1487. gadā Dublinā kā angļu karalis Ričards IV tika kronēts viltvārdis Lamberts Simnels (Ir iemesls!)

Viduslaikos – tā bija īsta katastrofa. Jo karalis bija galvenais tautas aizstāvis, bet kādu palīdzību var sagaidīt no cilvēka, kuram ir nepieciešama pastāvīga aizsardzība no sevis paša... XV gadsimtā šāda situācija izraisīja karu, kas turpinājās ilgus gadus starp Jorkiem un Lankasteriem un ko vēsturnieki tagad dēvē par Sarkanās un Baltās rozes karu. Uz Anglijas troni pretendēja vairāki aristokrāti, un katram bija reālas tiesības iegūt kroni. Ceļā uz karaļa troni lordi un grāfi nesmādēja nekādas metodes. Kandidātus neapstādināja arī konkurentu vecums vai dzimums. Bērnus ieslodzīja cietumā, sievietes nežēlīgi noindēja. Tādā necilvēcīgā veidā pretendenti atbrīvoja sev ceļu pie varas.

Kad tronī nostiprinājās karalis Henrijs VII no Tjudoru dinastijas (Lankasteru pēcnācējs), Jorki nolēma izmantot jebkādu iespēju, lai apstrīdētu “izlēcēja” Henrija tiesības. Par spīti savu konkurentu pārbaudītajai un efektīvajai iznīcināšanas taktikai, pirmais Tjudors apžēloja savu bīstamāko konkurentu Joriku, pēdējo no Plantagenetiem, kas pamatoti pretendēja uz troni un ko atbalstīja Jorki. Henrijs nebija sodījis ar nāvi, noindējis vai nodūris šo grāfu, viņš pavēlēja ieslodzīt viņu Tauerā. Šīs “humānās” rīcības pamatā bija fakts, ka troņmantiniekam tolaik bija tikai 10 gadi...

Kad citu pretendentu uz troni vairs nepaliek, parasti, visiem negodīgajiem monarhiem par nelaimi, uzrodas visdažādākie viltvārži...

Andrejs JAKUBOVSKIS Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 39 (24.05.2016.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.