Uz Laimes muzeju pierobežā – bez caurlaidēm!

Lieldienu dabas žēlastība, kad sirds gavilē priekā un pagurst laimes gaidās. Bet tā ir pavisam tuvu. Otrajā aprīļa sestdienā Indrā durvis vēra Laimes muzejs. Sestā sezona, pilna cerību un pārsteigumu. Veiksmīgākajos gados Latvijā pazīstamais tūrisma objekts uzņēma līdz četriem tūkstošiem viesu, tostarp arī ārvalstniekus. Dzelzceļa staciju, kur sākas Latvija, ar savu uzmanību pagodināja arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits.

… Viss sākas ar sapni. Pamestajā baznīcā izveidot tūrisma objektu – tas ir drosmīgs projekts, tā pirmsākumos piedalījās arī toreizējā pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne. Ideja, kas sākotnēji šķita utopiska, pateicoties neatlaidīgo un azartisko vietējo iedzīvotāju pūliņiem, pamazām kļuva reāla. Rezultātā Rožu stacija ieguva unikālu tūrisma objektu ar nosaukumu Laimes muzejs. Labiekārtotajā un pārveidotajā pierobežas ciematiņā ir vēl viena rota – Tēvijas parks, kur zem klajas debess norit patriotiski pasākumi. Apsveicami ir tas, ka kopš pirmās laimīgā mikrorajona atklāšanas dienas visiem zināmā Ilona Kangizere aizvien meklē jaunas tūrisma piedāvājuma idejas. Viņa vada ne tikai muzeju, bet arī divus deju kolektīvus!

Populārā lauku tūrisma objekta atklāšanas diena 8. aprīlī, nav nejauši izvēlēta. Šajā dienā ir Ērikas Gabrusānes dzimšanas diena – lielisks iemesls satikties, lai kārtējo reizi pateiktos prasmīgajai pagasta vadītājai par milzīgo ieguldījumu dzimtā novada attīstībā. Pelnīta atpūta – nav iemesls ieslēgties četrās sienās. Turpina funkcionēt Gabrusānu eksotisko dzīvnieku zoodārzs, bet Ērika ir gaidīts viesis daudzos pagasta un novada pasākumos. Dzīve, kas veltīta cilvēkiem – tas ir par viņu. Izmantojot gadījumu, lūdzu nodot sveicienu Viesturam – sen nav satikts, mums ir, ko atcerēties daudzo draudzības gadu laikā. Bet Ērika (jau kuru reizi!) pārmet: “Kad atbrauksi ciemos, solīji taču…”

Ziedi, dāvanas, sirsnīgi pateicības vārdi un vēlējumi. Neparasta aura noslēpumainajās muzeja sienās, kur satikšanās stundas aizrit kā minūtes. Atklāšanas dienai Ilona bija sagatavojusi divus pārsteigumus. Pirmais – Rīgas mākslinieka Nugzara Paskadzes gleznu izstāde, viņš ir arī pastāvīgs Krāslavas paletes dalībnieks. 2019. gadā meistars kļuva par Jāzepa Pīgožņa balvas laureātu. Otrs pārsteigums – Aleksandra un Ingas Maijeru svilpavnieku izstāde. Par neparastās ekspozīcijas aizrautīgajiem autoriem mūsu avīze detalizēti stāstīja rakstā “Pārsteidzošais ir līdzās, Augstkalnē!” Protams, muzeja vasaras pasākumu sarakstā iekļautas arī tikšanās ar visiem trim autoriem, kuri izrādījuši cieņu Indrai. Sadarbības partneru iepazīšana, ieinteresētu draugu iegūšana – tie ir no galvaspilsētas tālā provinces muzeja nopelni. Tas ir neparasts muzejs!

Apejot visus stūrīšus tūrisma objektā, kurā gribas atgriezties, pats pārliecinājos par pilnīgu gatavību uzņemt simtiem un tūkstošiem viesu. Aizpildīti visi nelielā veikaliņa plaukti, kur gaidītajiem viesiem tiek piedāvāti visdažādākie suvenīri, ko izgatavojuši vietējie amatnieki. Muzeja darbiniece Jekaterina Petruseviča parādīja man virkni rokdarbu, kuri atgādinās tūristiem par viesošanos Indrā. Visejošākā prece – austie paklājiņi, un kā gan citādi, jo iepazīšanās ar Indras aušanas darbnīcu arī ietilpst tūrisma programmā. Acis priecē visdažādākās krāsas (ciemats ir daudznacionāls) rokdarbos – adītos cimdos, zeķēs, garās zeķēs. Ir arī mežģīņu izstrādājumi, arī mauči – Anželas Kuzminskas, Ināras Šemeles, Olgas Jokstes, Valentīnas Orlovas autordarbi. Keramikas cienītāji vienmēr interesējas par Ērikas Zarovskas un viņas audzēkņu darbiem. Smaržīgas ziepes dāvanu noformējumā – arī vietējais piedāvājums. Pastāvīgs pieprasījums ir arī medum un citiem veselīgajiem biškopības produktiem. Koka un keramikas magnētiņi, apbrīnojami skaistas bizmārītes, izgatavotas no jūras akmentiņiem, liels sieviešu rotu piedāvājums, ko var uzskatīt par ekskluzīvu. Vai tad visu var nosaukt?

Indra ir vieta, kur pieaug drosmīgu projektu realizēšanas azarts. Mani aicināja atbraukt uz Līgo svētkiem, kad līdzās Laimes muzejam tiks izveidota akmeņiem izlikta iela. Vēl viens aizgājušo dienu atribūts. Rūpīgi saglabājot pagātni, mēs drosmīgāk raugāmies nākotnē!

Aleksejs GONČAROVS