Lielākā daļa atklājumu šajā pasaulē notiek nejauši. Un tas ir raksturīgs visām cilvēku darbības jomām: zinātnei, kultūrai, ekonomikai, kā arī ikdienas dzīvei.
Buru audekla bikses - džinsus, kuras mūsdienās visiem ir tik ļoti labi pazīstamas, “izgudroja” Levi Strauss jeb Lēbs Strauss, kas ir dzimis Bavārijā 1829. gadā. Taču bikses no īpaša auduma – denima - Amerikā izgatavoja vēl trīs gadsimtus pirms viņa.
“Džinsu fenomena” mūsdienu pētniekiem ir zināmas vairākas versijās par šī nosaukuma izcelsmi. Daži uzskata, ka vārds “džinsi” ir cēlies no Itālijas pilsētas Dženovas nosaukuma. Citi apgalvo, ka vārds “denims” radies no zila Nīmas (Francija) kokvilnas auduma. Precīzi zināms tikai viens fakts par džinsiem: pirmo reizi Amerikā audums, no kura pēc kāda laika šuva slavenākās bikses pasaulē, parādījās līdz ar Kristofora Kolumba pirmo ekspedīciju.
Šis Dženovas audums bija izturīgs un labi piemērots gan burām, gan dažādu kravu apsegšanai. Buras reizēm saplīsa, tās izmeta. Kuģu remonta laikā attālās Amerikas kolonijās buru audumu izmantoja nometņu ierīkošanai, no tā izgatavoja teltis. Tieši šajā laikā no izdilušā buru auduma atliekām sāka šūt apģērbu jūrniekiem. Eiropā staigāt šādās biksēs bija nepieklājīgi, tāpēc šo apģērbu glabāja kuģa kravas telpās līdz nākamajam reisam. Kad Amerika bija pilnībā kolonizēta, tur sāka audzēt kokvilnu, apstrādāt ādu un izgatavot vilnas audumu, tad buru audums vairs nebija vajadzīgs. Šādu apģērbu valkāja tikai kovboji, kuriem materiāla izturība bija daudz svarīgāka nekā tā fasons un auduma faktūra. Tikai daži cilvēki zina, ka tolaik džinsi nebija zilā krāsā. Visbiežāk tie bija pelēki vai gaiši zili, tāpat kā visas buras. Neviens un nekad pat nedomāja par to, ka šo audumu var nokrāsot. Buru auduma bikses turpināja būt par nabadzības, smaga darba un amerikāņu sabiedrības zemākā slāņa dzīves simbolu.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 16 (26.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
.jpg)
.JPG)
