Un atkal skolā “Varavīksne”- pasaka!

Pasakas dzimšanas process, kā ierasts, aizsākās vēl tālajā augustā, kad vasara jau bija sākusi zaudēt savas pozīcijas, bet ziema vēl bija ak, cik tālu. Vispirms, kā parasti, tika apspriesti varoņi, kuriem noteikti jāpiedalās pasakā. Katrai pasaku ainai tika izvēlēta mūzika dejošanai, fonam, dziesmai. Tad dzima sižets un tika uzbūvēta ainu secība, un tad bija laiks rakstīt scenāriju. Scenārijs vēl nebija gatavs, bet deju numuru mēģinājumi jau ritēja pilnā sparā, skolas darbnīcās tika veidoti varoņu tērpi un dekorācijas ar rekvizītiem. Kad scenārijs tika uzrakstīts un pārbaudīts vairākas reizes, bija pienācis laiks rakstīt skaņu celiņu - fonogrammu. Ierakstīšana notika decembra sākumā un ilga vairākas dienas. Vēl dažas dienas pie tās lika lietā savu maģiju skaņu operators un... Sākās pilna formāta mēģinājumi... Ģenerālmēģinājums notika dienu pirms Ziemassvētkiem, bet jau ilgi pirms tam visiem bija skaidrs, ka pasaka ir dzimusi. Un mūsu priekam nebija robežu.

Pasakas kvalitāti novērtēs mūsu skatītāji, kuriem pateicamies par daudzajiem komplimentiem un pateicībām. Mums šī pasaka kļuva par pierādījumu tam, ka skola arī turpmāk neatteiksies no labākā un skaistākā daiļradē, pie kā visi tik ļoti pieraduši un iemīļojuši. Tradīcija turpinās, un tā ir mūsu galvenā uzvara.

Īpašu paldies gribu teikt “pasakainajai komandai”, kas nenobijās no grūtībām un atkal strādāja raiti un precīzi. Tie ir Anžela Semjonova, Nadežda Tadello, Nadežda Adamoviča, Jevgēnija Sergejenko, Irēna Gončarova, Jevgēnija Bizņa, Ivans Lukša, Vija Plotka. Šīs piezīmes autors arī lepojas ar iesaistīšanos šajā komandā!

Pasaku tradīciju atsākt nebūtu iespējams bez skolas “Varavīksne” tehnisko darbinieku, saimniecības daļas vadītāja Edgara Dilbas un sekretāres Kristīnes Jušinskas palīdzības. Paldies par sadarbību un labajiem padomiem Arkādijam Petaško, Pēterim Jacinam, Arkādijam Vasiļjevam! Ar prieku izmantojot šo iespēju, vēlos vēlreiz nosaukt tos skolotājus, kuri piedalījās pasakā un spēlēja galvenās lomas. Tostarp Nadežda Adamoviča (pasakainā pavāre), Marianna Rukmane (baltā feja), Kristīne Milaševiča (muša Zu-zu), Ričards Škagals (galvenais ļaundaris). Īpaši gribētos izcelt galvenā Jaungada burvja lomas izpildītāju, šogad uz skatuves debitēja skolas tehniskais darbinieks Valērijs Micķevičs. Paldies par sadarbību un palīdzību mūsu skolas ilggadējai direktores vietniecei audzināšanas darbā Evai Bojarčukai! Un, protams, vissirsnīgākā pateicība “Varavīksnes” skolas direktorei Marijai Micķevičai par sadarbību, palīdzību un aktīvu līdzdalību visos Jaungada izrāžu tapšanas, organizēšanas un norises posmos.

Un visbeidzot... Zemu paklanos visiem skatītājiem, un šogad viņu bija pat tūkstotis, par to, ka viņi mums noticēja, atnāca paši, atveda savus bērnus, veltīja laiku, lai pateiktos un uzmundrinātu. Paldies tiem, kas sniedza konstruktīvu kritiku, tas mūs motivēja un liks turpmāk pie pasakas strādāt vēl rūpīgāk un auglīgāk. Paldies arī tiem, kuri nespēja atturēties no kodīgiem komentāriem sociālajos tīklos, jūsu izteikumi mūs vēl vairāk pārliecināja, ka esam uz pareizā ceļa. Apkopojot visu teikto, var piebilst tikai vienu: skolā “Varavīksne” ir atgriezusies pasaka, lai to vairs nepamestu! Laimīgu Jauno gadu visiem!

Andrejs JAKUBOVSKIS

Anželas SEMJONOVAS foto

Pasakas dzimšanas process, kā ierasts, aizsākās vēl tālajā augustā, kad vasara jau bija sākusi zaudēt savas pozīcijas, bet ziema vēl bija ak, cik tālu. Vispirms, kā parasti, tika apspriesti varoņi, kuriem noteikti jāpiedalās pasakā. Katrai pasaku ainai tika izvēlēta mūzika dejošanai, fonam, dziesmai. Tad dzima sižets un tika uzbūvēta ainu secība, un tad bija laiks rakstīt scenāriju. Scenārijs vēl nebija gatavs, bet deju numuru mēģinājumi jau ritēja pilnā sparā, skolas darbnīcās tika veidoti varoņu tērpi un dekorācijas ar rekvizītiem. Kad scenārijs tika uzrakstīts un pārbaudīts vairākas reizes, bija pienācis laiks rakstīt skaņu celiņu - fonogrammu. Ierakstīšana notika decembra sākumā un ilga vairākas dienas. Vēl dažas dienas pie tās lika lietā savu maģiju skaņu operators un... Sākās pilna formāta mēģinājumi... Ģenerālmēģinājums notika dienu pirms Ziemassvētkiem, bet jau ilgi pirms tam visiem bija skaidrs, ka pasaka ir dzimusi. Un mūsu priekam nebija robežu.

Pasakas kvalitāti novērtēs mūsu skatītāji, kuriem pateicamies par daudzajiem komplimentiem un pateicībām. Mums šī pasaka kļuva par pierādījumu tam, ka skola arī turpmāk neatteiksies no labākā un skaistākā daiļradē, pie kā visi tik ļoti pieraduši un iemīļojuši. Tradīcija turpinās, un tā ir mūsu galvenā uzvara.

Īpašu paldies gribu teikt “pasakainajai komandai”, kas nenobijās no grūtībām un atkal strādāja raiti un precīzi. Tie ir Anžela Semjonova, Nadežda Tadello, Nadežda Adamoviča, Jevgēnija Sergejenko, Irēna Gončarova, Jevgēnija Bizņa, Ivans Lukša, Vija Plotka. Šīs piezīmes autors arī lepojas ar iesaistīšanos šajā komandā!

Pasaku tradīciju atsākt nebūtu iespējams bez skolas “Varavīksne” tehnisko darbinieku, saimniecības daļas vadītāja Edgara Dilbas un sekretāres Kristīnes Jušinskas palīdzības. Paldies par sadarbību un labajiem padomiem Arkādijam Petaško, Pēterim Jacinam, Arkādijam Vasiļjevam! Ar prieku izmantojot šo iespēju, vēlos vēlreiz nosaukt tos skolotājus, kuri piedalījās pasakā un spēlēja galvenās lomas. Tostarp Nadežda Adamoviča (pasakainā pavāre), Marianna Rukmane (baltā feja), Kristīne Milaševiča (muša Zu-zu), Ričards Škagals (galvenais ļaundaris). Īpaši gribētos izcelt galvenā Jaungada burvja lomas izpildītāju, šogad uz skatuves debitēja skolas tehniskais darbinieks Valērijs Micķevičs. Paldies par sadarbību un palīdzību mūsu skolas ilggadējai direktores vietniecei audzināšanas darbā Evai Bojarčukai! Un, protams, vissirsnīgākā pateicība “Varavīksnes” skolas direktorei Marijai Micķevičai par sadarbību, palīdzību un aktīvu līdzdalību visos Jaungada izrāžu tapšanas, organizēšanas un norises posmos.

Un visbeidzot... Zemu paklanos visiem skatītājiem, un šogad viņu bija pat tūkstotis, par to, ka viņi mums noticēja, atnāca paši, atveda savus bērnus, veltīja laiku, lai pateiktos un uzmundrinātu. Paldies tiem, kas sniedza konstruktīvu kritiku, tas mūs motivēja un liks turpmāk pie pasakas strādāt vēl rūpīgāk un auglīgāk. Paldies arī tiem, kuri nespēja atturēties no kodīgiem komentāriem sociālajos tīklos, jūsu izteikumi mūs vēl vairāk pārliecināja, ka esam uz pareizā ceļa. Apkopojot visu teikto, var piebilst tikai vienu: skolā “Varavīksne” ir atgriezusies pasaka, lai to vairs nepamestu! Laimīgu Jauno gadu visiem!

Andrejs JAKUBOVSKIS

Anželas SEMJONOVAS foto