Patīkami apzināties mūsu neatkarīgā laikraksta nozīmi ne tikai lasītāju informēšanā, bet arī sabiedrības domas veidošanā. Pavasarī ,aprīļa pēdējā dienā uz divām “Ezerzemes” lappusēm skanēja jubilejas eseja “Andrupenes lauku sēta -“ Teikšu citiem, braukšu pats”. Iemesls bija vairāk nekā nopietns: unikālais tūrisma objekts ar plašu starptautisku slavu svinēja divdesmit gadu jubileju! Otrais gada jaunums bija paredzams: muzeja “Andrupenes lauku sēta” vadītājai, Latgales pērlei Skaidrītei Pauliņai tika piešķirts Dagdas novada augstais tituls “Gada cilvēks 2020”. Turklāt to pašu goda titulu nopelnīja viņas pirmā palīdze un labā roka, rīkojot tradicionālos pasākumus “Satiec savu meistaru”, Andrupenes keramiķe Evija Maļkeviča-Grundule. Decembra dienās burvīgā amatniece bija tālu no mājām, tāpēc Skaidrītei nācās pieņemt redakcijas apsveikumus par abām.
Senā Andrupenes lauku sēta vienmēr tiek papildināta ar kaut ko jaunu. Arī šoreiz pirmssvētku vizītē pārsteidza iepriecinošas pārmaiņas - plaši atvērti jaunie vārti, klētij atjaunots niedru jumts, vecajam šķūnim, kas pārvērsts par konferenču zāli, nomainītas jumta lubiņas. Pat krēslainā dienā, kad ilgstoši gaidām sniegotu ziemu, es – jau kuro reizi! - ar prieku pastaigājos pa plašo pagalmu, kas līdz sīkākajai detaļai ataino vairāk nekā gadsimtu senu patriarhālo atmosfēru . Un, protams, ieskatījos Ignata Podnieka mājokļa istabās, kas saglabājušas tipisku zilo ezeru zemes saimniecības mājīgumu. Rūpīgi saglabātā senatne vienmēr aizrauj un apbur, jo nākotnē mēs soļojam atskatoties uz pagātni. Desmito reizi seno sienu ielenkumā manu dvēseli urda uzmācīga doma: bet mūsu gudrie senči zināja patieso dzīves vērtību izjūtu. Saglabāta daba, mīlestība pret tēva māju un darbs no ausmas līdz rietam - tie ir pilnasinīgas lauku laimes un zemnieku ilgmūžības noslēpumi. “Nekur nav tikai labi kā mājās” ir patiesība un mantojums gadsimtiem ilgi.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.52
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
