26. februārī izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde reģionālajā vizītē apmeklēja Krāslavas novadu, lai tiktos ar izglītības nozares un jaunatnes jomas pārstāvjiem, kā arī pārrunātu izglītības attīstības, digitālās transformācijas un skolēnu labbūtības jautājumus.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā ministre tikās ar skolas vadību, pedagogiem un skolēniem, lai pārrunātu izglītības iestādes attīstības jautājumus un mācību darba organizāciju. Skolas direktore Marija Micķeviča īsumā prezentēja skolu, mācību procesu, sasniegumus un aktualizēja jautājumus, kuriem nepieciešams risinājums. Irina Gončarova, latviešu valodas skolotāja, pastāstīja par skolēnu ārpusstundu aktivitātēm, viņu papildināja skolēnu stāstītais. Tikšanās laikā norisa sarunas par skolēniem aktuāliem jautājumiem – mācību procesu, izglītības kvalitāti, motivāciju, skolas vidi, kā arī digitālo prasmju un tehnoloģiju lomu ikdienas mācībās.
Ministre uzsvēra, ka devusies reģionālajā vizītē, lai apzinātu situāciju izglītības jomā pierobežā un vienu no sāpīgākajām tēmām – demogrāfisko lejupslīdi, kas vērojama visā valstī. Tiek prognozēts, ka nākamo 15 gadu laikā skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās kopā visā Latvijā samazināsies par 50 % un straujāka lejupslīde sāksies pēc 2030. gada. Tam par iemeslu ir daudz faktoru, tai skaitā ģeopolitiskā spriedze pasaulē. Turklāt šī parādība vērojama ne tikai Latvijā, bet daudzās Eiropas valstīs un arī pasaulē. Var paredzēt, ka Rīgā un Pierīgā skolu tīklu tas ietekmēs mazāk, jo vērojama tendence vest mācīties bērnus uz galvaspilsētu, bet Krāslavas novadā demogrāfiskā lejupslīde skolu tīklu ietekmēs ievērojami un mēs to izjūtam jau tagad. Šogad Krāslavas novadā vispārizglītojošās skolās kopā ir 1357 skolēni, bet nākotnē Krāslavas novadā iespējams mīnus 60 %. Līdz ar to ir jādomā, kāds būs skolu tīkls nākotnē un patīk vai nepatīk, jāpieņem sāpīgi lēmumi, ar mērķi, lai būtu sabalansēta izglītības pieejamība un kvalitatīva izglītība. Ir svarīgi vispārizglītojošā skolā saņemt tādu izglītību, ar kādu var veiksmīgi startēt augstskolā un pilnvērtīgi ieiet darba tirgū.
Otrs jautājums ir skolotāju trūkums. Šobrīd vairākumā skolās strādā pedagogi, kuru vecums ir 50 gadi un vairāk. Tātad, ir jābūt gataviem, ka pēc 15 gadiem nepietiks arī skolotāju. Šobrīd jau pietrūkst atsevišķu priekšmetu skolotāju. Skolu tīkla jautājumā ministrija uzticas pašvaldībām, jo tur, kur ir mazgadīgi bērni, izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Laba pieeja šai jautājumā ir skolas filiāles izveidošana, kā tas ir Robežniekos.
Jautājumā par vecāku atbildību ministre uzsvēra, ka pedagogiem un skolēnu vecākiem būtu ļoti cieši jāsadarbojas, nevis jākaro savā starpā, kā tas ne reti ir vērojams, sevišķi interneta sociālajos tīklos. Šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no skolas vadības, kā šo jautājumu nostāda un kā ievieš sadarbību ar vecākiem, kā strādā skolas vecāku padome. Tam ir ļoti labi piemēri.
Ar muzikālo priekšnesumu klātesošos iepriecināja Varavīksnes vidusskolas 10. klases skolēns Serhijs Luhanskis (Serhii Luhanskyi) no Ukrainas, Luhanskas apgabala. Vijolspēli Serhijs apgūst mācoties Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolā.
Turpinājumā tika apspriestas arī Valsts kontroles ziņojuma par pamatizglītības kvalitāti nianses un ministre izteica savu viedokli: “Ir lietas, kurām mēs varam piekrist un ir lietas, kuras ir diskutablas un prasa lielāku ekspertu iesaisti.”
Ministre atzīmēja tēmas, pie kurām šogad pastiprināti tiek strādāts ministrijā, tās ir izglītības kvalitāte un iekļaujošā izglītība. Vēl viena no tēmām – vardarbība skolās. Šai sakarā ministre jautāja skolēniem, vai viņi ir sastapušies ar šādu parādību savā skolā, uz ko skolēni atbildēja noraidoši un apliecināja, ka skolā jūtas droši. Skolēni pastāstīja, ka aizvadītajā mācību gadā Krāslavas Varavīksnes vidusskolā tika īstenota KiVa programma, kurā aktīvi iesaistījās skolēni, pedagogi, skolas darbinieki un vecāki. Irina Gončarova atzīmēja, ka svarīgākais jautājums bija izskaidrot skolēniem un vecākiem, kas ir bulings.
Skolēni uzdeva ministrei jautājumus:
- Februārī Saeimā apstiprināja grozījumus Jaunatnes likumā, kas paredz, ka turpmāk par jauniešiem Latvijā tiks uzskatītas personas līdz 30 gadu vecumam. Kādi jūsuprāt būs ieguvumi?
- Tā ir izplatīta prakse Eiropas Savienībā. Cilvēka mūža garums pagarinās, mēs dzīvojam ilgāk un strādājam ilgāk. Tas nozīmē, ka vecuma posms cilvēkiem, kas ir jaunieši, arī pagarinās. Jaunatnes organizācijā piedalās un aktīvi darbojas arī cilvēki, kuri vecāki par 25 gadiem. Varu teikt, ka tās ir priekšrocības jauniešiem, jo ir atbilstošas programmas, piemēram, jaunajām ģimenēm, arī dalība ERASMUS programmās jauniešiem.
- Jūsu redzējums par valstī trūkstošajiem speciālistiem veselības jomā un valsts atbalstu šo speciālistu sagatavošanā.
- Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumus ar katru augstskolu, kurā noteikts, kādas specialitātes valstī ir vajadzīgas. Tā ir vienošanās, valsts pasūtījums, kas augstskolām jāizpilda. Tas nosaka augstskolās budžeta vietu skaitu. Mūsu politika ir analizēt darba tirgu un saprast, kur trūkst speciālistu. Valsts apmaksātās budžeta vietas studentiem ir tajās specialitātēs, kur trūkst darbinieku. Šobrīd tie ir STEM un veselības jomā. (STEM aptver tādas jomas kā fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika, informācijas tehnoloģijas (IKT) un inženierzinātnes - red. piezīme).
- Ja jums būtu iespēja mainīt vienu lietu Latvijas izglītības sistēmā jau rīt, kāda tā būtu?
- Noteikti paceltu visiem skolotājiem atalgojumu, bet vienlaicīgi arī pastiprinātu skolotāju izglītību, sagatavošanu augstskolās, jo tam jānotiek vienlaicīgi. Nepietiek ar to, ka tiek pacelta alga, jāpanāk, ka izglītībā ienāk labs speciālists un labi strādā.
Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks savā uzrunā aktualizēja jautājumu par skolēnu pārvadājumiem un nepieciešamību iegādāties jaunus, kvalitatīvus autobusus.
Ministre vizītes laikā piedalījās projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” seminārā –forumā “Digitālajam laikmetam gatavs Krāslavas novads”, kurā diskutēja par darba ar jaunatni aktualitātēm, kā arī jauniešu līdzdalību un prasmju stiprināšanu.
Ministre atzīmēja, ka viņai patīk jauniešu optimisms attiecībā uz gatavību digitālajam laikmetam, bet savukārt pati pievienojas tiem, kuri sevi dēvē par piesardzīgajiem optimistiem, jo digitālā pasaule, digitālā transformācija nāk ļoti strauji un priekšā ir ļoti daudz nezināmā. “Pārmaiņas notiek daudz ātrāk, nekā mēs vispār varam iedomāties. Prognozēt, kur tas viss mūs aizvedīs, ir diezgan grūti. Līdz ar to gatavošanās digitālai transformācijai, tai skaitā digitālais darbs ar jauniešiem, ir ļoti svarīgs uzdevums” teica ministre. D. Melbārde pateicās jauniešiem un pedagogiem, kuri iesaistījušies Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Komisijas definētajā uzdevumā un strādā pie tā. “Šādi izglītojoši pasākumi, kad mēs iedziļināmies digitālajā pasaulē, redzam tās iespējas un redzam arī riskus, ir ļoti svarīgi. Domāju, ka piesardzīgs optimisms attiecībā uz digitālo transformāciju būtu pareizā pieeja,” atzīmēja ministre.
Vizītes turpinājumā D. Melbārde apmeklēja Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas Tehnoloģiju un inovāciju centru, kur iepazinās ar centra darbību un tā lomu reģionālajā attīstībā.
Krāslavas novada vizītes noslēgumā ministre apmeklēja Dagdas vidusskolu, kur tikās ar skolas vadību un pedagogiem, kā arī iepazinās ar skolas darbību un mācību apstākļiem.
Iveta LEIKUMA
Autores foto
