Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par informatīvās telpas stiprināšanu Latvijas pierobežas teritorijās. Uz to mudina dzirdētie stāsti, ka pierobežas iedzīvotāji izvēlas skatīties Krievijas un Baltkrievijas kanālus, nevis Latvijas telekanālus.
Taču vēl dramatiskāk skan tas, ka pierobežas bērni par Latvijas prezidentu sauc Lukašenko. Sporta fani par “savējiem” sauc citas valsts komandas. Mīts vai realitāte?
Apraides speciālisti apgalvo, ka gan Latvijas Radio, gan televīzijas uztveršana ir nodrošināta vairāk nekā 99 % valsts teritorijas, taču realitātē ir gluži cita situācija, par to varēja pārliecināties arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas divas dienas pavadīja Latgalē, lai tiktos ar Latgales pašvaldību vadītājiem. Šajā tikšanās reizē piedalījās arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš akcentēja komisijas locekļiem, ka Krāslavas novada pierobežas teritorijā sliktās apraides dēļ nav pieejami Latvijas kanāli.
Kāpēc par to jāuztraucas? Latvijas mediji ir tie, kas informē savas valsts iedzīvotājus par aktualitātēm valstī, par pieņemtajiem valdības lēmumiem, par to, kā tie ietekmēs iedzīvotāju ikdienu un sadzīvi, par to - kas ir vai nav noticis.
Inga PUDNIKA
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 41 (03.06.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
