Pēdējā laikā aizvien biežāk masu medijos izskan žurnālista vārds un vārda brīvības ierobežošanas draudi. Nesen Maskavā lasītāji atvadījās no tādām zvaigznēm žurnālistikā kā Valentīns Zorins un Igors Fesuņenko, kuri ar savu mūža ieguldījumu žurnālistikas nozarē apliecināja ne tikai par žurnālistu lomu starptautiskajā un vietējā politikā, bet arī norādīja uz vārda brīvības lielo nozīmi sabiedrībai aktuālo jautājumu risināšanā daudzās pasaules valstīs.
Pēdējo dienu notikumi Turcijā, kad par pastāvošās varas kritiku vienlaikus atlaiž 400 darbiniekus un ar tiesas spriedumiem slēdz opozīcijas laikrakstus, televīzijas, raidstacijas, liecina par to, ka cīņa pret neatkarīgu viedokli un vārda brīvību nav tikai šķietamība, bet šausminoša realitāte pat demokrātiskā sabiedrībā.
Daudziem lasītājiem var šķist, ka Latviju šāda problēma neskar, taču, izvērtējot Latvijas pašvaldību izdotos laikrakstus, nākas secināt, ka vārda brīvības ierobežošanas procesu, apzināti vai neapzināti, vairāku gadu garumā atbalsta un kultivē pati valsts. Valsts iestāžu un deputātu kūtrums jautājuma risināšanā vairāku gadu garumā liek domāt par vēlmi, cik vien iespējams ilgāk saglabāt šādu situāciju, kad par nodokļu maksātāju līdzekļiem pašvaldību vadītāji var nodarboties ar pašslavināšanu.
Elizabete Viļuma-Gražule
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 37 (13.05.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
