Pelmeņi - ķeizarienes Cisji smalkās austiņas vai dievu dāvana

Senās somugru leģendas vēsta, ka pašu pirmo pelmeni dievi nometuši no debesīm, lai cilvēki varētu nogaršot garšīgo, veselīgo un sātīgo ēdienu. Dāvana tika augstu novērtēta. Kopš tā laika mansi, komi un permieši gatavoja pelmeņus turpmākai lietošanai ziemā, kas palīdzēja izdzīvot, klejojot pa bezgalīgiem Sibīrijas plašumiem. Pašam vārdam "pelmenis" ir somugru izcelsme, un tas tiek tulkots kā "mīklas auss". Ēdiens ir ļoti ērts klejotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo aukstā klimatā. Pelmeņi tika gatavoti vēlā rudenī un ēsti visu ziemu, jo ēdiens nezaudē savu garšu un derīgās īpašības. Ja somugri sāka ceļu uz Eiropu no Altaja, tad daudzi no viņiem "apstājās" Urālu reģionā, kas tā dienvidu daļā robežojās ar Zelta ordu. No turienes pelmeņi nokļuva Ķīnā un Mongolijā un kopā ar Čingishana karaspēku uz Eiropu. Šis ceļš izskatās ļoti loģisks. Vēsturnieki uzskata, ka pelmeņi somugru tautām bija sakrāli, tos izmantoja upurēšanai. Lieta ir to pildījumā. Tradicionālos pelmeņus pilda ar malto liellopa gaļu, jēra gaļu un cūkgaļu. Tā lielo svētku dienās cilvēki upurēja dieviem simbolisko ēdienu, pateicībā par visiem saviem mājlopiem, kas veidoja visu viņu bagātību, galveno izdzīvošanas līdzekli ļoti skarbos apstākļos.

[...]

Andrejs JAKUBOVSKIS

Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.43

Attēlā: Slinkie pelmeņi pannā (recepte laikrakstā)

Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv