Kartupeļu audzētājiem šī vasara nebija no vieglajām. Latgalē kartupeļu vākšanu apgrūtina pārlieku slapjie un applūdušie lauki. Dažviet veģetācijas periodā kartupeļu augšanu pārtrauca augusta lietavas un tam sekojošie plūdi, bet dažviet - kartupeļu lakstu puve, tāpēc daudzos novados kartupeļi nesasniedza gaidīto ražu, tādēļ ir nopietnāka uzmanība pievēršama to novietošanai glabātavās.
Par pārmērīga mitruma ietekmi uz kartupeļu bumbuļiem, liecina palielinātās elpošanas atverītes – tās ir kā balti punktiņi vai plankumiņi uz bumbuļiem. Par tiem nebūtu jābaidās, ja kartupeļi novākti savlaicīgi un bumbuļi nonākot normālos apstākļos apžūst, to kvalitāte necietīs. Taču pastāv risks, ka caur šīm atverēm bumbulī var iekļūt puvju, īpaši bakteriālo, ierosinātāji un tie vienkārši sapūs, inficējot arī blakus esošos veselos bumbuļus.
Ilgstošas lietavas un ūdens stāvēšana uz lauka sablīvē augsni, izspiežot gaisu no augsnes - augu saknes, kā arī kartupeļu bumbuļi sāk smakt. Kartupeļu bumbuļi, kas nobrieduši pilnībā, ir izturīgāki par tiem, kas vēl nebija nobrieduši. Kartupeļu bumbuļiem, kas nākuši no mitriem laukiem, jānodrošina tūlītēja apžāvēšana un jāatceras, ka pārlieku lielā mitrumā bijušus (smakušos) kartupeļus nav ieteicams atstāt stādāmajam materiālam.
Daudzviet veģetācijas periodā kartupeļu stādījumus inficēja melnkāja. Tie audzētāji, kuri neizvāca inficētos cerus, jutīs lielas problēmas kartupeļu uzglabāšanas periodā, šādi bumbuļi pastiprināti pūs un inficēs blakus esošos veselos bumbuļus. Glabātavās baktēriju ietekmē veidosies slapji, nepatīkami smakojoši puvekļu perēkļi, infekcijas avots būs slimie – melnkājas inficētie bumbuļi.
Anita TRŪPA
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 77 (06.10.2017.)
.jpg)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
