Dagda: patriotisms un kultūras daudzveidība

Iebraucot Dagdā var redzēt vienu no pilsētas pēdējiem jauninājumiem – katastrofu vadības centru, kas izskatās pēc standarta DEPO, kurā būtu jāatrodas operatīvajiem dienestiem – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem un Valsts policijai. Centru plānots nodot ekspluatācijā līdz jaunajam gadam. Šobrīd pilsētā tiek aktīvi strādāts pie galvenā ceļa remontdarbiem, kas uz laiku apgrūtina transporta kustību.

Latvijas mazpilsētu kultūras dzīvei nereti ir liela nozīme vietējo tradīciju uzturēšanā un saikņu stiprināšanā starp dažādām paaudzēm. Dagdā, nelielā, bet kultūras ziņā bagātā Latgales pilsētiņā, šīs jomas nozīmīgākais centrs ir Dagdas kultūras centrs. Kultūras aktivitātes Dagdā ir īpaši daudzveidīgas, jo tās ietver gan latviešu un krievu, gan baltkrievu un poļu tradīcijas, kas uzsver mūsu novada unikalitāti. Centra vadītāja Inese Plesņa pastāstīja, kā Dagdā attīstās kultūras dzīve, ar kādiem izaicinājumiem saskaras kultūras iestādes un kādi ir nākotnes plāni.

- Kā jūs raksturotu pašreizējo kultūras jomas situāciju Dagdā?

- Kultūra Dagdā vienmēr ir bijusi dzīva un aktīva, tā ir viena no mūsu pilsētas dzīves neatņemamām sastāvdaļām. Cilvēki šeit jau kopš seniem laikiem ir pieraduši pulcēties uz dažādiem pasākumiem, un šī tradīcija turpinās līdz pat mūsdienām. Redzam, ka mūsu pasākumus apmeklē gan pieaugušie, gan jaunieši, kas ir īpaši patīkami, jo mūsu tradīciju saglabāšanai ir svarīga kultūras pēctecība. Cilvēki ar entuziasmu atbalsta mūsu projektus, vai tie būtu koncerti, festivāli vai meistarklases. Viena no Dagdas kultūras dzīves iezīmēm ir tā, ka mēs ņemam vērā visu šeit dzīvojošo vecuma kategoriju un etnisko grupu intereses. Mēs veidojam pasākumus bērniem, ģimenēm, pieaugušajiem un vecākajai paaudzei.

Kultūras centrā darbojas 10 kolektīvi, kas mazai pilsētai ir labs rādītājs. Mūsu arsenālā ir vokālie ansambļi, deju kolektīvi, folkloras kopa un koris, sniedzot mūsu iedzīvotājiem iespēju piedalīties visdažādākajos kultūras žanros. Tajā pašā laikā mēs cenšamies ne tikai saglabāt tradicionālās mākslas formas, bet arī ieviest jaunus mūsdienu elementus, lai piesaistītu jaunāku auditoriju. Piemēram, organizējam ar laikmetīgo mūziku un mākslu saistītus pasākumus, kas ļauj arī jauniešiem iesaistīties kultūras dzīvē.

– Lūdzu pastāstiet vairāk par kolektīviem, kas darbojas Dagdas kultūras centrā.

- Mūsu kultūras centrā darbojas kolektīvi, kas pārstāv dažādas kultūras un etniskos virzienus. Ir vairākas senioru vokālās grupas, piemēram, latviešu vokālais ansamblis “Sendienas”, krievu tautas ansamblis “Ivuški” un baltkrievu ansamblis “Vjarba”. Šie kolektīvi aktīvi piedalās pilsētas dzīvē, pārstāvot nacionālās tradīcijas dažādos pasākumos, tostarp Jāņu un Ziemassvētku svinēšanā.

Deju kolektīvs “Ezeriņi” ir specializējies Eiropas deju izpildē un ir populārs vecākās paaudzes vidū. Šīs grupas sniedz iespēju gados vecākiem cilvēkiem piedalīties kultūras dzīvē un būt aktīvai sabiedrības daļai. Tajā pašā laikā mēs atbalstām arī jauniešu iniciatīvas. Piemēram, mums ir vokālā grupa “Vox Core”, kas uz laiku apturējusi savu darbību sakarā ar to, ka tās vadītāja ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Tomēr ceram, ka grupa drīzumā turpinās mūs priecēt ar saviem priekšnesumiem.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā piedalās folkloras kopa “Olūteņi”, sieviešu koris “Vēju roze”, tautas deju ansamblis “Dagda” un baltkrievu vokālais ansamblis “Akolica”. Savukārt, vokālā grupa “Solversija” ir plaši pazīstama ne tikai mūsu novadā, bet arī ārpus tā.

Žanru un kultūras tendenču daudzveidība mūsu kolektīvos ļauj ikvienam atrast kaut ko sev tīkamu.

Inese Plesņa

– Vai pandēmijas laiks ir ietekmējis kultūras centra darbu un kultūras dzīvi Dagdā?

- Covid-19 pandēmija, protams, ļoti ietekmēja mūsu darbu. Sākumā saskārāmies ar grūtībām – nācās atcelt klātienes pasākumus, daudzi baidījās pulcēties vienuviet, kas ir pilnīgi saprotami. Tomēr mēs diezgan ātri pielāgojāmies un sākām apgūt tiešsaistes formātus. Piemēram, viens no mūsu veiksmīgajiem projektiem bija “pasaku vakari”, ko rīkojām sociālajos tīklos, proti, Facebook. Sākām ar latviešu tautas pasaku lasīšanu, bet pamazām esam nonākuši līdz autorpasakām latgaliešu valodā. Šis projekts joprojām ir aktuāls. Tas bija īsts atradums, jo ļāva ne tikai uzturēt saikni ar mūsu auditoriju, bet arī piesaistīt jaunus dalībniekus, kuri iepriekš nebija apmeklējuši mūsu pasākumus.

Mēs redzējām, ka tiešsaistes formāts var būt ne mazāk jautrs un dažos gadījumos pat noderīgāks, īpaši ģimenēm ar bērniem. Tas ļāva rīkot pasākumus pat šajos sarežģītajos laikos. Pandēmija iemācīja mums atrast jaunus veidus, kā sadarboties ar cilvēkiem, un paplašināja robežas digitālo tehnoloģiju izmantošanā.

– Kādi kultūras pasākumi Dagdā ir populārākie?

– Dagdas iedzīvotāju vidū vienmēr ar īpašu mīlestību ir gaidīti tradicionālie svētki. Viens no šiem galvenajiem notikumiem ir Vasaras saulgrieži – svētki, kurus svinam vērienīgi. Ziemassvētki un Lieldienas ir divi citi pasākumi, kas piesaista daudz cilvēku. Ģimenes pat ierodas no kaimiņu pilsētām, lai piedalītos šajos svētkos. Savukārt saimnieču svētki “Annas Dagdā” ir kļuvuši par mūsu pilsētas zīmolu. Uz to brauc ne tikai no Dagdas apkārtnes, bet arī no kaimiņu novadiem, dažkārt pat no citām Latvijas vietām. Cenšamies sarīkot interesantu un daudzveidīgu programmu, lai katrs gūtu kaut ko sev patīkamu un noderīgu.

– Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar ko saskaras kultūras joma pārmaiņu kontekstā valstī un pasaulē?

– Viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ir iedzīvotāju, īpaši jauniešu, skaita samazināšanās un līdz ar to finansējuma samazināšanās kultūras jomai. Kultūras pasākumi paredz resursus, taču katru gadu saskaramies ar to, ka resursi kļūst arvien mazāki. Neskatoties uz to, mēs nepadodamies un cenšamies saglabāt visus amatiermākslas kolektīvus aktīvus. Ir svarīgi, pat ar ierobežotiem līdzekļiem atrast veidus, kā rīkot augsta līmeņa pasākumus. Bet, protams, tas prasa daudz enerģijas, iztēles un radošuma.

Grūtības ir arī tas, ka cilvēku paradumi pēdējā laikā ir mainījušies. Ja iepriekš cilvēki aktīvi apmeklēja lielus pasākumus, tad tagad arvien vairāk dod priekšroku maziem ģimenes vai vietējiem pasākumiem. Tas ietekmē arī to, kā mēs plānojam savus pasākumus. Mēs cenšamies pielāgoties un veidot programmas, kas atbilst sabiedrības jaunajām prasībām.

– Kā turpmāk plānojat attīstīt Dagdas kultūras dzīvi?

– Mēs pastāvīgi meklējam jaunus formātus un idejas. Pēdējā laikā arvien lielāku uzmanību esam sākuši pievērst vietējām kopienām un to vajadzībām. Viena no attīstības jomām būs pasākumi, kas vērsti uz nelielām grupām, piemēram, meistarklases, radošas tikšanās un vietējie svētki. Redzam, ka cilvēkiem ir interese piedalīties formātos, kuros tie var būt ne tikai skatītāji, bet arī aktīvi dalībnieki.

Runājot par nākotni, mēs arī turpināsim strādāt ar jauniešiem. Piemēram, mums ir jaunatnes organizācijas, kas aktīvi iesaistās pilsētas dzīvē. Mēs to redzam kā potenciālu jaunu interesantu projektu attīstībai, kas varētu piesaistīt jauniešus. Tāpat plānojam paplašināt sadarbību ar citām kultūras iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai apmainītos ar pieredzi un idejām.

– Kādu jūs redzat Dagdas kultūras dzīves tālāko attīstību demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu kontekstā?

– Protams, iedzīvotāju skaita samazināšana ir nopietns izaicinājums. Jau tagad redzam, ka mūsu kolektīvos ir arvien vairāk gados vecāku dalībnieku, un tas ir likumsakarīgi, jo jaunieši arvien biežāk aizbrauc uz lielajām pilsētām vai ārzemēm. Taču arī turpmāk atbalstīsim palikušos un iesaistīsim kultūras projektos pēc iespējas vairāk cilvēku. Svarīga uzmanība tiks pievērsta darbam ar vietējām kopienām, aktivitāšu radīšanai ģimenēm un dažādu nacionālo kultūru atbalstīšanai, kas bagātina mūsu kultūras dzīvi.

Dagdas kultūras dzīve joprojām ir aktīva, neskatoties uz visiem izaicinājumiem Latgales reģionā. Inese Plesņa un viņas komanda turpina saglabāt tradīcijas un attīstīt jaunas iniciatīvas, lai ikviens iedzīvotājs justos kā daļa no lielas un draudzīgas kultūras ģimenes. Svarīgi, lai kultūras centrs paliktu atvērts ikvienam un turpinātu savu cilvēku vienošanas misiju caur mākslu un tradīcijām.

Vecticībnieki ir nozīmīga Krāslavas novada kultūras un garīgā mantojuma sastāvdaļa. Viņu kopienas, kas izveidojās pēc baznīcas šķelšanās 17. gadsimtā, joprojām saglabā savas unikālās tradīcijas. Latvijā viņi varēja rast patvērumu un attīstīt savu reliģisko dzīvi. Viena no šādām vietām ir Dagda, mazpilsēta, kur vecticībnieku kopienai ir nozīmīga loma vietējā dzīvē. Par to stāsta Dagdas vecticībnieku draudzes priekšsēdētāja Varvara Dorofejeva.

— Dorofejevas kundze, lūdzu, pastāstiet par Dagdas vecticībnieku baznīcu.

- Dievnams tika atvērts 1994. gadā. Iepriekš tā bija tikai dzīvojamā ēka, bet draudzes locekļi piekrita to iegādāties. Arefijs Grigorjevs un Trofims Bogdanovs sanāca kopā un nolēma nopirkt šo māju, lai ierīkotu tur baznīcu. Ēka tika iegādāta par draudzes locekļu un Dagdas novada pašvaldības līdzekļiem. Tad uzcēla zvanu torni, veica nepieciešamos remontdarbus un no tā laika sākās dievkalpojumi. Tad bija ap trīssimt draudzes locekļu — cilvēki brauca šurp pat no ciemiem.

— Kā kopš tā laika ir mainījies draudzes locekļu skaits?

- Diemžēl laika gaitā daudzi ir miruši. Tagad palikuši ap četrdesmit aktīvo draudzes locekļu. Daudzi no ciemiem vairs nevar ierasties, dažiem vairs nav spēka atnākt.

— Kādu lomu Dagdas un vietējo vecticībnieku dzīvē ieņem vecticībnieku baznīca?

– Šī ir ļoti svarīga vieta mums visiem. Cilvēkiem ir, kur atnākt, atvieglot savas dvēseles un lūgties. Dievkalpojumus rīkojam katru svētdienu, kā arī lielajās svētku dienās. Mūsu dievkalpojumi ir sarežģīti. Dievnams ir ne tikai vieta lūgšanām, bet arī sava veida kopienas centrs. Es vienmēr saku draudzes locekļiem: “Nāciet, kamēr mēs vēl varam kalpot." Tas ir atbalsts ikvienam.

— Jūs minējāt, ka pati aktīvi iesaistāties dievnama dzīvē. Kas jūs pamudināja uzņemties šo pienākumu?

- Es pati neko nelēmu. Mani par kopienas priekšsēdētāju ievēlēja draudzes locekļu kopsapulce. Kopš tā laika esmu darījis visu, lai dievnams būtu kārtībā: organizēju saimniecības ēkas būvniecību, žogu, ieklājām celiņus, un 2009. gadā mēs atjaunojām jumtu, pateicoties draudzes locekļu ziedojumiem.

— Pēdējos gados politiskā situācija pasaulē ir kļuvusi saspringta, īpaši pierobežas reģionos. Vai jūtaties droši šeit, Dagdā?

- Es jūtos mierīga. Mūsu valstī viss tiek kontrolēts. Protams, es klausos ziņas, zinu, ka mūsu karaspēks palīdz uzturēt kārtību pierobežā. Bet kopumā es neuztraucos - mēs dzīvojam Dieva uzraudzībā un ar Dieva palīdzību.

— Vai jums patīk dzīve Dagdā? Vai šajā vietā ir kas īpašs?

- Šeit ir mierīgi, un viss, kas jums nepieciešams, ir pa rokai. Pensiju atnes, ūdens un elektrība ir, veļas mašīna strādā - ko vēl vajag? Es lūdzu To Kungu, pateicos par katru dienu. Dagdā cilvēki ir labi, mierīgi, un mūsu draudze atbalsta katru, kas atnāk. Dzīvot šeit, neskatoties uz visām grūtībām, ir patīkami.

— Ko jūs vēlētos teikt nākamajām paaudzēm un tiem, kuri interesējas par vecticību?

 – Galvenais ir palikt uzticīgam savai ticībai un tradīcijām. Ja kādam ir interese, lai nāk un klausās. Es vienmēr priecājos palīdzēt. Ir svarīgi saprast, ka ticība ir cilvēka izvēle, un tā ir jāizdara ar tīru sirdi.

Dagdas vecticībnieku baznīca joprojām ir vietējo ticīgo garīgās dzīves centrs. Varvara Dorofejeva ir spilgts centības un ziedošanās piemērs. Neskatoties uz savu vecumu un grūtībām, viņa turpina atbalstīt dievnamu un vadīt dievkalpojumus, paliekot savas kopienas balsts. Dzīve Dagdā vecticībniekiem saistās ar tradīcijām, mieru un pārliecību par nākotni.

Nākamais sarunu biedrs, uzņēmuma “Staisons” dibinātājs Stanislavs Maļkevičs, kurš ar kokapstrādi un mēbeļu ražošanu Dagdā nodarbojas kopš 2015. gada, pastāstīja par savu uzņēmumu, par sava biznesa vēsturi, par ģimenes atbalsta nozīmi un grūtībām, ar kurām saskaras mazie uzņēmumi Latvijā.

— Stanislav, pastāstiet, kā sākāt nodarboties ar uzņēmējdarbību?

— Darboties ar koku man patīk kopš bērnības. Pirmie koka darinājumi tapa jau agrā bērnībā, tos darinājām kopā ar vectēvu, atceras Stanislavs. — Vēlāk mācījos Rēzeknes mākslas un dizaina skolā. Bet īsto startu uzņēmējdarbībai deva mans tēvs. Viņš atvēra savu mēbeļu ražošanas uzņēmumu, un es sāku tur strādāt, kamēr vēl mācījos.  2015. gadā Dibināju Uzņēmumu SIA STAISONS Savas Mammas dzimšanas dienā.

Stanislavs Maļkevičs

— Jūsu uzņēmums nodarbojas ne tikai ar mēbelēm?

— Jā, sākām ar mēbelēm, bet ātri paplašinājām izstrādājumu klāstu. Tagad ražojam ne tikai mēbeles, bet arī koka konstrukcijas kempingiem un takām, kā arī pontonus. Šis lēmums tika pieņemts, lai būtu konkurētspējīgi. Ar mēbeļu ražošanu vien nevar izdzīvot, īpaši tādā mazpilsētā kā Dagda.

— Ar kādām grūtībām Latvijā saskaras uzņēmēji?

— Lielākā problēma ir nodokļi. Ir ļoti grūti vadīt biznesu, ja vairāk jādomā par to, kā samaksāt nodokļus, nevis par to, kā attīstīt savu uzņēmumu. Tādi projekti kā “LEADER”, protams, man startā palīdzēja. Taču tagad valstī valda kaut kāds apjukums. Es neiesaku jauniešiem atvērt biznesu. Labāk ir atrast darbu pie kāda cita, nevis ņemt kredītus un cīnīties ar birokrātiju.

— Kā jums izdodas tikt galā ar šiem izaicinājumiem?

— Ja nebūtu manas ģimenes atbalsta, es jau sen būtu izdedzis. Tēvs mani atbalstīja no paša sākuma, un arī tagad viņa padoms un materiālais atbalsts ir mans galvenais balsts. Arī sieva mani aktīvi atbalsta, ir saprotoša jo reti esmu mājās un ļoti daudz palīdz SIA STAISONS popularizēšanā. Ja nebūtu ģimenes atbalsta, es nezinu, kā būtu.

— Vai pašreizējā politiskā situācija ietekmē jūsu biznesu?

— Jā, protams, Krievijas un Ukrainas karam ir spēcīgs iespaids. Iepriekš daudz materiālu iepirkām no Baltkrievijas un Krievijas, bet tagad tas kļuvis praktiski neiespējami. Turklāt agrāk Krievijas iedzīvotāji bieži pie mums pasūtīja kempingus un citas ēkas. Tagad arī šis tirgus ir slēgts. Līdz ar to kļuva grūti atrast jaunus pasūtījumus. Arī eksports ir kļuvis par problēmu — daudzas valstis ir pārtraukušas uzkrāt rezerves.

— Neskatoties uz visām šīm grūtībām nolēmāt palikt Dagdā, nepārcelties uz kādu lielāku pilsētu. Kāpēc?

— Es ļoti mīlu dabu, — smaida Staņislavs. — Esmu dedzīgs makšķernieks, un te apkārt ir ezeri. Un nevēlos savu ģimeni izraut ar saknēm no šejienes. Dzīvot šeit, protams, nav vienkārši, bet man tas joprojām ir labākais variants. Mums ir viss darbam nepieciešamais, un daba sniedz iespēju atpūsties un uzlādēties.

— Vai viegli atrast strādniekus Dagdā?

— Darbinieku atrašana nav viegls uzdevums. Mani puiši ir uzticami, lielākā daļa strādā jau daudzus gadus. Jaunieši dažkārt aizbrauc uz Rīgu, bet bieži atgriežas. Tur algas lielākas, bet izdevumi arī citi.

— Ko varat teikt par sava uzņēmuma nākotni?

— Tagad galvenais uzdevums ir noturēties virs ūdens. Vēlos attīstīties eksportam un nokļūt starptautiskajā tirgū. Bet tas ir grūti, īpaši šādos apstākļos. Svarīgi, lai cilvēkiem šeit būtu darbs, lai viņi varētu palikt un neaizbraukt uz citām pilsētām vai valstīm.

— Kādu padomu jūs dotu vietējiem iedzīvotājiem?

— Pērciet vietējās preces, — rezumē Stanislavs. — Jo vairāk mēs atbalstīsim vietējos uzņēmumus, jo vieglāk būs mums visiem. Mūsu naudai jāpaliek šeit, tad dzīve kļūs labāka.

Stanislavs Maļkevičs ir viens no retajiem uzņēmējiem, kurš, neskatoties uz visām grūtībām, paliek uzticīgs savai dzimtajai pilsētai. Pateicoties viņa neatlaidībai un ģimenes atbalstam, “Staisons”  turpina darboties, sniedzot ieguldījumu vietējā biznesa attīstībā. Tomēr grūtības, ar kurām saskaras mazie uzņēmumi Latvijā, prasa izlēmīgu rīcību valdības līmenī, lai šādi uzņēmumi varētu augt un attīstīties.

Jaunieši, kuri uzņemas atbildību par skolas pasākumu organizēšanu un vienaudžu interešu pārstāvību, bieži kļūst par paraugiem citiem. Viens no šiem jauniešiem ir Dagdas vidusskolas skolas parlamenta prezidents, 12. klases skolnieks Linards Kalniņš. Ar viņu runājām par skolas dzīvi, vaļaspriekiem, nākotnes plāniem un to, kas viņu iedvesmo būt tik aktīvam.

- Linard, pastāsti mazliet par sevi. Kāpēc nolēmi kļūt par aktīvu skolas dzīves dalībnieku?

- Man tagad ir 18 gadi, mācos 12. klasē Dagdas vidusskolā. Es teiktu, ka mana aktīvā darbība sākās 10. klasē, kad sapratu, ka vēlos piedalīties skolas dzīvē ne tikai kā skolnieks, bet arī kā skolas pasākumu organizators. Sākumā tā bija dalība skolas korī un ansambļa nodarbībās. Mēs ar draugiem pat izveidojām savu grupu, spēlējām pārsvarā smago mūziku. Kādā brīdī mani sāka iesaistīt skolas parlamenta darīšanās, tanī laikā lielākoties darbojos Dagdas JIC un sapratne par pasākumu organizēšanu jau bija, ka arī bija velme padarīt skolas dzīvi interesantāku un jautrāku, tā teiksim pilnvērtīgāku.

Linards Kalniņš

Papildus mūzikai mani interesē sports, it īpaši pēdējā laikā, kāds sāk trenēties priekš iestāšanas normatīvu nokārtošanas, kāds kā es, priekš sevis un savu fizisko spēju uzlabošanas. Pat nedaudz izmēģināju sevi kā dīdžeju Dagdas kultūras centra diskotēkās. Saprotot, ka man padodas un diezgan labi veicās ar pasākumu organizēšanu, jau, tā teiksim, oficiāli iestājos skolas parlamentā. Tagad esmu skolas parlamenta prezidents, man tā ir liela atbildība, un arī vērtīga pieredze.

– Kāpēc nolēmi kļūt par skolas parlamenta prezidentu? Vai tas bija tavs lēmums vai tiki izvirzīts?

– Tas notika negaidīti. Kādu dienu atnācu uz skolas parlamenta sēdi un izrādījās, ka tiek meklēts prezidenta vietnieks, kurš varētu nomainīt to nākošgad. Man piedāvāja šo lomu, un es nolēmu to izmēģināt. Mani vienmēr ir interesējis, kā padarīt skolas dzīvi labāku, kā uzlabot to un kā organizēt interesantus pasākumus. Gribēju ieviest ko jaunu, un nu jau otro gadu pildu prezidenta pienākumus.

Šī ir pieredze, kas man daudz iemācīja. Sapratu, ka būt par vadītāju nav tikai pasākumu organizēšana, tā ir arī atbildība par lēmumu pieņemšanu un spēja sadarboties ar skolas administrāciju, skolotājiem un skolēniem. Dažreiz tas var būt grūti, bet rezultāts ir tā vērts.

– Kādus pasākumus esi organizējis skolas parlamenta ietvaros? Vai ir kaut kas, ar ko īpaši lepojies?

– Viens no pasākumiem, kas kļuvis par tradīciju, ir mūsu skolas Ziemassvētku vakarēšana. Mēs to sākām pirms vairākiem gadiem, un tagad tas ir notikums, kuru ar nepacietību gaida visi skolēni. Šie nav tikai svētki, tā ir iespēja visām klasēm sanākt kopā, socializēties neformālā vidē un uz pozitīvas nots noslēgt pirmo semestri.

Varējām īstenot arī vairākas nelielas, bet būtiskas izmaiņas skolas vidē. Piemēram, trešajā stāvā tika uzstādīts tenisa galds, kas kļuva par iecienītu nodarbi starpbrīžos. Klases tika papildinātas ar galda spēlēm, lai skolēniem būtu ko darīt brīvajā laikā.

Vēl viens svarīgs projekts, ko realizēja skolotāja Irēna Maļkeviča ar parlamenta palīdzību, ir segta velosipēdu novietne. Tagad mums ir vieta, kur skolēni var atstāt savus velosipēdus, neuztraucoties par to, ka tie lietū kļūs slapji. Tie ir mazi soļi, bet tie padara mūsu skolas dzīvi labāku.

– Ar kādām, tavuprāt, galvenajām problēmām saskaras jaunieši Dagdā?

– Galvenā problēma, protams, ir iespēju trūkums jauniešiem. Daudzi cilvēki aizbrauc mācīties uz lielajām pilsētām un vairs neatgriežas. Tas ir saistīts ar to, ka šeit ir maz darba vietu, īpaši tiem, kas vēlas attīstīties tehnoloģiju vai zinātnes jomā. Bet es uzskatu, ka daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja jums ir vēlme, jūs vienmēr atradīsit iespējas. Mūsu skolā var sportot, muzicēt, piedalīties dažādos pasākumos. Galvenais ir aktīva pozīcija. Ja vēlies kaut ko mainīt, tas jādara pašam.

Vēl viena problēma ir mijiedarbības trūkums starp jauniešiem un vietējām varas iestādēm. Dažkārt šķiet, ka jaunieši un pieaugušie dzīvo dažādās pasaulēs. Uzskatu, ka ir nepieciešama ciešāka komunikācija un kopīgi projekti. Jauniešiem jājūt, ka viņu viedoklis ir svarīgs.

– Kādi ir tavi nākotnes plāni? Vai pēc skolas beigšanas plāno palikt Dagdā?

– Pēc 12. klases absolvēšanas plānoju stāties augstskolā, un vēl nevaru droši pateikt, vai pēc studijām atgriezīšos Dagdā. Mani interesē fizika un matemātika, iespējams, kļūšu par skolotāju vai iesaistīšos zinātniskās darbībās. Taču daudz kas ir atkarīgs no notikumu attīstības. Dagdā jaunajiem speciālistiem nav daudz iespēju, un, ja izvēlēšos ar zinātni vai izglītību saistītu profesiju, tad visticamāk darbs būs jāmeklē lielā pilsētā.

No otras puses, es neizslēdzu atgriešanās iespēju. Uzskatu, ka daudz ko var mainīt, ja ir vēlme un enerģija. Bet tas būs atkarīgs no tā, kas šeit, Dagdā, notiks pēc dažiem gadiem.

– Ko tu mainītu Dagdā, lai uzlabotu jauniešu dzīvi?

– Man šķiet, ka vajag vairāk nodarbību, pasākumu, kas piesaistītu jauniešus, kas dotu iespēju pierādīt, ka jaunietis var kaut ko mainīt, pilnveidot un attīstīt. Ne tikai sporta pasākumi vai koncerti, bet kaut kas saturīgāks - izglītojošas programmas, meistarklases, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Piemēram, varētu izveidot novada mērogā ‘’platformu’’ jauniešu un iestāžu komunikācijai, atbalstam un piesaistei, ir jārāda, ka jaunietis ir vajadzīgs, un ka jaunietim tas ir vajadzīgs, bet to jādara ne ilūzijas veidā, a kaut kā ‘’taustāmā’’ vai ‘’jūtamā’’, jo motivēt vajag tagad, nevis rītdien.

Uzskatu arī, ka jauniešiem vairāk jāiesaistās pilsētas dzīvē. Vietējās varas iestādes varētu rīkot atklātas tikšanās ar jauniešiem un pārrunāt ar viņiem, ko pilsētā varētu uzlabot. Ja jaunieši jutīs, ka viņu viedoklis ir svarīgs un ka viņi var ietekmēt notiekošo, tas mainīs viņu attieksmi pret dzīvi Dagdā un novadā.

Linards ir jaunietis, kurš ne tikai domā par savu nākotni, bet arī cenšas aktīvi līdzdarboties tagadnē, uzlabojot dzīvi skolā un sev apkārt. Viņa vēlme pēc pārmaiņām, vēlme uzņemties atbildību un organizatoriskās prasmes ir tas, kas viņu izceļ vienaudžu vidū. Tādi cilvēki kā Linards iedvesmo citus būt aktīviem un nebaidīties ņemt iniciatīvu savās rokās.

Ir pagājuši divi gadi kopš manas intervijas ar Dagdas pilsētas un Krāslavas novada pašvaldības apvienības vadītāju Edgaru Tjarvi. Tāpat kā pagājušajā reizē vadītājs ir ļoti uzmanīgs un lakonisks.

– Kādas izmaiņas ir notikušas Dagdas pilsētas un novadu apvienībā kopš mūsu intervijas 2022. gadā?

- Turpinājās optimizācijas un centralizēšanas procesi. Lai optimizētu darbu, Krāslavā izveidoja pārvaldes, kuru pakļautībā ir darbinieki. Veikta arī štatu samazināšana, jo daudzas iestādes pārgāja Krāslavas pakļautībā (Tautas nami, bibliotēkas, tūrisma iestādes ir Kultūras un tūrisma pārvaldes pakļautībā, Izglītības iestādes Izglītības pārvaldes pakļautībā, SIA Dagdas komunālā saimniecība pievienota SIA Krāslavas nami, Dagdas Pilsētsaimniecība pievienota pašvaldības iestādei Labiekārtošana K, izveidota Labklājības pārvalde).

– Vai divu gadu gaitā iedzīvotāju skaits ir mainījies?

- Iedzīvotāju skaits ar katru gadu paliek arvien mazāks. Šobrīd ir 1805 (2022.gadā bija 1859 iedzīvotāji).

– Kādi ir tālākie pašvaldības plāni attīstībai?

- Plānu ir daudz, bet viss ir atkarīgs no finansējuma, kura ietvaros mēs strādājam. Tāpēc no plāniem realizējam tos, kam ir svarīgāka nozīme un kam pietiek līdzekļu. Es nevēlos paredzēt notikumus un runāt par visām idejām, jo ​​pastāv iespēja, ka īstenošana var aizkavēties.

– Vai kaimiņu valstu militārās darbības ietekmē dzīvi Dagdā? Vai jūtaties droši, dzīvojot pierobežas zonā?

- Šeit ir tāda pati situācija kā citos Krāslavas novada pagastos.

Neraugoties uz strukturālām pārmaiņām, ko radījusi nepieciešamība efektīvi pārvaldīt resursus, Dagdas iedzīvotāju skaits turpina samazināties — tas ir izaicinājums visā Latgales reģionā. Attīstības plānu ir daudz, taču to īstenošana lielā mērā ir atkarīga no finansējuma, kas ierobežo perspektīvus projektus. Militārā spriedze, kas radās ārpus Latvijas, Dagdas dzīvē būtiskas izmaiņas neizraisa. Dagdā un pagastā saglabājas miers un stabilitāte, tāpat kā citos Krāslavas novada pagastos.

Dagda šodien ir pilsēta, kas apvieno gadsimtiem senas tradīcijas un mūsdienu izaicinājumus. Ceļu remonts, katastrofu pārvaldības centra būve, kontroles pastiprināšana uz robežas – tas viss padara dzīvi pilsētā drošāku, bet atstāj iespaidu arī iedzīvotāju ikdienas gaitās. Militārās tehnikas klātbūtne un pastiprinātas policijas pārbaudes atspoguļo pašreizējo situāciju mazpilsētā un pagastā pie robežas. Taču, neskatoties uz šīm grūtībām, Dagdā saglabājas aktīva kultūras dzīve, tiek atbalstīti mazie uzņēmumi un jauniešu iniciatīvas.

Plānotās izmaiņas un uzlabojumi, piemēram, renovāciju pabeigšana un jauna katastrofu pārvaldības centra atvēršana, dod cerību pilsētas attīstībai un padara to pievilcīgāku dzīvošanai. Dagdas iedzīvotāji turpina strādāt un realizēt projektus, saglabājot miera un vienotības gaisotni.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “Vienā laivā” rakstu saturu atbild to autors.