Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu ekonomiskajā situācijā, sevišķi lauku reģionā darbu privātajā sektorā dabūt ir ļoti grūti. Valsts politikas dēļ lauku vidē lielākais darba devējs ir pašvaldības iestādes.
Tāpat neviens nedos samelot, ka gandrīz ikviens pašvaldības darbinieks savas darbības laikā ir dzirdējis no vadītāja puses piedraudējumu par kāda darbinieka atlaišanu, jo nav paticis viņa izteiktais viedoklis vai kritika, kas ar ētikas kodeksu ir aizliegta. Vienreiz telefoniskā sarunā pat man tika izteikti draudi, ka atlaidīs no darba, bet, atjēdzoties, ka es nemaz nestrādāju konkrētajā pašvaldībā, lika saprast, ka gadījumā, ja strādātu, sen būtu atlaista. Ja cilvēks nav spējīgs sarunā apjēgts, kuram viņš draud atlaist no darba, varu iedomāties darbinieku ikdienas dzīvi darba vietā.
Diemžēl tā ir realitāte, kuru ļaunprātīgi kultivē vadītāji, bieži vien uzskatot, ka pašvaldības iestāde ir viņu privātā firma, kurās viņi ir noteicēji.
Ko darīt, ja vadītājs ir psiholoģiskais terorists? Un kā sevi likuma vārdā pasargāt no tā?
Psiholoģiska terora veids ir mobings. Tas vairāk ir izplatīts valsts iestādēs, kā arī iestādēs, kurām nav konkurentu. Mobinga izpausmes parasti ir vārdiska pazemošana, uzbrukumi indivīda personiskajai reputācijai – aiz muguras par viņu izplata baumas, privātās dzīves apmelošana, sasniegumu ignorēšana, svarīgas darba informācijas slēpšana, bezjēdzīgu darba uzdevumu uzdošana, diskriminācija, kas vērsta tikai uz vienu darbinKā sevi pasargāt no vadītāja mobera?
Elizabete VIĻUMA-GRAŽULE
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 39 (24.05.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
