Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2014. gadā, salīdzinājumā ar 2013. gadu, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem ir pieaudzis no 27% līdz 34%. 2010.g. šajā vecuma grupā nabadzības riskam bija pakļauti vien 9% pensionāru, tātad šis īpatsvars pieaudzis gandrīz četras reizes.
Latvijā 60% pensionāru saņem pensijas 200-300 eiro apmērā, bet vēl 12% pensiju apmērs nepārsniedz 200 eiro. Atbilstoši statistikas datiem, ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad šāda tipa saimniecībai nabadzības risks pieaug vēl straujāk - no 51% 2013.gadā līdz 67% 2014.gadā. Citiem vārdiem sakot, Latvijā 6 pensionāri no 10, dzīves nogalē paliekot vieni, automātiski pakļauti nabadzības riskam.
Sociālās apdrošināšanas sistēmai ir jāstrādā tā, lai šādu situāciju nepieļautu. Cilvēks mūža nogalē, zaudējot savu dzīvesbiedru, automātiski nedrīkst tikt pakļauts nabadzības riskam.
Tāpēc valsts sociālās aizsardzības sistēmā ir jānostiprina pavisam jauns sociālās aizsardzības elements - pārdzīvojušā laulātā pensija, ko jāparedz saņemt 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas apmēra. Šāda prakse pastāv 26 no 28 ES valstīm.
Ceru, ka politiskā elite beidzot pāries no vārdiem uz darbiem un pievērsīsies reālo pensionāru problēmu risinājumiem.
P.S. Ar 2016. gada 1. aprīļa Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes lēmumu man uzdots aizstāvēt pensionāru tiesības, tāpēc lūdzu zvaniet man pa t. 27184037 vai 65625168, ja uzskatāt, ka jūsu tiesības ir pārkāptās.
Pensionāru tiesībsargs Zigmunds Paškevičs
.jpg)
.JPG)
