Natālija Raubiško: “Latgale - mans iedvesmas avots”

img

Izskanēja svētku pasākumi mūsu dzimtajā pilsētā, kuru laikā daudziem no mums bija iespēja satikt tos, kurus sen nebijām redzējuši, kā arī dibināt jaunas iepazīšanās. Par šādu atskaņu var uzskatīt šodienas interviju ar atklātu un ļoti runīgu sievieti - Natāliju Raubiško.

- Natālija, vispirms gribētu uzzināt par jums.



- Mans dzīvesstāsts pārsteidz daudzus. Kāpēc es “aizbēgu” no galvaspilsētas uz provinci? Acīmredzot tajā ir kāds nodoms, kuru es joprojām īsti neapzinos. Esmu dzimusi Rīgā un nodzīvojusi tur līdz šim gadam, kad izlēmu pārcelties uz Krāslavu. Mani radi ir no Latgales, tāpēc es vienmēr ar prieku braucu uz šo zemi un vēl pusaudža gados sapņoju, lai mana ģimene šeit dzīvotu. Ja ticēt, ka agrāk vai vēlāk visas vēlmes piepildās, tad arī manas piepildījās (smejas).



Ja atgriezties pie iepriekš minētā jautājuma, tad, atkārtošos, esmu dzimusi Rīgā. Ieguvu bērnu medmāsas izglītību Republikas bērnu slimnīcas koledžā, kur gatavoja lieliskus speciālistus. Pēc koledžas absolvēšanas iestājos Latvijas Valsts Universitātes bioloģijas fakultātē, kuru absolvēju kā fizioloģijas speciāliste. Manas darbības galvenais virziens vienmēr ir bijusi medicīna. Es strādāju poliklīnikās, kādu laiku strādāju par medmāsu bērnudārzā. Tad es skaidri sapratu, ka oficiālā medicīna nav domāta man, es esmu profilakses speciāliste. Es uzskatu, ka veselības saglabāšanai ir nepieciešams sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes un emocionāli pozitīva attieksme. Īpaši sievietēm pēc 40 iesaku ūdens aerobiku, deju studijas, pilates. Es pati siltajā gadalaikā daudz braucu ar velosipēdu, peldos, mīlu zumbu. Ziemā tā ir nūjošana un pastaigas. Rīgā tā ir ļoti populāra, bet šeit redzu, ka jaunmodīgo tendenci ir pārņēmuši seniori, kurus bieži var redzēt staigājam pa pilsētu ar nūjām rokās.



- Veselīga dzīvesveida tēma tagad ir ļoti aktuāla. Daudzi cenšas aktīvi pavadīt laiku utt. Cik man zināms, jūs esat masiere, bet, runājot par sevi, jūs par to neteicāt nevienu vārdu. Cik sen esat sākusi praktizēt masāžu?



- Ar masāžas praksi nodarbojos vairāk nekā 15 gadus. Tā bija masāža gan pieaugušajiem, gan bērniem. Taču pēc darba Kanādā 2013. gadā atgriezos Latvijā, un nolēmu sevi vairāk veltīt bērnu masāžai, jo tā ir ne tikai specializācija, bet arī sirds aicinājums. Lai arī man ir tikai viens dēls, tomēr dzīvē esmu daudz saskārusies ar dažāda vecuma bērniem. Galvenais saziņā ar bērnu, manuprāt, ir atrasties ar viņu “uz viena viļņa”.



- Natālija, kā jaunai māmiņai saprast, ka bērnam vajadzīga masāža? Vai arī to vienkārši vajag izdarīt bez īpaša iemesla?



- Mans ieteikums visām mazuļu mammām iziet kaut vienu masāžas kursu līdz 6 mēnešiem. Daudzi uzskata, ka tā ir modes tendence, taču es tā nedomāju. Īpaši Rīgā tas ir ļoti populāri. Pēc ilggadējas prakses varu teikt, ka lielākajai daļai bērnu (apmēram 80%) ir kaut kādas fiziskās attīstības nianses, kuras ir labāk sākt koriģēt agrāk. Jo pēc tam šīs “nianses”, atstātas bez ievērības, pārvēršas problēmās un prasa vairāk laika un finanšu. Īpaši tā ir ortopēdija, slikta stāja, runas problēmas, agrīnās bērnības neirozes. Daudzi speciālisti nozīmē masāžu bērniem, taču par cik ir garas rindas pie speciālistiem, aktuāli ir privāto masieru pakalpojumi. Es piedāvāju savus pakalpojumus, mājas vizītes, jo īpaši tāpēc, ka tas ir ērtāk gan mazulim, gan vecākiem - pazīstama vide, tiek ņemts vērā mazuļa režīms. un laika atliek tik daudz, cik prasa mazulis un vecāki.



- Cik es zinu, eksistē dažādi masāžas veidi. Kādas ir atšķirības un ko jūs parasti praktizējat ar bērniem?



- Jā, eksistē dažādi masāžas veidi. Tomēr gadījumos ar zīdaiņiem tiek izmantota noteikta tehnika. Bet arī tas nav galvenais. Labam masāžas speciālistam vajag labi sajust ķermeni un spēt nodibināt emocionālu kontaktu ar mazo klientu. Mazuļiem fiziskais ķermenis un emocionālā pasaule ir ļoti cieši saistīti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tad, kad masāžas speciālists strādā ar fizisko ķermeni, tiktu koriģēta gan nervu sistēma, gan emocionālais fons. Tā notiek darbs ar bērnu neirozes gadījumā. Šī tēma ir diezgan aktuāla pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Savā praksē esmu vairākkārt saskārusies ar situācijām “skeleti skapī”, par kuriem bērni stāstīja masāžas laikā (atslābinoties, bērns runāja par to,  kas viņu uztrauca, un tieši šī situācija izrādījās neirozes galvenais cēlonis). Turklāt vecāki par to nemaz nezināja. Tad nu dažreiz masieris izpilda psihologa lomu. Žēl, ka mums nav pietiekami daudz bērnu psihologu.



- Kā atšķirt profesionāli no diletanta? Kā vienkāršam cilvēkam, aizejot pie masiera, saprast vai viņš ir profesionālis?



- Pirmkārt, profesionālis savu meistarību var apstiprināt dokumentāli, tas ir, izglītības diploms, kursu sertifikāts, sanitārā grāmatiņa. Nekautrējieties jautāt, jo profesionālim jābūt zinošam. Mājas vizītēs parasti strādā vismaz viena vecāka klātbūtnē. Man bija arī tādi gadījumi, kad visa ģimene pulcējās uz seansu. Bet tas ir liels emocionāls slogs bērnam, un strādāt ir grūtāk, tāpēc šādas pulcēšanās nav vēlamas, taču tās ir pieļaujamas pirmajā iepazīšanās seansā. Protams, ka vecāki uzmanīgi vēro masiera darbu, saziņu ar bērnu, uz kuras tad arī balstās uzticība. Nu, un, protams, galvenais ir veiktās fizioterapijas rezultāts! Vairumā gadījumu, lai koriģētu muskuļu hipertonisma vai ķermeņa asimetrijas problēmas, pietiek ar 7-8 seansiem. Protams, nopietnākos gadījumos, piemēram, dzemdību trauma vai kādas citas neiroloģiskas izmaiņas, būs nepieciešami vairāki seansi vai atkārtoti fizioterapijas kursi.



- Kā zīdaiņi reaģē uz masāžu, vai var rasties kādas nepatīkamas izjūtas seansa laikā?



- Parasti reaģē divējādi. Jau pirmajā seansā viņi tevi pieņem un ļauj strādāt ar ķermeni. Otrajā gadījumā viņi emocionāli protestē, ka sveša tante kaut ko dara ar viņu ķermeni pret viņu gribu, un vecāki nesteidz palīgā. Tiesa, jau trešajā, dažreiz ceturtajā reizē bērns reaģē pozitīvi, jo zina, kas un ko ar viņu darīs. Un turpmākajos seansos pat smaida. Gadās, ka bērns raud vai pat kliedz, taču nevis tāpēc, ka masāžas laikā viņam sāp, bet gan tāpēc, ka masāžas speciālists darbojas ar muskuļu sasprindzinājuma zonām, un, kā es jau teicu, fiziskais un emocionālais stāvoklis zīdaiņiem ir saistīti. Atbrīvojoties no muskuļu sasprindzinājuma, mēs palīdzam noņemt emocionālo stresu - šeit arī rodas asaras un kliedzieni. Vecākiem no tā nav jābaidās. Ar dažiem bērniem tā gadās, kā es to dēvēju par “muskuļu atmiņu”. Paskaidrošu ar piemēru: ja mazuļa kakls bija aptīts ar nabas saiti, tad šīs zonas muskuļi “atceras” diskomforta stāvokli un, kad masieris vai pat viens no vecākiem pieskaras šai zonai, tad bērns mēģina izvairīties no šiem pieskārieniem gan ar kustībām, gan emocionāli. Starp citu, ir ļoti interesanti, ka agrīnā vecumā (līdz 1 gadam) var pamanīt bērna turpmākā rakstura iezīmes. Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka raksturs veidojas no trīs gadu vecuma, taču, strādājot ar zīdaiņiem, var saprast, kāds nervu sistēmas tips ir pārsvarā. Kā nākotnē bērns reaģēs uz jaunām situācijām, vai viņš būs sociāli aktīvs vai otrādi, intraverts, kuram ir labi savā sabiedrībā, var redzēt jau šajā posmā.



- Vai izmantojat kādus papildu līdzekļus, masējot mazuļus?



- Masējot zīdaiņus, es parasti izmantoju tikai bērnu eļļu un rokas. Bet, ja mājās ir fitbols, tad mēs uz tā veicam noteiktus vingrinājumus. Darbā ar vecākiem bērniem ir nepieciešams kāds papildu aprīkojums. Ar viņiem ir jāizspēlē kustības, tad tās nāks par labu.



- Jūs sadarbojaties ar Krāslavas māmiņu klubu. Kā viss sākās?



- Krāslavas Māmiņu kluba aktīvistes man bija pazīstamas jau sen. Mēs organizējām pāris tikšanās - māmiņu saietus jautājumu - atbilžu formā. Un aprīlī, pārceļoties no Rīgas, pirmkārt, es sazinājos ar Māmiņu klubu un piedāvāju vadīt teorētiskās un praktiskās masāžas kursu “Mamma + mazulis”. Jaunajām māmiņām radās iespēja triju nodarbību laikā apgūt mazuļa masāžas pamatiemaņas. Tāpat katra māmiņa saņem individuālu konsultāciju, kam jāpievērš uzmanība, nodarbojoties ar mazuli, un kādas ir prognozes. Gribu uzsvērt, ka šāds kurss ir laba alternatīva tām mammām, kuras nevēlas gaidīt rindā uz masāžu poliklīnikā, bet vēlas sākt pati nodarboties ar bērnu, saņemot kompetentu eksperta orientieri. Tad viņas nolēma, ka es varētu piedalīties grāfu un grāfieņu svētkos, un tādējādi vēlreiz par sevi atgādināt. Diemžēl iedzīvotāji neizrāda pienācīgu aktivitāti. Daudziem nav informācijas, viņi nezina par sniegto pakalpojumu priekšrocībām.
- Kas biežāk pie jums vēršas, pēc norīkojuma vai profilakses nolūkos? 



- Protams, lielākoties cilvēki nāk ar kaut kādām problēmām, jau ar ārstu speciālistu nosūtījumiem. Cenšos parunāties ar potenciālo klientu, noskaidrot masāžas nepieciešamības iemeslu. Zinot problēmu, es varu konstatēt, cik seansu būs nepieciešams, un noteikti ieteikšu citu speciālistu konsultācijas, ja uzskatīšu to par nepieciešamu.



- Kā jūs var atrast?



Man var piezvanīt pa tālruni 29690829, kā arī ieiet manā Facebook lapā “Baby Massage Latvia-England-Latvia” (https:// www.facebook.com/detskijmasazotnatalii/). Man ir ērtāk sazināties internetā, tāpēc tie, kas vēlas konsultēties, var uzdot interesējošus jautājumus manā lapā privātās ziņās. Es arī varu piedāvāt savus pakalpojumus vai masāžas speciālista konsultācijas māmiņām, kurām bieži vien ir liela fiziska slodze, rūpējoties par bērniem.



- Kādi turpmākie plāni?



- Šobrīd esmu deklarēta Krāslavā, tāpēc vēlētos šeit arī palikt. Protams, būtiska loma ir dvēseles mieram, dabas tuvumam, kas mani iedvesmo un piepilda, taču es gribētu būt pieprasīta arī profesionālajā jomā. Vēlos būt noderīga mūsu novada mazajiem iedzīvotājiem. Tā kā Anglijā es arī sniedzu masāžas pakalpojumus krieviski runājošās ģimenēs, es vēlos, lai arī mūsu bērni varētu saņemt manu kvalitatīvu profesionālo palīdzību. Ir iecere arī turpmāk uzlabot savu kā masāžas terapeita kvalifikāciju. Viens no nodomiem ir arī autovadītāja apliecības iegūšana. Vajadzīgs labs braukšanas instruktors (smaida). Ir jāpalielina mobilitāte, jo masāža var būt nepieciešama ne tikai Krāslavas, bet arī tuvējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.



- Ko novēlēsiet mūsu lasītājiem?



- Veselību jums un jūsu mazuļiem!



Ar enerģisko un pozitīvo Natāliju sarunājās



Jeļena AVSJUKEVIČA