19. jūlijs Pasākumi pilsētas svētku ietvaros šogad man sākās ar, iespējams, mazāk pamanāmo - Krāslavas veco fotogrāfiju retrospektīvu centrālās bibliotēkas lasītavā.
Bija maz cilvēku, kuri vēlējās redzēt iemūžināto pilsētas pagātni, bet retrospektīvu saturs bija ļoti interesants, dažas fotogrāfijas unikālas, nekad nav izstādītas. Jau sen neesošu sabiedrisko ēku, skvēru, privātmāju foto attēli lika ienirt bērnības noskaņās, radīja pārsteidzošu sajūtu kokteili, kas sastāv no skumjām un klusa prieka… Starts bija veiksmīgs, turpinājumā mani gaidīja tējas degustācija, kas norisinājās netālu no Kultūras nama un ko rīkoja Latvijas tējas audzētāju konferences dalībnieki.
Pļaviņā netālu no vecā Libānas ciedra izvietojās 8 teltis, kurās tika prezentēta vietējo tējas audzētāju ekoloģiskā produkcija, un ne tikai tējas audzētāju. Zāļu krājumi, ziedu hidrāti, kosmētikas līdzekļi... Varēja ne tikai izmēģināt, nobaudīt un iegādāties vietējo produkciju, bet arī uzzināt, kā sagatavot atsevišķus produktus. Nevar teikt, ka pasākumā bija daudz dalībnieku, bet pietiekami, lai pasākumu uzskatītu par veiksmīgu. Publiku izklaidēja muzikālais duets “Termoss” - Dainis Platacis un Andris Badūns. Visbeidzot laika apstākļi pilnībā atbilda kalendāra tradīcijām, un siltums nebija netīkams. Smaržas, nesteidzīgas sarunas, dziesmas un anekdotes no Daiņa. Svētki tikai sākās, iesildījās un uzņēma apgriezienus.
Kultūras nama otrajā pusē plenēra “Krāslavas palete 2019” dalībnieki rīkoja izcilu meistarklasi ātra portreta veidošanā. Modeli spilgti sarkanā kleitā ielenca dažādu mākslas stilu meistari. Pārsteigtās publikas priekšā radās desmitiem portretu, un visu mākslas darbu radīšanas procesu varēja vērot pavisam tuvu. Pārsteidzošs bija viena un tā paša modeļa atšķirīgais redzējums, gleznošanas veids, viss bija pārsteidzošs! Tik emocionāli un intensīvi man noslēdzās pirmā svētku diena!
20. jūlijs
No visa otrās dienas pasākumu saraksta, kas veltīts mīļotajai pilsētai, es izvēlējos kulināro šovu parkā pie grāfu pils. Gardākā pasākuma vēriens pārsteidza. Par šo svētku galveno daļu kļuva pasākums “Nogaršo Latviju Latgalē!” Pils pagalma centrā notika slavenu šefpavāru, jauno pavāru meistarklases, vietējo tradicionālās virtuves meistaru skates. Pārsteidza arī svētku “baltkrievu rindas”. Suvenīri, saldumi, konditorejas izstrādājumi, maize - ko tik mūsu kaimiņi nepiedāvāja. Neparasti plašs klāsts no labākajiem Latgales gardumu ražotājiem: kūpinājumi, piena produkti, medus, maize, saldējums, vīni, alus, kvass - tur bija viss! Pasākumu atklāja novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un eksprezidents Raimonds Vējonis. No ēdienu gatavošanas smaržām raisījās apetīte... Ikvienam bija iespēja nobaudīt gardas pankūkas no rudzu miltiem, kas ceptas dabīgos taukos. Rinda pēc pankūkām kļuva arvien garāka... Taču ne tikai ēdiens vien. Apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Alekseja Gončarova foto izstādi “Nekur nav tik labi kā mājās!”, kā arī mākslinieka Valentīna Zlidņa piemiņas istabu un darbnīcu. Daudzi izmantoja šo iespēju, jo īpaši tāpēc, ka biļetes tika pārdotas ar brīvdienu atlaidi. Arī elektroskūteru noma bija populāra, it īpaši svētku jaunāko apmeklētāju vidū.
Pils otrā pusē norisinājās plenēra dalībnieku “Krāslavas palete 2019” darbu izstāde, šeit varēja satikt arī daudzus māksliniekus-dalībniekus. Ritēja sarunas, daudzi mākslinieki labprāt dalījās ar mani savos iespaidos par Alekseja Gončarova izstādi. Latvijas Starptautiskās akvareļu mākslinieku asociācijas prezidents Aleksandrs Neberikutins uzsvēra fotogrāfa apbrīnojamo spēju pamanīt pašu svarīgāko, kas atklāj jebkuras personības īpatnības, spēju redzēt skaistumu tur, kur citi to nesaskata, izcēla autora ainavu darbus, prasmi “notvert mirkli”. “Es biju pārsteigts, ka šāda augsta līmeņa darbu meistars strādā Krāslavā!” piebilda Aleksandrs. Deivids Bulkvadze, tēlnieks no Gruzijas, kurš arī piedalījās plenērā, sacīja: “Man patiešām patika dzīvīgums un organiskā daba, ko ietver Alekseja darbi, neparasti leņķi, lieliska gaisma. Esmu ļoti priecīgs tikties ar tik talantīgu fotogrāfu! ”
Diena bija saulaina un gaiša, un tai atbilstošs bija gastronomijas šovs. Parkā tikās seni draugi, kas ilgu laiku nebija redzējušies, ik pa brīdim bija dzirdami laimīgi izsaucieni un sveicieni. Krāslavā atkal tikās tie, kas jau ilgu laiku uz mājām atbrauc vien atvaļinājumā, tie, kuri tagad dzīvo un strādā Īrijā, Vācijā, Anglijā, Norvēģijā un citur. Tas nav nejauši, ka šogad svētkos pie gastronomijas un suvenīru teltīm bija izvietojusies Latgales plānošanas reģiona telts, kas veltīta reemigrācijai, iespējām, kas palīdz mūsu “īriem” atgriezties dzimtenē un sākt jaunu dzīvi savās mājās. Nevar teikt, ka šī telts bija ļoti populāra, bet tās esamība kā tāda jau izsaka daudz. Mēs pārāk ilgi esam “izmētājuši akmeņus”, ir pienācis laiks tos “savākt”.
Es jau gāju projām, svētku emociju, smaržu un garšu piepildīts, kad mani apturēja cienījama vecuma krāslaviete. Apturēja, lai dalītos priekā. Izrādās, ka viņu visvairāk svētkos iepriecināja alus smarža. Tā bija gluži tāda pati kā pirms pusgadsimta, kad mūsu pusē nevienas svinības neiztika bez lauku alus. Krāslaviete tik ļoti iepriecināja šī smarža, ka viņa pat dalījās savās zināšanās par līdzīga tradicionāla alus brūvēšanu, ko tajos laikos sauca par “zviedru”. Ko lai saka, laba zīme... Vismaz man šķita, ka pilsētas atdzimšana turpinās... Viss būs labi! Paldies svētku organizatoriem! Mēs atkal esam augstumos!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Ivetas Leikumas foto