Reizēm tauta izdomā iesaukas, kuras pielīp uz mūžu, un cilvēks pēc tam ir spiests sadzīvot ar to līdz pat savai nāvei. Visbiežāk tas, protams, notiek lauku apvidū vai mazpilsētās. Jo tieši tur paslēpties no cilvēku acīm gandrīz nav iespējams, tāpēc iesaukas kļūst par savdabīgu cilvēka raksturojumu.
Sievietēm biežāk ir kāda iesauka, kas atbilst vīra uzvārdam. Piemēram, Solovjiha vai Bormanša - un tad ir skaidrs, ka vīrs ir Solovjovs vai Bormanis.
Taču Ļudas tantei – Žņaudzējčūskai - iesauka pielipusi situācijā, kas bija saistīta ar briesmīgām mocībām. Tas notika aptuveni pirms pieciem gadiem, un viss sākās tā...
Bija pasakaina vasara: pa dienu saule meklēja tos, ko tā varētu cepināt, bet pa vakariem uznāca viegls lietutiņš, kas noskaloja visus putekļus.
Sofija ČERNOVAs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 25 (1.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
