Skābenes - ārstniecībai, zupai, pildījumam un pat ķīselim

Galēns, ārsts, ķirurgs un filozofs, kurš 2. gadsimtā strādāja Romā, un Avicenna - ģeniālais viduslaiku zinātnieks un ārsts, atstājuši pēctečiem savas zāļu receptes, kuru sastāvā ir skābenes. Bet Austrumeiropā viss notika citādi. Ilgu laiku skābenes tika uzskatītas par parastām nezālēm, un neviens tām nepievērsa uzmanību. Vācu ceļotājs Adams Oleariuss, kurš 17. gadsimtā apmeklēja Krieviju, bija pārsteigts, ka vietējie iedzīvotāji smējās, kad viņš vāca skābenes zupai, uzskatīja viņu par nenormālu un izrādīja pilnīgu nicinājumu. Pagāja vairāk nekā simts gadu, pirms krievi sāka lietot skābenes uzturā.

Austrumos, it īpaši Vidusāzijā, visi zaļumi tiek vērtēti ļoti augstu, taču tie ir ļoti dārgi. Tādi ir klimatiskie apstākļi. Tāpēc tur ārsti zāļu izgatavošanai daudz biežāk izmantoja zāļu uzlējumus nekā Rietumos, kur līdz 18. gadsimtam ārstēja ar svinu saturošām kompresēm un pat skābē izšķīdinātiem sikspārņiem.

Aukstā skābeņu zupa ir austrumnieku izgudrojums. Bet karstā versija parādījās Eiropā, kur klimats nav silts, un jau senos laikos skābenes iemācījās saglabāt ziemai. Tomēr skābeņu zupa joprojām ir sezonas ēdiens. Jo tikai svaigas lapas ar skābu garšu var dot vēlamo aromātu un garšu ēdienam, kuru mīl daudzi. Sezona sākas maijā un ilgst visu vasaru. Skābenes ātri aug, un dārzā tās var stādīt vairākas reizes sezonā. Ir svarīgi, lai lapas būtu jaunas un kāts praktiski nenoformējies. Tas attiecas uz skābeņskābi, kas uzkrājas un saglabājas vecās lapās tādā daudzumā, kas cilvēkiem ir kaitīgs.

[...]

Andrejs JAKUBOVSKIS

Attēlā: Skābeņu krēmzupa. Recepte laikrakstā.

Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.24
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv