13. martā Krāslavas muzejā atklāja piemiņas izstādi, kas veltīta pazīstama Krāslavas mākslinieka, kokgriezēja, muzikanta - Jevgeņija Iļjiņeca 85. jubilejai.
Izstādē apskatāmi mākslinieka darbi no muzeja krājumiem. Līdzās darbiem tiek prezentētas arī personīgās lietas, fotogrāfijas un darbarīki, ar kuriem Iļjiņecs veidojis savus darbus.
Atklāšanā piedalījās daudzi cilvēki, kuri mākslinieku pazina personīgi un dalījās savās atmiņās. Daži neaizmirstami citāti:
“Viņam bija dzelžaina griba. Vienreiz pateica un pārtrauca dzert.”
“Kad es ierados viņu apciemot, viņš teica:
- Ļena, tagad dedzināsim manas mantas.
Es saku:
- Kāpēc?
Atbild:
- Man viss ir jātaisa no koka. Visam, kas man ir, jābūt dabiskam. Dīvāniem, visam.
Tad viņš visu iznesa no mājas. Visu izjauca un izmeta. Un pēc tam viņš visu izgatavoja pats – gultas, soliņus.”
"Viņš pats mūrēja plīti, bet viņam šī plīts nepatika. Mēģināja vairākas reizes un beidzot izveidoja tādu, kas patika.”
“Pirti sev uzbūvēja. Un aizliedza sievietēm uz šo pirti iet. Viņš teica, ka tajā pirtī nedrīkst būt sievietes. Tāds viņš bija. ”
"Nu, viņš bija pasakains cilvēks. Nolēma izveidot mežiņu. Un izveidoja. Daudz tur darbojās. Rotāja šo mežu. Vecāka gadagājuma cilvēki atceras, kā turp gāja un dejoja. Un bērni turp gāja. Tur bija ļoti jautri."
"Viņš dzīvoja cilvēku labā. Viņš atšķīra cilvēkus, kuri dzīvo sev, un cilvēkus, kuri dzīvo cilvēkiem. Viņš dzīvoja cilvēku labā. Viņš dzīvoja pilsētai. Viņš dzīvoja, varētu teikt, arī Latvijas un Baltkrievijas labā. Viņš vienādi mīlēja abas valstis. Viņš nopirka māju Baltkrievijā. Savā dzimtenē. Tajā mājā viņš izveidoja baznīcu.”
"Viņam bija atvērta sirds. Acīmredzot viņš nebija dzimis ģimenei. Viņš bija dzimis cilvēkiem. Un visi cilvēki bija viņa ģimene.”
“Un par to, ka viņš bija dīvainis - savādnieks! Tas taču brīnišķīgi! Mums par to vajadzētu būt greizsirdīgiem. Brīnišķīgs, interesants cilvēks. Viņš pats par to runāja. Viņš nebija kaut kāds apzīmogots cilvēks, viņš neņēma visu gatavu. Viņš radīja pats."
“Ja starp mums dzīvos šādi cilvēki, mēs vienmēr plauksim, jutīsim, ka šis cilvēks un mēs vienmēr esam šajā plaukumā. Mēs augsim kopā ar viņiem, ar tādiem cilvēkiem.”
“Bija patiešām interesanti strādāt ar viņu. Tas bija ļoti interesanti. Viņš teica, ka cenšas nevis atspoguļot skaistumu, bet gan parādīt raksturu. Es viņam pilnībā piekrītu. Viņš man teica: ja tu kaut ko radi, vairāk baidies to pārtaisīt, nekā nepabeigt.”
Izstāde apskatāma līdz šī gada 2. aprīlim.
Gļebs BEĻAJEVS
Autora foto
