Pirmais vasaras festivāls!

Lauku festivāla vērienīgums pārspēja visas cerības. Neticami , taču uz mājīgās skatuves pašā ciemata centrā pirmajā jūnija sestdienā uzstājās 20 kolektīvi no daudziem novadiem . Tāda vērienīga ģeogrāfija ­ Aglona,   Dagda, Līvāni, Ludza, Kārsava, Krāslava, Viļāni, Viļaka, Rēzekne, Daugavpils, Ilūkste un Preiļi. Pasākuma vadītāji Olga Lukjanska un Aivars Bačkurs divbalsīgi paziņoja: “Atklāts piektais ritmiskās dejas “Dejotprieks!” salidojums. Sanāksme, un desmit kolektīvi pirmo reizi uzstāsies uz Asūnes skatuves!” Un, solīdami Brazīlijas karnevālu, jautrie pasākuma vadītāji nemeloja. Mainījās melodijas, ritmi, tērpi, un, aplaudējot četrdesmit reizes, skatītāji bija gatavi jauniem pārsteigumiem. Koncerts paskrēja kā viens mirklis... Iemīļoto svētku pirmā jubileja ­ teicami! Laimīgā pasākuma vadītāja, kuras karjera sākās uz dzimtās Asūnes skatuves, stāstīja: “Deja ir laime, mīlestība, varbūt pat mazliet atkarība… Tieši dejā cilvēks aizmirst par ikdienas problēmām, emocionālo spriedzi, nesaskaņām. Dejā ikviens strādā ar sevi un sev, bet kopā kolektīvi veido kaut ko ļoti pozitīvu, emocionāli piepildītu, citiem baudāmu. Dejā notiek sava veida attīrīšanās un tiek iegūta harmonija. Deja ir kā terapija ­ tā mazina skumjas, aizdzen neveiksmes, caur fizisko piepūli ļauj cilvēkam atgūt spēkus un iemantot smaidu un dzīvesprieku! Tas ir skaisti!” Aivars kā pirmos uz skatuves aicināja jubilejas festivāla rīkotājus ­ līnijdeju grupu “Balzams dvēselei”, ne tikai pagasta, bet arī novada svētku rotu. Kolektīva vadītāja Aina Skoromko tagad vada ne tikai dejotājus, bet arī vietējo tautas namu. Pirmais priekšnesums ­ festivāla kamertonis. Lieliskajām Asūnes dāmām ar “Gypsy Queen”uzreiz izdevās iesildīt zāli zem debesu juma. To vajadzēja redzēt! Ārzemju šarmu kopīgajā jautrības ugunskurā pievienoja Preiļu dāmas smalkos skatuves tērpos no kolektīva “Soli pa solim”. Publika aplaudēja aizraujošās dejas ritmā. Rožupes deju grupa “Rose river” ar piecpadsmit gadu radošo darbu pārsteidza auditoriju ar ko ekskluzīvu ­- stiprā dzimuma pārstāvi. Dimants sieviešu kaklarotas vidū; Igors Kostenko pusotra simta dejojošo mākslinieku vidū bija vienīgais festivāla dejotājs, tāpēc arī noslēgumā gozējās slavas virsotnē. Kad Rudzātu ansamblis “Avenes” izpildīja deju “Kasablanka”, es sajutu meža aveņu smaržu. Tāda ir tālā un tuvā sintēze. Pieredzējušais Bērzgales “Šiks”, daudzu konkursu uzvarētājs, līnijdeju olimpiādes “Rīgas kauss” dalībnieks, apbūra skatītājus ar “Tango mix” izpildījumu, bet Grāveru grupa “Lī dejas” tikpat graciozi izpildīja franču valsi. No kolektīvu nelatviskajiem nosaukumiem galva griezās riņķī, un, kad pēc Viļānu grupas “Cherry lady” izziņoja Konstantinovas “Magnolijas”, uzviļņoja kaut kas tuvs un pazīstams. “Lambada”, manuprāt, kļuva par šī festivāla īpašu rotu. Mežvidu “Chilly Cha Cha” asūnieši sagaidīja kā vecus draugus. Tāpat Andrupenes “Eiforiju”, kas šeit uzstājas jau otro reizi. Bet Pušas kolektīvs “Pirmais solis” jau ceturto reizi rotāja Asūnes festivālu. Šķaunes “Romantika” apbūra ar liriskumu, vēl kārtējais apsveikums vadītājai Natālijai Spruktei. Maltas “Pieneņpūkas” pārstei
dza skatītājus gan ar dejas melodisko sniegumu, gan ar satriecošu abrakadabru. Īsts kontrasts, kas pilnībā sevi attaisnoja! Bija arī programmas “nagla”, kad uz deju grīdas uznāca visjaunākās “Rodeo meitenes”, Nīcgales tautas nama jaunā vizītkarte. Jaunības, temperamenta un mūsdienu stila apvienojums. Citiem vārdiem, simtprocentīga eirointegrācija un Latgales cerība. Vēl savu meistarību parādīja Pelēču studija “Bravo”, Viļas līnijdeju grupa “Ziemeļmeitas”… Krāslavas novadu pārstāvēja Indras “Va bank”, Kalniešu “Fantāzija” un Robežnieku “Alise”. Festivāla noslēgumā ­ piemiņas balvu, ziedu pasniegšana, kā arī tradicionālā suvenīru un dāvanu apmaiņa. Asūnes maģija ­ radošo draugu skaita palielināšana. Atvadu laikā “Balzams” ielūdza Asūnes dāmas uz ezeru zemes lielajiem vasaras festivāliem. Noslēgumā Dagdas Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa izteica galveno vēlmi: “Uz drīzu tikšanos! Asūnē un Dagdā”. Esi sveicināta vasara ­ muzikāla, dziedoša un dejojoša!

Aleksejs GONČAROVS