25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

SYMTS GODALAIKI

25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai

25 rudini

Pyrmuo daļa

Kuozys aba vedeibys (sauktys ari par lauleibom) jau nu seneju laiku teik skaiteitys par leluokajim gūdim cylvāka myužā. Cylvāka dzeivē ir treis golvonī gūdi – krystobys, kuozys i bēris, kur viņ kuozuos pats jūs „vaininīks” var pylnvierteigai pīsadaleit.

Seņuok kuozys svieteja vysupyrma jaunivis pusē, tod jauniča aba iz diveju golu. Svuotūs seņuok brauce jauniks ar svuotu, vairuok vysa krysttāvu, a nā, tod cytu runeiguoku. Cyti vaicuoja gūtenis puordūdamys, teļa ci vēļ kuo. Sarunuoja, tod aizdzēre, tod brauce saukšonu raksteit da bazneickunga. Bazneicā izsauce treis svātdīnis, caturtajā svātdīnē beja kuozys.

Agruokūs laikūs kuozuos daudz dzīduoja. Pyrma laulobu apdzīduoja leigovu, dzīduoja skumeigai, kab jū izraudynuot tāva sātā, a tautuos dzeive byutu bez osoru. Piec laulobu vaira apdzīduoja gostus.

Piec laulobu, ka kuozys taiseja iz diveju golu, vysupyrma brauce iz jaunivis sātu. Pa ceļam i pi sātys taiseja bramys – ceļam prīškā aizlyka kuorti, kab bez aizturiešonys navarātu pabraukt garum, nūlyka gaļdeņu, iz golda izlyka olu, brandavinu i kaidu sīra gobolu, ar kū aizkūst. Kuozinīki brauce zyrgūs, jau pa gobolu varēja dzierdēt skanam zvuorguleišus, vysi sauce: “Jaunī brauc, jaunī brauc!” Pyrmais zyrgs nūstuoja pi bramu, nu kuozinīku praseja vysaidus dokumentus, tod vysi sadzēre, kuorti nūjēme i laide cauri vysu kuozu draudzi.      

Vīnā solā beja cīši spieceigs zyrgs, kurū saiminīks izvuiceja ar kryutežu damīgt i puorlauzt kuorts. Nu tuo laika itys zyrgs beja cīši pīpraseits kuozuos. Jū laide pyrmū, zyrgs daguoja da bramu kuortei, atsagula iz juos ar kryutežu, damīdze i kuorts beja pušu, vysa kuozu draudze izbrauce caur bramom bez nūstuošonys. Nabeja taidys kuorts, kuruos itys zyrgs napuorlauze. Pyrmuok taiseit bramys, tyka apsavaicuots, kaids byus pyrmais zyrgs. Kod dazynuoja, ka pyrmais byus tys, kurs lauž kuorts, bramys nataiseja pavysam.

Koč ari seņ vaira kuozys nasvietej piec senejūs tradiceju, ļauds vys rauga koč kū nu tūs paturēt ari myusu dīnuos.

“Olūteņu” jaunais puors.

“Vēļ pa ceļam sastota bramys. Pa prīšku brauc pyura vedieji. Tūs naaiztīk. A, ka brauc jaunī ar družynu, tod nalaiž, kuoļ īdūt butelku, a jaunive cymdus ci kū cytu. Taipat prosa nu svuotu i družbys”.

LFK 1950, 1495. Teic. Barbara Purpliša (dzym. 1894. g.) Dagdys pogosta Rumpeišūs 1960. g.

“Pyrma kai ženeitīs, jaunovom ir daudz pīstruoduots rūkdorbu, seviški daudz jom pīadeits cymdu i zeču, i pīausts jūstu. Kod jaunova ženejās, jai juotaisa daudz duovonu. Jūstys jei duovynoj leigavaiņam, juo tāvam, bruoļam i pyura vediejim”.

LFK 891, 4099. Osyuna pog. Pļupovys sādžā 1930. g.

Gatavejūtīs Latvejis 100 godu jubilejai, Dagdys Folklorys centrs suoce vuokt Latgolys leigovys pyura prīškmatus, kuri zeimojās iz 19.g.s. vydu. 2018.goda 18.novembrī svātku pasuocīņa laikā pyurā tyka īlykta sakta, kura iz tū laiku beja symtais pyurā īlyktais prīškmats.

2019.godā tyka izdūta „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” – izzynūšs materials par Latgolys tradicionaluos kulturys vierteibom Dagdys nūvodā.

“Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomotys” prīškā statīņa svātki Dagdys nūvoda Kulturys centrā. 2019.goda 14.decembris

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” mierkis ir apkūpuot lobuokū, spylgtuokū i svareiguokū padareitū i nūtikšonys pārnejā godā latgaliskajā kulturā, gūdynuot aktivuokūs latgalīšu kulturys puorstuovus, popularizātuojus, kai ari veicynuot i rūsynuot jaunradis i kulturys daudzveideibys atsateisteišonu iz prīšku.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2019” sajiemieju vydā ir ari Inta Viļuma i izdavums "Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota".

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2019” Intai Viļumai i izdavumam „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“. 2020.goda 23.februars.

Rudiņa saulgrīžus zemnīku kalendarā sauc par Appļuoveibom, Apjumeibom ci Rudynuojim. Jumeits - diveji kūpā saauguši augļi, duorzuoji, atradiejam skaitejuos veiksmis zeime, jū lobuok beja izkaļteit i saglobuot.

Pabeidzūt appļuoveibys, saceja: “Jumi sajēmem!” Nūpyna nu rudzu jūstu i vaiņuku i dzīduodami atnese saiminīkam i saimineicai. Saiminīkam apsēja jūstu, a saimineicai aplyka vaiņuku. Jūstu i vaiņuku turēja sātā leidz cytam godam. Vysi ēde, dzīduoja i doncuoja.

Storptautyskajā folklorys festivalā “Rudynuoji 2011” Leivuonā. 2011.goda 24.septembris.

Rudynuoji. Myusu dīnuos teik saukti ari par Mikelim. Tys ir laiks, kod vyss beidz augt, laiks, kod ražai juobyun nūvuoktai i lauku dorbim padareitim. Tradicionali Mikeļa dīnā teik reikuoti godatiergi. Piec itūs svātku zeme īt atpyutā.

Mikeli īkreit vysboguotuokajā laikā, kod teik svieteiti ražys svātki, deļtuo golds itamā dīnā ir puorpylns ar iedīnim. Iz golda nūteikti vajadzēja byut gaļai, deļtuo kuove vucynu, uozi ci syvānu, kas tyka baruots eipaši itai dīnai. Deļ ituos dīnys skuobēja kuopustus, cepe pluociņus i dareja olu. Svātku goldā navarēja iztikt bez saimineicys captuo, eipašuo maizis kukuļa, kurs tyka gataveits nu treju labeibu. Nu ituo kukuļa pyrmuos rykys tyka saiminīkam i saimineicai.

Svātku golds beja juokluoj ar boltu, dzaltonu ci nabalynuotu lyna goldautu, bet juopuškoj ar labeibys kiuleišim, vuorpu vaiņukim ci cārmyukšys zorim.

Ar Mikeļdīnu saisteiti daudzi latvīšu ticiejumi. Par pīmāru, ka Mikeļa dīna i nakts ir myglaina, tod byus loba vosora, a, ka sausa i solta, tod byus slykta vosora. Kū syltuoka i sausuoka Mikeļdīna, tū vāluok īsastuos zīma i stypra sola nav kuo beitīs.

Ka vosorā zemnīki verās dabasūs, lai radzātu, kaids byus laiks – pļaut sīnu ci puorgaideit leitu, tod rudinī verās, lai pavadeitu guojputnu kuošus i nūvālātu veiksmeigu liduojumu i atsagrīzšonu cytu pavasari. Ka Mikeļūs zūss lidoj augstai – pavasarī byus leli plyudi.

Mikeli Škaunē. 2017.goda 30.septembris.

Pīrymst namiteigais skriejīņs, i aktivū dorbuošonūs nūmaina puordūmu laiks, kas kai zaltaina kļova lopa īsagulst storp gruomotys lopom. Šudiņ te ir juoapsastuoj, juopuordūmoj padareitais, juoatsejoj palovys nu gryudu i juoizviertej pīnasums.

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors

.