Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši – tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, – to apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.
Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus – pat nekavējoties. Mantiniekam ir ļoti būtiski spert pirmo soli – atnākt uz notāra biroju, un turpmāko jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt arī vissarežģītākos
gadījumus.
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 73 (22.09.2017.)
.jpg)
.JPG)
