Mācību gada sākumā tikāmies ar Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāju Lidiju Miglāni, lai pārrunātu galvenās tendences novada skolās. Saruna bija detalizēta: sākot no situācijas ar personālu un skolu modernizāciju līdz ēdināšanai, transportam un nākotnes plāniem.
Izglītības pārvaldes vadītāja runāja par jaunā mācību gada prioritātēm, jaunās sistēmas ieviešanu un esošajām problēmām.
- Kādas galvenās tendences novada izglītības sistēmā Jūs varat atzīmēt, runājot par norisēm pēdējā gada laikā?
- Viena no galvenajām tendencēm ir bijusi vēlme modernizēt izglītības procesu. Mēs aktīvi ieviešam digitālos mācību rīkus un strādājam pie izglītības programmu pilnveidošanas. Mēs pievēršam uzmanību arī skolēnu emocionālajai labsajūtai.
- Kā noritēja centralizētie eksāmeni?
- Rezultāti ir dažādi: absolventi uzlaboja rezultātus valodās un bioloģijā, nedaudz grūtāk bija ar matemātiku un fiziku. Tā ir vispārēja tendence visā valstī. Mūsu novadā vairāki cilvēki eksāmenus nenokārtoja. Cik man zināms, pamatojoties uz eksāmenu rezultātiem, tika iesniegtas apelācijas, no kurām divas tika apmierinātas.
Ir vērts atzīmēt, ka šajā mācību gadā eksāmenu nokārtošanas slieksnis ir noteikts 15% - 9. klasē un 20% - 12.klasē. Un 9. klases skolēniem gada beigās būs diagnosticējošais darbs svešvalodā, nevis eksāmens. Paredzēts vidusskolā ieviest jaunu centralizēto eksāmenu – bioloģijā, fizikā vai ķīmijā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.
– Vai jums ir kādi dati par to, kur stājas novada skolu absolventi?
– Šogad Krāslavas novada skolas absolvēja 76 skolēni. Aptuveni 70% absolventu iestājās universitātēs un koledžās, trešdaļa no tiem – budžeta vietās. Daļa izvēlējās profesionālās skolas un tehnikumus, kas arī ir vērtējama kā pozitīva tendence.
– Cik skolu ir Krāslavas novadā?
– Šajā mācību gadā ir 2 pamatskolas - Ezernieku un Aleksandrovas -, kā arī 3 vidusskolas: Dagdas, Krāslavas Varavīksnes vidusskola un Krāslavas ģimnāzija.
- Cik skolēnu ir novada skolās?
- Pašlaik Krāslavas novada skolās (1.–12. klase) mācās 1435 skolēni, no kuriem 1352 skolēni apgūst vispārējās izglītības programmu un 83 iegūst speciālo izglītību.
Kopumā skolas vecuma un pirmsskolas vecuma bērnu skaits samazinās, bet domāju, ka tā maksimums būs 2030. gadā. Šī skumjā tendence jau vairākus gadus vērojama visā valstī.
– Kā ir ar pirmsskolas izglītību?
– Novadā ir 3 bērnudārzi - “Pienenīte”, “Pīlādzītis” un “Saulīte”-, kurus apmeklē 460 audzēkņi. Kopumā vietu ir pietiekami. Tāpat Ezernieku, Aleksandrovas un Krāslavas Varavīksnes vidusskolās ir pirmsskolas izglītības grupas bērniem. Tās apmeklē 41 pirmsskolas vecuma bērns.
– Vai novada skolās ir pietiekams daudzums skolotāju?
– Tāpat kā visā Latvijā, personāla jautājums joprojām ir aktuāls. Vislielākais pedagogu trūkums ir jūtams eksaktajās zinātnēs – matemātikā un STEM priekšmetos (fizika, ķīmija, bioloģija). Mūsu gadījumā ķīmijā. Mēs cenšamies risināt problēmu, pārkvalificējot speciālistus, sadarbojoties ar universitātēm, kā arī piedāvājot jaunajiem skolotājiem sociālās garantijas un profesionālās izaugsmes iespējas. Pašvaldība ir piešķīrusi trīs stipendijas tiem studentiem, kuri ir gatavi iegūt skolotāja izglītību STEM jomā un strādāt Krāslavas novadā.
– Vasarā Aleksandrovas un Dagdas skolās notika konkursi uz direktora amatu.
– Jā, augusta beigās ar Krāslavas novada domes lēmumu par Aleksandrovas pamatskolas direktori tika iecelta Tatjana Kromāne. Viņas galvenie uzdevumi ir saistīti ar spēcīgas skolotāju komandas veidošanu, skolas un vecāku sadarbības attīstīšanu, kā arī skolēnu motivācijas paaugstināšanu.
- Bet kā ir ar Dagdas vidusskolu?
- Konkurss joprojām turpinās. Ir vairāki kandidāti, procesu pabeigt plānots rudenī.
– Kādi jauninājumi ir ieviesti skolās?
– Tiek ieviests jauns skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”. Turpinās digitalizācija, proti, interaktīvās platformas. Bez tam skolās ir ieviests mobilo tālruņu lietošanas aizliegums 1.–6. klases skolēniem. Šo jauninājumu atzinīgi novērtē gan skolotāji, gan lielākā daļa vecāku, jo tas palīdzēs bērniem mācīties, savstarpēji sazināties un sadarboties.
Sākot ar šo mācību gadu, ir pabeigta pāreja uz izglītību tikai valsts valodā. Tas attiecas uz Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, kur 2024./2025. mācību gada beigās notika skolotāju latviešu valodas zināšanu pārbaude. Manuprāt, laiks tam gan bija izvēlēts ārkārtīgi neveiksmīgi, tādēļ, ka mācību gada beigas jau tāpat ir saspringtas gan skolotājiem, gan skolēniem, jo tas ir laiks, kad jāsagatavojas eksāmeniem.
Izglītības sistēmā pārmaiņas ir ikdienišķa parādība, tāpēc ir jāseko visām aktualitātēm, tomēr, kopumā vērtējot, nemitīgās reformas destabilizē izglītības sistēmu. Tā ir nogurusi no pārmaiņām.
– Augusta beigās notika Krāslavas novada skolotāju konference. Kas šajā konferencē tika apspriests?
– Jā, augusta beigās notika Krāslavas novada skolotāju konference, kurā apspriedām jaunākās aktualitātes, kuras tiks ieviestas jaunajā mācību gadā, kā arī noklausījāmies ļoti interesantu Anitas Milleres lekciju “Rokraksts, ko tas liecina pat tevi”. Pēc tam Krāslavas novada izglītības pārvaldes metodiķe Regīna Pauliņa pastāstīja par vairāku ES projektu (“Skola – Kopienā”, “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītotības pieredzei un karjeras izvēlei”, “Latvijas skolas soma”) būtību un realizēšanu, kas tika īstenoti novada skolās. Savukārt Krāslavas novada izglītības pārvaldes galvenā metodiķe Snežana Putne ziņoja par trim citiem Eiropas projektiem, kuri tiek īstenoti novada skolās (“Digitālas plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”, “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”).
- Kas ir mainījies skolās vasaras laikā?
- Vairākās skolās ir veikts kosmētiskais remonts, Krāslavas ģimnāzijā ir atjaunināts vestibils un skolas autobusa pieturā ir uzbūvēta nojume autobusu pieturai. Pirmsskolas izglītības iestādē "Pīlādzītis" ir kapitāli izremontētas kāpnes.
- Cik bērnu ar īpašām vajadzībām mācās novadā?
- Šādu bērnu ir diezgan daudz. Viņiem ir speciālas mācību programmas, tiek pielāgotas mācību metodes, kā arī strādā logopēdi un asistenti.
- Vai ir bērni no Ukrainas?
- Jā, viņu gan nav daudz, bet integrācija tiek organizēta: viņiem palīdz apgūt latviešu valodu, tāpat viņi saņem psiholoģisko atbalstu. Cita lieta, ka ne visi vēlas integrēties un arī neizmanto sniegtās iespējas.
– Papildus Mūzikas un mākslas skolai un Sporta skolai novada bērni var piedalīties dažādos interešu pulciņos, kas tiek organizēti skolās, kā arī Bērnu un jauniešu interešu centrā. Kuri pulciņi ir vispopulārākie?
– Tradicionāli tā ir peldēšana, sports, mūzika, dejošana. Pēdējos gados pieaug interese par robotikas un IT pulciņiem. Savukārt interese par kora dziedāšanu samazinās.
– Kā tiek organizēta ēdināšana?
– Visas jaunākās klases (1.–4. klašu skolēni) saņem bezmaksas pusdienas. Pusdienu cena paliks nemainīga līdz kalendārā gada beigām.
– Kāda ir situācija ar skolēnu transportu?
– Autobusu ir pietiekami, maršruti ir optimizēti. Pašlaik pašvaldībā norit konkurss par pakalpojumu sniegšanu, redzēsim.
- Kā ir ar skolu psihologiem un sociālajiem pedagogiem?
- Katrā skolā ir vismaz viens speciālists.
- Kādi ir galvenie riski?
- Skolotāju trūkums, kā arī demogrāfiskā situācija. Mums jādomā par to, kā noturēt ģimenes novadā.
- Ko jūs novēlētu skolēniem jaunajā mācību gadā?
Mīļie skolēni!
Jaunais mācību gads ir kā balta lapa, kurā katrs no jums rakstīs savu stāstu. Lai tajā netrūkst drosmes jautāt, spēka mēģināt vēlreiz un prieka atklāt ko jaunu! Ticiet sev, jo ikviens solis, ko sperat zināšanu virzienā, ved jūs tuvāk jūsu sapņiem.
Novēlu, lai skola jums būtu vieta, kur ne tikai mācās, bet arī draudzējas, iedvesmojas un atrod ceļu uz savu lielo nākotni.
Ar smaidu un siltām domām – lai šis gads ir skaists piedzīvojums!
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
.jpg)
