Manai pilsētai 100

Bija gan grūti laiki, gan labi. Bet pēc Dieva labas gribas esam sagaidījuši šo skaisto jubileju. Ko mums nozīmē, kurā dzīvojam? Tā ir mūsu mājas! Vieta, kur dzīvojam. Kas pilsētu padara apdzīvotu? Protams, tās iedzīvotāji. Šī svinīgā notikuma ietvaros Krāslavas Poļu skolā tika rīkoti daudzi interesanti pasākumi skolēniem, jo šo nedēļu gribējās pavadīt īpašāk, lai bērni sajustu svētku noskaņojumu.

Katra nedēļas diena bija veltīta kādai konkrētai krāsai. Kuras krāsas ir aktuālas mūsu pilsētai? Protams, tās ir dabas krāsas – zils, zaļš, balts, melns un sarkans. Zilas debesis virs galvas, mežu zaļums, balti stārķi uz jumtu korēm, Daugavas gultne un zilgme, sarkanbaltsarkanais pie mājām. Tas viss ir veido mūsu pilsētu, mūsu mājas, mūsu vietu zem saules, ko mīlam. Pirmdiena – balts un zils, tās ir mūsu ģerboņa krāsas. Otrdiena – zaļš, jo mūsu pilsēta ir bagāta ar augiem. Trešdiena – svētku pasākums, tāpēc tika izvēlēta balta un melna krāsa. Ceturtdienai tika izvēlēta sarkanā krāsa, jo tā bija kulminācijas diena. Noslēgumā bija lielā talka un salds cienasts.

Svētku koncertā ar nosaukumu “Jubilejas kafejnīca” bērni slavināja mūsu pilsētas skaistumu un varenumu. Par radoši muzikālā pasākuma pamatu tika ņemta Annas Rodes dzeja. Viņa ir krāslaviete, kas rakstījusi par mums tik zināmajiem Krāslavas objektiem un vietām. Anna Rode ir dzimusi 1924. gada 22. martā ciemā Lielie Onzuļi, kas atrodas netālu no Krāslavas. Neskatoties uz sarežģīto likteni, viņa bija radošs cilvēks: dziedāja korī, rakstīja dzeju. Viņas darbi tika publicēti avīzēs “Ezerzeme”, “Mārzas zeme”, “Latgales laiks”, “Lauku Avīze” u.c. Annas dzejoļi iedvesmoja Terēzi Broku un Aivaru Broku radīt mūziku. Tā tika radīts vesels dziesmu cikls. Papildinot jubilejas koncertu, tika izveidota literāro darbu izstāde, integrējot arī zīmēšanu. Skolēni izveidoja skaistus plakātus un rakstīja sacerējumus par dzimto pilsētu. Krāslavai veltīts daudz labu vārdu. Katra sirsniņa iedegās kā sveces liesma, lai paustu mīlestību pret savu pilsētu. Krāslavas poļu skolas audzēkņi dizaina un tehnoloģiju mācību stundās paši izveidoja brīnišķīgas lādītes grāmatu izskatā, uz kuru vākiem skatāmi skaisti Krāslavas skati un arhitektūras pieminekļi. Bērni meistarīgi tika galā ar uzdevumu izgatavot skaistu un praktisku lietu pašu spēkiem. Turpinājumā vecāko klašu skolēniem ģeogrāfijas stundā tika organizēta interaktīva spēle Kahoot.

Ko mēs varam darīt, lai dzīve mūsu pilsētā kļūtu labāka? Mēs varam rūpēties par tīrību un kārtību, nepiemēslot savu pilsētu, savu māju. Bet padarīt to vēl tīrāku un skaistāku. Tāpēc svētku nedēļas noslēgumā bija Lielā talka. Skolēni kopā ar skolotājiem pilsētā vāca atkritumus. Diemžēl atkritumu, ko cilvēki izmet uz ielas, ir ļoti daudz. Visļaunākais, ka dīķos un ezeru krastos atkritumus nav iespējams savākt. Tas nodara postu putniem un dzīvniekiem. Mūsu uzdevums ir palīdzēt dabai, padarīt pasaule sev apkārt labāku. Pēc piedalīšanās talkā bērni saņēma saldu cienastu – pīrāgu ar uzrakstu “Krāslavai 100”. Nedēļa pagāja radošā gaisotnē un ar entuziasmu. Katru dienu notika kaut kas interesants. Sagaidot pilsētas simtgadi, gribas piedzīvot svētkus, pozitīvas emocijas un interesantas mācību stundas.

Ko vēl gribas pateikt pilsētas simtgadē? Gribas novēlēt, lai Krāslava ir apdzīvota. Lai no šejienes neaizbrauc cilvēki. Gribas, lai ir iespēja dzīvot te, lai ir kur strādāt, audzināt bērnus. Jo mūsu pilsēta ir mūsu mājas. Bet mūsu bērni – mūsu nākotne. Kā mēs varam uzlabot savu vidi? Ļoti vienkārši! Mēs varam censties nepiesārņot pilsētu, nepamest uz ielas mājdzīvniekus, ar cieņu izturēties vienam pret otru, tādējādi uzturot labvēlīgu klimatu sabiedrībā. Tas viss ir atkarīgs no mums! Pilsēta nevar pastāvēt pati par sevi, jo pilsētas sirds ir tās iedzīvotāji. Kamēr būs skolas un bērnudārzi, baznīcas un valsts iestādes, mūsu pilsēta dzīvos. Un tad Krāslava savā vēsturē svinēs vēl daudzas jubilejas. Mūsu uzdevums ir saglabāt to, kas radīts līdz mums, un uzbūvēt to, kas paliks pēc mums. Krāslavai ļoti nepieciešama attīstība, atbalsts sabiedrībai, darba vietu radīšana, mācību iestāžu saglabāšana. Mazā pilsētā katrs iedzīvotājs ir vērtība. Katra nacionalitāte – kultūras, vēstures un valodas bagātība. Pirms simts gadiem šīs nacionalitātes veidoja Krāslavu, attīstīja un būvēja to, lai mēs varētu te dzīvot. Mums pret to jāizturas ar cieņu, jo tas ir paraugs, kam līdzināties.

Karīna BIRUĻE