Laiku neizvēlas, tajā vienkārši dzīvo un… mirst. Katrai paaudzei par nastu kļūst kāds globāls satricinājums, manai “paveicās” ar pārpilnību. Pasaule atkal tiek pārdalīta, tādos brīžos skaidri apjaut, ka laime ir kluss brīdis starp kariem. Gaidāmās nelaimes ēna riņķo arī virs Eiropas, arī bagātās valstis ir spiestas atvadīties no uzplaukuma ēras. Enerģētiska krīze pāriet sociālajā. Kas notiks ar mums? Un tikai profesionālā intuīcija mierina: kristīgās vērtības ir neiznīcināmas, ticība skaistumam - neuzvarama! Visvarenais haoss ar acīmredzamām sātanisma pazīmēm cik pēkšņi uzliesmoja, tik drīz arī izzudīs.
Žurnālista laime – būt starp cilvēkiem, kuru dvēsele visspilgtāk atklājas svētkos. Tieši šī iemesla dēļ mans vismīļākais gada mēnesis ir jūlijs. Vēl nav nogulsnējušies iespaidi no grandiozajām svinībām par godu Krāslavas pilsētas statusa piešķiršanas simtajai gadadienai, kad saņemts jau jauns ielūgums – uz Annām Dagdā. Ezeru piesaistītā lietus radītais pārbaudījums vien piešķīra gada gaidītākajiem un svarīgākajiem svētkiem savu šarmu, par ko visās slapjajās niansēs vēstīja mūsu laikraksts. Paldies par “Ezerzemei” veltītajiem komplimentiem jums, mūsu lasītāji, kuri nespēj iedomāties savu dzīvi bez kultūras dzīves baudījuma. Turklāt no nesenajām kaislībām vēl neatdzisušo Dagdas parku atkal piepildīja simtiem dziedātāju, muzikantu un dejotāju. Tautas tērpu krāšņums – tā bija delegāciju parāde, kurā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Tradicionālais un, kā ierasts, grandiozais baltkrievu dziesmu un deju festivāls ar skanīgo nosaukumu “Fest”. Astotais pēc kartas! Kārtējais jūlijā rīkotais lielais novada pasākums, ar spīdošu Dagdas kā starptautiskā kultūras centra reputāciju. Pašā zilo ezeru novada centrā skaidri saproti: laime – lielākā dāvana no augšas, kas dod iespēju dzīvot, mīlēt, ticēt un priecāties!
Patīkamā pirmskoncerta kņada aizkulisēs pie Dagdas estrādes. Te satiekas, apskaujas un fotografējas viesi no tuvām un tālām vietām. “Fest” ir kā liela ģimene, kurā draugi kļūst gandrīz par radiniekiem, kurus izvēlamies paši. Māksliniecisko delegāciju vadītāji pirmkārt steidz cieši apkampt Tatjanu Gogalinsku, plaši zināmās Dagdas baltkrievu biedrības “Verbica” vadītāju. Aizvadīti desmit gadi, veiksmīgi vadot radošo organizāciju, kā likumsakarīgs rezultāts – daudznacionālā Dagda sasniegusi starptautiskas virsotnes. “Fest” to spilgti apliecina. Nododot vadības grožus Larisai Mihejevai, mūsu Tatjana turpina būt baltkrievu dvēsele pilsētā pie ainaviskā ezera.
Otrs vienmēr gaidītais iemīļoto svētku viesis – dzejnieks Staņislavs Volodjko no Daugavpils, dziesmas ar viņa dzeju skan ne tikai Dagdā. Daudzu gadu garumā viņu redzu līdzās dziedātājiem un dejotājiem, tā tas bija arī todien. Lūk, te ir arī nešķiramā trijotne, kas tā arī visu neizrunāja triju stundu garā koncerta laikā. Seni draugi – Sandra Viškure, Andris Badūns un Marta Vilsone – trijotne no ansambļa “Cegilki”. Radošā latviešu-poļu sadarbība triju desmitu gadu garumā! Viņi arī atvadu vakariņās bija nešķirami. Un, nedaudz pasteidzoties uz priekšu, teikšu, ka Marta ir pilnīgā sajūsmā par “Fests 2023”. Lūk, ko viņa teica festivāla saimniekiem: “Fantastika, viesmīlības augstākais punkts, bet Dagdas “Akolica” - skatuviskās meistarības etalons!”
Gājiens – kā liela un daudzkrāsaina upe, kas knapi satilpa uz lielās skatuves zem zilā debesu juma. Starp citu, starp daudzajiem tautas tērpiem dominēja zilie toņi. Aprīnojama rudzupuķu krāsas harmonija vasaras vidū! Dārgos viesus sveicināja Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis. Gods atklāt svētku programmu tika dots vietējai dzejniecei un talantīgai rokdarbniecei Tamārai Dorofejevai. Dzejā un prozā autore runāja par cilvēces pienākumu – dzīvot harmonijā ar dabu, un par cilvēces augstāko vērtību, kas izpaužas savstarpējā sapratnē. Tajā arī slēpjas Dagdas daudzvalodīgā festivāla galvenā greznība. Mēs esam dažādi, bet dzimtene mums ir viena – Latvija! Laime – iespēja dāvāt prieku viens otram. Publikas iesildīšanai – tautas hits solistes Žannas Sļadzevskas sniegumā. Un kā cieņas izrādīšana senču tradīcijām un izpildītāju cienījamajam vecumam – pirmā dziesma Dagdas senioru kolektīva “Verbica” izpildījumā. Arī otru priekšnesumu pavadīja ilgi aplausi: dziesmu valodu saprot visi. Starp citu, viesi no Polijas un Lietuvas uz Latviju arī atveda priekšnesumus baltkrievu valodā!
Turpinājumā - karstasinīgie, jautrības latiņu ar dziesmu par znotiņu palielina slāvu kultūras ansamblis “Kaļinuška” no Preiļiem. Skanot vētrainiem aplausiem, soliste Valentīna Filimonova nodziedāja “Sievasmātes monologu”, ar Staņislava Volodjko vārdiem. Mūžīgais temats, kad folkloras krātuvē visbiežāk tiek pieminēti tie stiprā dzimuma pārstāvji, kuri liekulīgi savu tuvo radinieci sauc par “māmiņu”. Esot mazākumā ir grūti atspēkoties, arī sestdienas “Festā” mēs, vīrieši, izrādījāmies “gabalprece”. Manuprāt, par festivāla rotu kļuva deju priekšnesumi. Tie bija pieci kolektīva “Aviva” iznācieni uz skatuves, spilgtas Daugavpils ebreju biedrības pārstāves. Spīdot karstai saulei, dāmas pat paguva nomainīt skatuves tērpus. Apbalvojumā – aplausi, karstāki par tveicīgo vasaru.
Grupas “Cegilki” dalībniekus no Polijas pilsētas Levkovo Stare Dagdā sagaidīja kā senus paziņas. Dāvana no tālienes – trīs baltkrievu tautas dziesmas. Turpinājumā - aplausu vētra - augsts vērtējums vietējā solista Artūra Trepšas solo numuram – “Ziņģe par mīlu” latviešu valodā. Saskaņā ar scenāriju estrādē ar dziesmām ieradās ansambļi “Suzorje” no Rēzeknes, “Zaviruha” no Jēkabpils, “Kupalinka” no Klaipēdas. Bez vismazākā pārspīlējuma par starptautiskā festivāla naglu kļuva dziesmotie pārsteigumi Dagdas baltkrievu biedrības ansambļa “Akolica” izpildījumā. Karīnas Beikules spilgto, radošo komandu sajūsminātie skatītāji pavadīja ar ovācijām, kādas tajā sesdienā nebija skanējušas. Meistarība, ko pienācīgi novērtēja ikviens! Tieši šajā mirklī amfiteātrī sākās masu dejas. Tas ir gadījums, kad jautrība ir pārpārēm, uz to arī vienmēr tiecas Dagdas režisori.
Pēc šāda emociju izvirduma mākslinieki uz skatuves nevis nāca, bet uzlidoja. Skatītāji vētraini sagaidīja senos paziņas – ansambli “Uzori” no Līvāniem, “Krinicu” no Ludzas, “Rjabinušku” no Preiļiem. Bet, kad “Arljane”, koris no Polijas, dziedāja baltkrievu tautas dziesmu “Tumšā naksniņa”, viņiem pievienojās simtiem balsu. Un atkal priekšnesums, ko lūdza atkārtot, - skatītāju simpātijas ieguvušais Artūrs Trepša piešķīla uguni koncertam, kurā jau tā kvēloja ugunskurs, nodziedot visiem zināmo dziesmu “Sapņotājs”. Pēc tam – vēl viena komanda no Polijas – baltkrievu dziesmu ansamblis no Narevkas, kā arī “Svitanok” no Visaginas un “Tautas studija” no Ezerniekiem. Ansamblis “Nadeja” no Rīgas – galvaspilsētas līmenis!
…Pasākuma vadītāji Inese Plesņa un Sergejs Šabadalovs aicināja visus pārkarsušos “Festa” dalībniekus uz estrādi. Daudzi simti dalībnieku korī nodziedāja fināldziesmu “Labsirdīgi cilvēki”. Darīt labas lietas – cilvēces augstākais uzdevums! Tas, kas nāk no sirds, sasniedz arī citas sirdis. To pierādīja arī tradicionālais festivāls Dagdā. Eiforijā noritēja apmaiņas ar piemiņas dāvanām, apbalvojumiem, un cik bija ziedu pušķu…
Izmantojot gadījumu, Latvijas baltkrievu savienības vadītāja Jeļena Lazareva lūdza izteikt publisku pateicību Dagdai – par talantīgu organizatorisko darbu, augstu skatuvisko meistarību un galvenais – par viesmīlību un sirsnību. Savukārt pārstāvji no Līvānu, Preiļu un Ludzas delegācijām lūdza nodot sveicienu “Ezerzemes” kolektīvam – par izrādīto uzmanību daudznacionālās kultūras tēmai zilo ezeru novadā.
Uz tikšanos, mūsu radošā sadarbība turpinās! Jo Dagdas acuraugs – festivāls “Fest” ir fantastisks!
Aleksejs GONČAROVS