Galvenais šo piparu piegādātājs Eiropā ir Ungārija. To dzimtene ir Meksika. Tos dēvē par bulgāru, bet šim sulīgajam un veselīgajam dārzenim kopumā ir vairāk nekā ducis nosaukumu (piedodiet - ogai, tā saka botāniķi). Apmēram astoņus tūkstošus gadu cilvēki ir audzējuši šo brīnumu un pēc tam kaltējuši, cepuši, sautējuši, pildījuši un konservējuši. Bet par visu pēc kārtas.
Saldos piparus eiropieši pirmo reizi ieraudzīja Kristofera Kolumba pirmās ekspedīcijas laikā. Indiāņi izmantoja kaltētu un maltu papriku par galveno garšvielu un no svaigas paprikas gatavoja daudz gardu ēdienu, tāpēc drosmīgie jūrnieki bez bailēm izmēģināja vēl neredzēto dārzeni. Garša likās dīvaina, bet pēcgarša!... Drīzāk ietekme - radīja sensāciju. Jau vēlāk zinātnieki saldajos piparos atrada lielu daudzumu enzīmu, kas veicina endorfīna, tā dēvētā laimes hormona, veidošanos organismā. Bet toreiz jūrnieki šo efektu uztvēra kā brīnumu un maģiju. Tāpēc iegādājās to lielos daudzumos, lai pietiktu ilgu laiku. Turklāt ne tikai pašus augļus, bet arī sēklas, cerot, ka varēs izaudzēt tos savos dārzos.
[...]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.22
Attēlā: Sātīgas brokastis (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
