Vēl pavisam nesen Krāslavas novada Kazanovā ceļa malā stāvēja balts krusts. Pensionētā skolotāja Janīna GEKIŠA par to laikrakstā “Ezerzeme” 2008. gada 10. jūnijā rakstīja šādi: “Krusts Kazanovas pusmuižā kā piemiņa par iznīcināto Leona Plātera dzīvi, par mokām, par viņa paļāvību uz Dievu un piedošanu līdzcilvēkiem. Krusts stāvēja līdz mūsu gadsimta 60. gadiem, kad būvēja jauno ceļu un to novāca. 1998. gadā dzima ideja atjaunot šo krustu un nosaukt to par Dēla krustu. Šo ideju ar vietējo iedzīvotāju atbalstu rosināja skolotāja Zenta Meldere, izpildītāji bija V. Andrejevskis un J. Iļjiņecs. Šis krusts ir atšķirīgs no visiem pārējiem ar saviem izmēriem, krāsu — tas ir masīvs balts. Tā vien liekas, ka tas ir viens no ceļa rādītājiem uz Aglonas balto baziliku. Krusts tika uzstādīts 1998. gada 12. augustā. Kad svētceļnieki devās uz Aglonu, pirmā apstāšanās vieta bija pie jaunā krusta. Tā iesvētīšana notika 6. septembrī. Skaistā rudens svētdienas pēcpusdienā, kad tūdaļ pēc dievkalpojuma baznīcā sapulcējās pie krusta vietējie iedzīvotāji, skolēni un skolotāji, ieradās Krāslavas dekāns-prelāts Jāzeps Lapkovskis.”
Tagad tajā pašā vietā ir uzstādīts cits krusts. Arī masīvs, bet vairs nav balts.
Zenta MELDERE: “Uztaisīts pavisam jauns krusts, arī no koka. Tas vēl nemaz nav iesvētīts. Darba veicējs, tāpat kā iepriekšējo reizi, ir Viktors Andrijevskis. Tikai krucifikss ir pirkts, nevis Jevģēnija Iļjiņeca darināts, kā tas bija iepriekšējo reizi. Krusta iesvētīšana notiks pavasarī, kad kļūs siltāk.”