Ikviens krāslavietis ir laimīgs, ka piedzimis Latvijas Šveicē. Kopš jaunības mani sajūsminājis Daugavas skaistums, un pat pēc četrdesmit septiņiem žurnālista darba gadiem nereti “galva iet riņķī”, raugoties uz unikālajām zilo ezeru zemes ainavām. Dabas veidojumi pārmāc talantīgāko gleznotāju mākslas darbus.
Likās, ka ar fotokameru rokās esmu apmeklējis visus pasakainos Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada dabas stūrīšus. Kļūdījos: Jaundomes dabas taka pirmajā ziemas rotā lika manai sirdij pukstēt straujāk. Šādas burvības priekšā nobāl iepriekš redzētās jūras ainavas, kā arī drūmie Sibīrijas taigas un tundras plašumi, kas mani tik ļoti sajūsmināja ceļojumā pa Jeņiseju. Daba ir kā pārsteidzoša grāmata, taču ne tiem, kas to neprot lasīt. Šeit sirsnīgs paldies tiem, kas izveidoja ceļu uz Ežezera attālo krastu, kur pat šajās vēlā rudens krēslas dienās klusumā mani sagaidīja gulbju ģimene. Gar krastiem zaķa, lapsas, stirnas, aļņu un briežu pēdas. Neskarta daba, turklāt saglabājušās akmens sienu drupas noslēpumaini glabā aizgājušo dienu vēsturi.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.48
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
