Drīzumā tiks pielikts punkts pašvaldību propagandas informatīvajiem izdevumiem

Gadiem ilgas ir diskusijas par pašvaldību izdotajiem informatīvajiem izdevumiem un tajos pausto informāciju, kas daudzos novados sāk līdzināties propagandai. Grūti nepiekrist šim faktam, jo, izpētot kaut vai vietējos pašvaldību informatīvos laikrakstus, tiek secināts, ka vienas pašvaldības laikrakstā informācija ir pliekana un nekādu informāciju novada iedzīvotājiem nesniedz, taču, izvērtējot kādas citas pašvaldības izdevumu, tiek secināts, ka izvedums ļoti minimāli sniedz informāciju par pašvaldības darbu, pieņemtajiem lēmumiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, bet par nodokļu maksātāju līdzekļiem izplata esošās pašvaldības vadītāju, koalīcijas deputātu viedokļus, uzskatus, kas īsti nebūtu pašvaldības informēšanas funkcijās.

Loģiski domājot, nonākam pie secinājuma, ka tiešām šādu pašvaldības vadītāju interviju esamība pašvaldības izdevumos līdzinās propagandai, jo intervētājs ir pašvaldības darbinieks, kura darba devējs ir pašvaldība, kuru vada intervējamais, kas “žurnālistam” nodrošina darbu un atalgojuma apmēru. Notiek tāda kā pašslavināšana par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka neviens no šāda izdevuma rakstošajiem nedrīkst paust kritiku par “saimnieku”, jo tas bieži ir pat saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem ētikas kodeksiem, kuros ir šāda veida ieraksti: “Darbiniekam jāatturas publiski paust viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar Domes darbības mērķiem. Neslavas celšana pret Domes politiku, kas vērsta kā kritika, uzskatāma par neētisku un nepieļaujamu. Tas, ka nesakārtotas likumdošanas dēļ pašvaldībām ir dota neierobežota brīvība “informēt” iedzīvotājus, pašvaldībās nepalika neizmantots instruments. No vienas puses, tas ir apsveicami, ka pašvaldības informē sabiedrību, taču jāizvērtē kādā apjomā un cik lietderīgi izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus.

No otras puses, tiek pamanīts, ka tas ne tikai grauj preses brīvā tirgus pamatus, bet arī tiek izmantots ļaunprātīgi propagandas nolūkos un ilgstošā periodā var likvidēt brīvo presi, tādējādi tiks ierobežotas arī cilvēktiesības uz viedokļa izpausmi. Nevienam nav noslēpums, ka pašvaldības izdevumos ikvienam paustajam viedoklim jābūt pozitīvam pret esošo varu.

Šādas tendences tiek manītas daudzviet Latvijā, daudzās pašvaldībās kā laikrakstu redaktori, korespondenti, reportieri u.c. uzsāka darbu tie žurnālisti, kuri pirms tam spēja izteikt kritiku, ko iepriekš pauda kādā neatkarīgā vietējā laikrakstā. Daudzi Latvijas pašvaldību vadītāji sava tēla spodrināšanu uzsāka tieši ar šo žurnālistu piesaisti pašvaldībām. Piemēri tālu nav jāmeklē.

Elizabete Viļuma-Gražule

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 20 (11.03.2016.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.