Pie Ministru kabineta pulcējās gandrīz tūkstotis mežsaimnieku un lauksaimnieku

img

5. martā Rīgā pie Ministru kabineta pulcējās gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares pārstāvju, piketējot par taisnīgu kompensāciju ieviešanu, ja meža zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Pie Ministru kabineta bija novietotas sešas smagās lauksaimniecības tehnikas vienības, kā arī uzstādīta lielizmēra instalācija - krēsls, kam nolauzta viena kāja, ar uzrakstu "Atjēdzieties! Kritīsiet!".



Protestētājiem bija izkārtnes ar saukļiem: "Par zaļo attīstību! Pret zaļo stagnāciju!", "Ļaujiet strādāt!", "Dabas bagātības mežos cilvēku veidotas!", "Aiz kokiem neredz mežu nozari", un tamlīdzīgi.



Piketētāju vidū bija arī vairāku meža nozares uzņēmumu pārstāvji, tostarp pārstāvēts "Krauzers", "Lignum Latvija", "Amber Birch", "Erte grupa", un daudzi citi.



Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos, tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.



Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.



Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.



Patlaban, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir netaisnīgas, uzskata protesta rīkotāji. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.



Tāpat protesta akcijā piedalās lauksaimnieki, atbalstot meža nozares prasības un atkārtoti iestājoties par iepriekš izvirzīto prasību - atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.



Protesta akcijā piedalījās arī mežsaimnieku apvienības (MA) “Krāslava” pārstāvji, tai skaitā Valērijs Drozdovs, MA vadītājs. “Pasākums bija ļoti svarīgs, ar cerību par jūtamiem rezultātiem,” pēc atgriešanās no galvaspilsētas saka Valērijs Drozdovs “mūsu konkrētie mērķi: mežu īpašumiem ar ierobežotu darbību – kompensāciju līdzvērtīgu kā pārējās Eiropas Savienības valstīs! Mežu izstrādei pēc dimensijas jāatbilst apaļkoksnes augstākai vērtībai, nevis, piemēram, bērziem diametrā virs 36 cm vērtība ir zemāka nekā zem 36 cm. Septiņdesmitgadīgu bērzu audzē daļa pārsniedz 36 cm. Kāpēc audzēt bērzus 70 gadus, ja resgalis tiek pārdots par zemāku cenu?”



MA “Krāslava” dibināta pirms 20 gadiem un šobrīd apvieno 214 mežu īpašniekus. Valērijs saka, ka bija patīkami satikt kolēģus no Kuldīgas un Bārbeles, no Latgales akcijā saticis 5 mežu īpašniekus, bet ļaužu esot bijis ļoti daudz, noteikti, ka bijis vairāk.



Informāciju apkopoja Iveta LEIKUMA



Mežsaimnieku apvienības “Krāslava” foto