Iekšlietu un finanšu ministri darba vizītē apmeklēja Latvijas - Baltkrievijas robežu

Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos ir gandrīz pabeigti. Kopā ar ministriem robežas apskatē piedalījās arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekļi Jeļena Gavrilova un Renārs Griškevičs. Kā ziņoja Renārs Griškevičs, uz 22.decembri ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km). Viņš arī norādīja, ka būvniecība norit pēc plāna, tāpēc atlikušos 1,9 km tiks pabeigti līdz 30. decembrim. Papildus ir pabeigti projektēšanas darbi teritorijās gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota patrulēšanas josla 33,5 km garumā. Šajos posmos jau ir uzsākta mežu izciršana valstij piederošajās zemēs, kas ļaus žoga būvniecību uzsākt agrāk. Šajās teritorijās žogu plānots pabeigt līdz 2024. gada jūlijam. Daugavas posmā, kur paredzēts izbūvēt sešus sakaru torņus ar pievedceļiem, kā arī 16,7 km garu patruļtaku, noris projektēšanas darbi.

Vizītes laikā finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzīmēja: "Mūsu valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas, un mums ir pienākums tās sargāt. Ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstīm un hibrīdkara apdraudējums mūsu valstij ir jāuztver ļoti nopietni, tāpēc valdība bija apņēmusies Latvijas un Baltkrievijas robežas žoga būvniecības darbus pabeigt līdz šā gada beigām. Šodien pārliecinājāmies, ka būvniecības darbs ir pabeigts, tomēr mums arī jāapzinās, ka tas ir tikai viens no soļiem mūsu drošības nodrošināšanai. Mums ir mērķtiecīgi jāturpina ieguldīt valsts iekšējās un ārējās drošības jomā, lai ikviens Latvijā varētu justies droši, mācoties, strādājot, audzinot bērnus vai ceļojot.”

Pēc žoga apsekošanas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis to nosauca par pamatīgu un arī norādīja, ka žoga būvniecības pabeigšana šajā posmā ir nozīmīgs solis Latvijas un Eiropas Savienības ārējās robežas drošības stiprināšanā. Ministrs apliecināja, ka nelegālo šķērsojumu gadījumu skaits ir samazinājies, ko ietekmējuši gan laikapstākļi, gan, neapšaubāmi, žoga izbūve. Turklāt nākotnē robežu plānots aprīkot ar optisko kabeli, lai atvieglotu robežsargu darbu, izmantojot mākslīgo intelektu. Rihards Kozlovskis arī atzīmēja, ka darbs pie austrumu robežas stiprināšanas neapstājas, gluži otrādi, 2024.gadā notiks intensīvs darbs pie Latvijas un Krievijas robežas izbūves.

Uz jautājumu: "Vai kravas automašīnu rindas pie “Pāternieku” robežkontroles punkta var ietekmēt Krāslavas novada drošību?" Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atbildēja, ka situācija ir sarežģīta, un lēmums par Silenes kontrolpunkta slēgšanu bija nepieciešams, lai nodrošinātu robežsargu klātbūtni robežpatruļās. Lai atvieglotu situāciju Pāterniekos, viens no risinājumiem varētu būt elektroniskās rindas ieviešana uz robežas. Arī sarunā ministrs uzsvēra, ka situācija ir sarežģīta, jo smagās kravas automašīnas atrodas uz galvenās maģistrāles stāvlaukumu trūkuma dēļ pie robežas. Šo problēmu var atrisināt ar Eiropas fondu palīdzību.

Ministrs arī sacīja, ka tuvākajā laikā netiks atvērti papildu kontrolpunkti ar Baltkrieviju un nav plānoti robežšķērsošanas atvieglojumi, lai izvairītos no potenciālo nelegālo imigrantu papildu spiediena. Ministrs arī norādīja, ka situāciju ir grūti prognozēt, tāpēc nepieciešams pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms un uzturēt visu drošības spēku paaugstinātu gatavību.

Jau ziņots, ka kopumā paredzēts nodrošināt ar nepieciešamo infrastruktūru Latvijas–Baltkrievijas robežjoslu 173 km garumā. Savukārt visu austrumu robežas joslas žogu ar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt līdz 2025.gada sākumam. Pēc tam turpināsies citu robežu aizsargājošās infrastruktūras elementu uzstādīšana, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna, efektīva un inovatīva robežapsardzības infrastruktūra.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto