Zinātnieki uzskata, ka savvaļas bites uz mūsu planētas parādījās pirms 50 miljoniem gadu, kas nozīmē, ka medus vēsture vairākus desmitus reižu pārsniedz cilvēces vēsturi. Medu bites gatavoja tikai un vienīgi sev, taču visi apkārtējie visiem spēkiem centās to viņām atņemt, tāpēc nācās to vākt daudz vairāk, nekā bija nepieciešams, lai spiets izdzīvotu. Saldo gardumu kāroja daudzi dzīvnieki. Par medu ar bitēm cīnījās arī cilvēkveidīgie pērtiķi...
Pirmais “dokuments”, kas piefiksējis cilvēku medus vākšanā, ir agrīnā akmens laikmeta klinšu glezna, kas tika atklāta Spānijas dienvidos. Zīmējums tapis pirms 11 tūkstošiem gadu, tajā attēlots cilvēks uz koka, apkārt lido bites, cilvēka rokās ir kaut kas līdzīgs medus kārēm. Tā pirmatnējais cilvēks attēloja senāko un bīstamāko amatu - medus ieguvi no savvaļas bitēm. Acīmredzot tā šiem cilvēkiem bija ikdienišķa nodarbošanās, jo medus daudzus gadu tūkstošus bija garšīgākais, ko varēja iegūt dabā.
Medus nozīmi pirmo civilizāciju cilvēku dzīvē visvieglāk saprast, aplūkojot Ēģiptes faraonu ģerboņus. Sākot ar 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, katrs piramīdu valsts valdnieks savam personīgajam ģerbonim pievienoja bišu attēlu. Un pa Nīlu ziedēšanas laikā lēnām peldēja plosts, uz kura atradās bišu stropi. Tā bija nomadu biškopība. Šādā veidā savāktais medus tika nogādāts faraona un priesteru galmā. Tajos tālajos laikos to izmantoja galvenokārt kā zāles, turklāt ļoti dārgas. Medus bija daļa no balzamēšanas līdzekļiem, taču tikai faraonam un viņa ģimenes locekļiem bija tiesības to izmantot kā gardumu, jo ēģiptieši uzskatīja, ka faraons ir dieva iemiesojums.
[...]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.2
Attēlā: Medus torte (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
