Jūnija pali Daugavā

Skaistums neaprakstāms: klusums, plašumi un smaragda zaļie upes krasti. Spilgti zila krāsa debesīs un ūdenī, un es pa vidu. Turpinās lakstīgalu treļļi, bet dzeguze arvien retāk uzsāk savu monotono dziesmu. Starp citu, Latgalē lakstīgalas dzied līdz vasaras vidum, līdz tās gaišākajām pusnaktīm. To jau sen novēroju.

Saullēkts uz upes – neiedomājams skaistums. Steidzīgi peld pie savas alas aizkavējies bebrs, zemu virs ūdens lido meža pīles, kuras pamodināja kāds makšķernieks, bet baltais gārnis upes otrajā krastā, saules staru apmirdzēts, izskatās kā putns ar rozā spalvām.

Pārsteidzoši - pirms mēneša ūdens līmenis Daugavā bija tieši tāds pats. Jau sen netika pieredzēts šāds brīnums: maijā sākās otrie pavasara pali. Manuprāt, šo negaidīto ūdens līmeņa pacelšanos nevarēja veicināt izmaiņas Baltkrievijas hidroelektrostaciju darbībā. Mākslīgās hidrotehniskās būves ir paredzētas darbam līdzenuma apstākļos, visticamāk tās neatstāja nekādu īpašu ietekmi uz ūdens līmeņa svārstībām Daugavā mūsu novada teritorijā. Galveno uzmanību mūsu austrumu kaimiņi tagad pievērš atomelektrostacijas celtniecībai Poļesjē, tādēļ plāni būvēt uz Daugavas (Zapadnaja Dvina) četru HES kaskādi nekādas izmaiņas hidroloģiskajā režīmā neienesīs. Kaut gan ievērojamas svārstības diennakts ietvaros ir iespējamas, kas noteikti neuzlabos nārsta procesu.

Aleksejs GONČAROVS

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 42 (07.06.2016.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.