Dagdas Anniņas – zem lietussargiem…

… Tumšajā, drūmajā vakarā, kad kopā ar dejotājiem devāmies ceļā uz Dagdu, Krāslava mūs pavadīja ar lietusgāzēm. Notikuma vietā – lietus bija nedaudz mazāks, parkā uzziedēja lietussargi. Ceturtdaļstundu pirms koncerta sākuma visu mīlētā vadītāja Solvita Plivča jautāja deju kolektīvu pārstāvjiem: “Lietus nenorimst, jūs nebaidāties kāpt uz skatuvi?” Svētki – tā ir svēta lieta, tāpēc kolektīvu vadītājus vienbalsīgi atbalstīja dejotāji: “Nē!” Neviens nesatrūkās, pat tie, kuri ir uzticīgi skatuvei trīs-četrus desmitus gadu. Un nevienu nesamulsināja situācija, kad koncerta atklāšanas laikā dejotāju, dziedātāju un muzikantu bija ievērojami vairāk nekā skatītāju.

Tajā drūmajā vakarā paveicās dziedātāju un muzikantu ansambļiem – viņi uzstājās zem jumtiņa! Bet deju kolektīviem tajā vakarā krita slapjā loze un bija jāiztur izturības eksāmens pusotras stundas garumā. Cauri lietus asarām viņi ne tikai stalti dejoja, bet arī dāvāja smaidus skatītājiem. Visefektīvākās meitenes starplaikos paguva pielabot meikapu, dāmas gados mierīgi saglabāja priecīgas sejas… Stiprā dzimuma pārstāvjus, kā man likās, pat aizrāva ekstrēmās situācijas azarts. Dāmu burvība vēl vairāk radīja šarmu.

Anniņa vanniņā kļuvusi par Maestro nemirstošo hitu, ir pienācis laiks sacerēt dziesmu par ūdensdrošajām Dagdas Anniņām. Uz priekšu, novada dzejnieki un komponisti! Jo arī lietus var kļūt par iedvesmas avotu, ja autors ir sirdī lirisks.

Kā galā koncerts sāksies… par visu ir padomāts: pirmais efektīvais akords – priekšnesums “Svinīgais solis” Jāzepa Ornicāna vadītā deju kolektīva “Rūtoj” un Ingas Leikumas vadītā kolektīva “Šaltupe” izpildījumā. Tas bija ne tikai vakara kamertons, bet arī atskaņas no nesen notikušajiem emocijām pārpildītajiem Latvijas dziesmu un deju svētkiem. Debitējošo emociju izvirdumu profesionāli paaugstina vadītāja Solvita, kura mūzikas pavadījumā saka trāpīgi izvēlētus vārdus: “Es izeju ārā un apsēžos uz savas mākas lievenīša. Garām paskrien vējš, iečukstot ausī VASARA.

Tieši iepretim uz dzeltenas madaras sēž raibs, kā pati dzīve taurenis. Viņa krāšņajos spārnos ir rakstīts BRĪVĪBA.

Ceļos un dodos uz kalna pļavu meža malā. Lēnītēm ejot, es dzirdu, kā zāles stiebri, rīvējoties viens pret otru, noslēpumaini man saka DZIMTENE.

Tikusi kalnā, ieraugu brīnumainu skatu ar lielo un mazo zaķēnu kopīgām rotaļām, kuru acīs mirdz vārds ĢIMENE.

Pļavas vidū saauguši manas Dzimtenes baltie bērzi. To saknēs savas mājas ir atradusi lapsu saime, kur lapsēnu pēdās varu lasīt vārdu MĀJAS.

Nokāpju kalna piekājē, kur lēnām tek strauts. Pieliecos pie tā, lai veldzei smeltu sauju tā dzidrumā, un saklausu vārdu MŪŽĪBA.

Pieceļos kājās, paraugos tālāk. Kā brīnums tepat strauta otrā pusē pa briksnāju aizbrien trīs stirniņas, bet viņu soļos vārds, kas slēpjas katrā latvieti - SPĒKS.

Mežmalā izbiedētu putnu bariņš zilajās debesīs uznes - DZĪVE.

Lai ietu kur iedama, visapkārt skan mana dzimtā valoda. Un es sev, savai mājai, savai dzīvei, kura vēl ilgi dzīvodama, čukstu: VALODA. MANA ZEME. MANAS TRADĪCIJAS.             MANS SENČU MANTOJUMS. GODĀ CEĻAMS. PASAULE NESAMS. MĪLAMS UN SARGĀJAMS.”

Vēršoties pie svētku dalībniekiem, daiļrunībā un sirsnībā sacentās Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Aivars Trūlis, Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadītājs Edgars Tjarve, Krāslavas novada Tūrisma un kultūras pārvaldes vadītāja Inga Goldberga, Dagdas Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa. Turpinājums - priekšnesums zem lietus – kora “Vēju roze” izpildītā “Tautasdziesma” (diriģente Anželika Pokule). Tai sekoja otrs deju virpulis, kad ar šļakatām uz skatuves uznāca tālu aiz novada robežām zināmie “Eži”, “Bukmuiža” un “Ondrupīši”. Neliela liriska atkāpe. Tikko kā izpakoju fotoaparātu, jau ieguvu pirmo veiksmīgo kadru, kad apburošo Sanitu Karpoviču dzimšanas dienā ar liliju pušķi sveica meita Daiga. Abas dejo pie horeogrāfes Natālijas Spruktes – kopš pirmās kolektīva “Bukmuiža” dibināšanas dienas. Tie ir bez dažiem mēnešiem pieci gadi, drīz apaļš cipars! Ar fotogrāfi Sanitu man ir lieliskas partnerattiecības, tāpēc nepalaidu garām iespēju pievienoties apsveicēju pulkam, bet dāvanas vietā apsolīju bildi nākamajā “Ezerzemes” numurā.

Deju mākslas kulminācija – mūsu Tautas deju ansambļa "Dagda" kopīgi dejotās dejas ar Daugavpils Universitātes studentu deju ansambli “Laima”. Pa to laiku arī skatītāji sanāca, un aplausi sāka pāraugt ovācijās. Iekarsušos dejotājus nomainīja valsts līmenī zināmā fokloras kopa “Olūteņi”. Tās vadītāja Inta Viļuma precīzi zina, kādas dziesmas rotās jebkuru koncertu, it sevišķi iemīļotos svētkos! Kopumā repertuārā ir vairāk kā pus simts rūpīgi saglabātu tautas pērļu.

Ne reizi un ne divas aizkulisēs dejotāji stiepa rokas pret debesīm ar lūgumu, sevišķi centīgi bija Dagdas koristi. Ticiet vai nē, cienījamie lasītā, bet lietus sāka mitēties tikai pēc dejas “Rotā, saulīt, rietēdama”, un drīzumā cauri mākoņiem izlauzās vakara saules stari. Un notika brīnums: violetajās debesīs iemirdzējās varavīksne – apbalvojums Dagdai par laika apstākļu radīto pārbaudījumu. Skatītāji uzradās kā sēnes pēc lietus, tāpēc koncerta otrā daļa pagāja pilnīgā komfortā. Un tas nekas, ka soli slapji, var arī pastāvēt. Svētku programmas bagātība – tautasdziesmas, ko izpildīja Krāslavas folkloras kopas “Primačkys” (vadītāja Ilze Mežniece) dalībnieces, izvaltieši no Silvijas Stivriņas vadītā kolektīva “Mozī latgalīši” un “Izvoltīši” Andas Leikumas vadībā. Skanot nebeidzamiem aplausiem, saulrieta fonā savas dziesmas skatītājiem dāvāja folkloras kopa “Sovvaļnīki”, Dagdas baltkrievu biedrības vokālais ansamblis “Akolica” un Aleksandra Maļķeviča kapella no Andrupenes.

Rezultātā – neaizmirstama svētku programma, kas skatītājiem sniedza īstenu baudījumu. Dagda prot un pateicas skatuves mākslas draugiem ne tikai ar siltiem vārdiem, kas teikti no visas sirds. Organizatori kolektīvu vadītājiem pasniedzas piemiņas dāvanas, vairāk nekā pus simtu gladiolu pušķu un ceturto daļu simta lielu svētku kliņģeru. Tāda veida masu pasākumi ir labākā vieta komunikācijai un paziņu loka paplašināšanai. Pirmajās skatītāju rindās ar prieku ieraudzīju krāslavieti Mariju Micķeviču, kura sniegusi savu spilgto devumu Dagdas kultūras hronikā. Te uzticamie draugi steidza mani iepazīstināt ar Ilzi Aizsilu – romāna par Dagdu “Mīlas kastings” autori. Vienā no attēliem jaunā rakstniece aplaudē savu tuvinieku kompānijā. Daudzu paziņu starojošajās sejās var viegli nolasīt galveno – svētki ir izdevušies! Līdz ādai izmircis, bet nosargājis savu uzticamo “Nikonu” darba stāvoklī, devos mājup, skanot Feliksa Ķiģeļa rokgrupas skaņdarbiem. Zinu, ka zaļumballē līdz rītausmai spēlēja populārais muzikants Ainārs Bumbieris.

Šī gada Lietussargu svētki paliks atmiņā vēl ilgi!

Aleksejs GONČAROVS