Pavasara atmodas sāpīgākās problēmas

Latvijā pērn bijis otrs lielākais mirstības uz autoceļiem līmenis Eiropas Savienībā, tai ir līderpozīcijas arī pašnāvību skaita ziņā, bet darbaspējīgo iedzīvotāju zudumi pārliecinoši liecina par neiepriecinošo dzīves realitāti. Runāt par to ir ļoti nepatīkami, bet šajās pavasara dienās jaunieši ir gājuši bojā vai izkropļojuši savu nākotni ceļu satiksmes negadījumu dēļ, jauni cilvēki zaudēja dzīvību ugunsgrēkos, citi vairs nespēja cīnīties ar smagām sadzīves problēmām. Un tas viss – mums līdzās. Bet mēs, izsakot dziļu līdzjūtību, pat negribam aizdomāties par visu šo šaušalīgo notikumu cēloņiem, par mūsu sabiedrību, kuru tagad ir ļoti grūti nosaukt par veselīgu un laimīgu.

Pavasara nāvju skaits ir likumsakarīgs, bet, spriežot par mūsu pilsētu, ar pilnīgu pārliecību var apgalvot: vara sirgst ar mūsdienās izplatītākajām slimībām – vienaldzību un snobismu. Un nejaušs fakts, ka dome piešķir milzīgus budžeta līdzekļus, lai “Krāslavas Vēstis” ieaijātu vēlētājus: mums viss ir brīnišķīgi. Nav bezdarba, trūcīgo ģimeņu, narkomānijas, pusaudžu alkoholisma, nakts problēmu. Tas nozīmē, ka kopumā mēs ļoti veiksmīgi īstenojam gan vispārējus novada attīstības mērķus, gan konkrētus jaunākās paaudzes audzināšanas uzdevumus. Vai tas viss liecina par laimīgu nākotni?!

No vienas puses, tam var piekrist: pilsēta piedāvā ideālas iespējas, lai iedzīvotāji īstenotu savas intereses - tautas, balles, mūsdienu dejas, amatieru teātris, dažādas radošās darbnīcas, tai skaitā arī plašas iespējas nodarboties ar tēlotājmākslu. Vēl plašāks ir sporta aktivitāšu piedāvājuma klāsts - basketbols, futbols, volejbols, vieglatlētika, šaušana, brīvā cīņa, karatē, slēpošana... Jautājumus izraisa cits fakts: cik daudz pilsētas un novada jauniešu ir iesaistīti šajā personības attīstības procesā? Un vai tagadējā situācija, kad viss ir nonācis līdz absurdam, ka mēs baidāmies organizēt jauniešu atpūtas vakarus pat Lieldienās, neizskatās kā rūpīgi slēpjama fakta konstatācija: iela” šķiet daudz interesantāka lielākajai mūsu jaunākās paaudzes daļai? Kas un kam tagad diktē brīvā laika pavadīšanas formas? Vai tiešām pat vidusskolēniem nevar piedāvāt kopīgi pavadīt brīvo laiku mūsu kultūras namā, kas daudzu gadu garumā kalpoja tieši jaunatnes vajadzībām?!

“Tēvu un dēlu” problēma eksistēja vienmēr, tikai mūsdienu situācijā rīkot pensionāru vakarus ir daudz drošāk un mierīgāk. Tādēļ seniori pašlaik kļuvuši par aktīvāko KN auditoriju. Pēdējo gadu Krāslavas izgudrojums – bez apstājas vainot mūsdienu jaunatni un uzskatīt jauniešus par dzērājiem, narkomāniem, huligāniem, vandāļiem, lai brīvdienās būtu vieglāk vienkārši aizcirst kultūras nama durvis. Arī mana paaudze nebija mierīgāka, tomēr KN mūs ne tikai izklaidēja divas reizes nedēļā, bet arī audzināja.

Netīšām grēkoju un uzdodu jautājumus, kas ir retoriski pēc savas būtības: vai jauniešiem būs vēlēšanās palikt un dzīvot pilsētā, kurā brīvdienās un svētku dienās pat nav, kur padejot? Arī mūsu studenti jau sen sūdzas par to, ka brīvdienas Krās- lavā ir garlaicīgas.

Ja mūsu pusē viss ir normāli, tad kā var izskaidrot deputāta izteicienu par to, ka Krāslavas māmiņas var nodzert domes pabalstus? Atklāts cinisms, citādāk to nenosauksi, kas apstiprina arvien pieaugošo bezdibeni starp varu un tautu. Pazīstu daudz jauno māmiņu: mums ir lieliska jaunatne! Kungi, pietiek vainot jauniešus visos grēkos! Un pēc tam vēl brīnīties par jauno ģimeņu bēgšanu no dzimtā novada...

Bet varbūt paēdis nesaprot izsalkušo? Saņemot tik lielas algas, nemaz negribas kāpt lejā no valdnieciskām debesīm uz mūsu grēcīgo zemi. Kā izdzīvot bez darba mirstošā Krāslavā vai viensētā un ciematā, kad daudziem arī minimālā alga kļūst par nesasniedzamu labumu. Bet personīgā avīze - kā balzams dvēselei. Tautai ir jāzina tikai valdošā patiesība. Līdz ar to arī tiek palielināts finansējums - lai informēšana būtu pareiza. Bet korespondenti, kas saņem atalgojumu no budžeta līdzekļiem, maizi par velti neēd.

Problēmas, kuras regulāri aktualizē “Ezerzeme”, ļoti traucē tiem, kas tika ievēlēti mūsu domē. Pašlaik situācija valstī attīstās tādā veidā, ka neatkarīgajai žurnālistikai ir ļoti nepieciešams visas tautas atbalsts – lai tiktu aizsargātas sabiedrības intereses un lai tiktu stiprinātas demokrātijas pamatprincipi, par kuriem nekaunīgi aizmirst visu līmeņu deputāti. Pašvaldības preses pārdomātā agresija ir vērojama ne tikai pie mums, bet arī Rēzeknē un Ludzā...

Jauniešu vide necieš tukšumu. Kad puišiem un meitenēm nav iespējas izpaust savu pozitīvo enerģiju, atbrīvojas vieta negatīvam. Gaišo Lieldienu svētku dienās pilsētas jaunatne masveidīgi “tusējās” piepilsētas mežos, Daugavas krastos, bēniņos, pagrabos. Atkal atdzīvojās alternatīvais jauniešu centrs – bijušās pilsētas viesnīcas ēka -, kur agri vai vēlu notiks kāda traģēdija. Parādījās svaigi “mākslas darbi” - gleznojumi uz garāžu vārtiem karjerā, atkal konstatētas zādzības, kautiņi... Piecūkoti nesen iztīrītie upes krasti.

Kūp dūmi – jaunieši pīpē “zālīti”, plūst visai apšaubāmas kvalitātes spirtotu dzērienu upes. Zaudēto paaudzi veidojam mēs paši, slēpjoties aiz rozā brillēm vai personiskās labklājības aizsega.

Tā, lūk, mēs turpinām dzīvot, izšļācot dusmas tikai savā virtuvē.

Aleksejs GONČAROVS

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 27 (08.04.2016.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.