Ir grūti iedomāties Jaungada vai citus ģimenes svētku galdus bez šiem salātiem ar dāsno majonēzes aizdaru. Mūsdienās abas klasiskās receptes ir vienkāršotas līdz minimumam, taču katrai mājsaimniecei ir savi “noslēpumi”, kas padara “Olivjē” vai “Rasolu” unikālu un neaizmirstamu. Lai cik skumji tas nebūtu, mums jāatzīst, ka no oriģinālajiem salātiem, kas kļuva slaveni 19. gadsimta vidū, palicis tikai nosaukums. Izsmalcinātība un gastronomiski sarežģītās garšas - viss pagātnē. Tagad tas glabājas veco pavārgrāmatu nodzeltējušajās lapās.
Ja ticam vēsturiskiem avotiem (veco recepšu krājumiem), tad “rasols” (arī rosols, risols, rassols utt.) ir daudz vecāks nekā tā franču kolēģis. Pirmie salātu nosaukumi ar līdzīgu nosaukumu atrodami 19. gadsimta sākuma grāmatās. Kopš tā laika 200 gadu garumā recepte ir mainījusies, dažkārt radikāli, atkarībā no ekonomiskās un politiskās situācijas Latvijā un ... Igaunijā. Jā, tieši Igaunijā. Daži pētnieki uzskata, ka “rasols” ir Livonijas laikmeta Rīgas birģeru izgudrojums. Salāti neapšaubāmi bija svētku ēdiens; to varēja atļauties tikai turīgi cilvēki. Mūsdienās daudzās iecienītā ēdiena receptes varam sadalīt divās lielās grupās: ar gaļu (desu) vai bez gaļas (tikai no dārzeņiem). Bet abas versijas joprojām rotā svētku maltītes, un Igaunijā lielveikalos bez problēmām var iegādāties pēc garšas un sastāva līdzīgus salātus.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.6
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
