērziņiem, Šķaunes. Kad bija florbola sacensības, atbrauca pat no Cēsīm. Šajā zālē savas sacensības rīkoja arī robežsargi. Bet tagad viss ir kluss, nekas nenotiek. Tikai jālūdzas, lai bibliotēka un klubs turpina strādāt, citādi atliks tikai apgulties un nomirt. Pievienojoties Krāslavai, Dagdā daudzas lietas beidza pastāvēt.

Pēc Neikšānu apmeklējuma radās divējāds iespaids. No vienas puses, cilvēku ir maz, bet entuziasma pilnie Vides izglītības un kultūras centra "Ķepa" un Degustācijas nama darbinieki, ir noraizējušies par savu turpmāko likteni. Ar savu entuziasmu, darbu un vēlmi viņi pretojas skarbajai ikdienai un cenšas dažādot un glābt dzīvību nomaļā pagastā. Skaidrs, ka, slēdzot viņu lolojumu - Vides izglītības un kultūras centru "Ķepa" - dzīve Neikšānos iznīks. No otras puses, vadītāji, kā vienmēr, zina labāk - samazinās izmaksas, pārceļot centru, samazinot darbinieku skaitu utt. Jau tā grūtā dzīve attālajā nomalē kļūst, maigi izsakoties, neērta. Kā saka - viss priekš tautas, tikai aizmirsa pašai tautai pajautāt, ko viņi īsti vēlas.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022 

Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.