Un atkal garš stāsts, atkal Ķīna un Ēģipte. Bet šī garšviela bija visvēlamākā un dārgākā, visnoderīgākā un garšīgākā. Tāda tā palikusi līdz mūsdienām, lai gan tagad smaržīgā pulvera paciņa ir diezgan lēta un atrodas visu pārtikas preču veikalu plauktos. Ar kanēļa smaržu saistās Ziemassvētki, smalkmaizītes ar to ir ļoti brīnišķīgas. Kanēlis tiek izmantots medicīnā, kosmetoloģijā un parfimērijas rūpniecībā. Bet stāsts par to ir kā trilleris.
Mēs izlaidīsim visu, kas pieder seniem laikiem, visu, kas attiecas uz ķīniešu rīsu rakstzīmēm un ēģiptiešu papirusiem. Sāksim ar to, ka Eiropā kanēlis ir bijis augstu vērtēts jau kopš seniem laikiem. Tikai bagātākie cilvēki to varēja izmantot ēdiena gatavošanā. Grams malta kanēļa maksā tikpat, cik 10 grami sudraba. To izmantoja imperatoru apbedīšanas ceremonijās, meta bēru sārtā. Visa Roma valdnieka bēru dienā smaržoja pēc kanēļa. Līdz viduslaiku sākumam, kad visas tirdzniecības attiecības sabruka, par kanēli aizmirsa. Bet beigu beigās viss sāka nokārtoties, atjaunoties. Atdzīvojās karavānu takas no Indijas uz Ēģipti. Austrumi attīstījās desmit reizes ātrāk nekā Eiropa. Tie gāja viens otram pretī, jo pretstati piesaista. Un tie satikās senajā Aleksandrijā Vidusjūras dienvidu krastā. Pa sauszemi arābi piegādāja smaržīgu kravu, dārgu un retu. Par pircējiem kļuva venēcieši, bagāti un uzņēmīgi. Tā kanēlis Eiropā nonāca otro reizi. Nonāca, lai no tās vairs neaizietu .
[...]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.4
Attēlā: Kafija ar kanēli (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
