Spriežot par to, kādi arodi un prasmes Latgalē tiek nodotas no paaudzes paudzē, redaktores vietniece ieminējās par zāļu sievām, un es sapratu, ka šis stāsts būs par manu māsīcu Antoniju Veceli.
Viņa sevi nesauc par zāļu sievu. Viņa saka, ka ir vienkārši latviete, latgaliete ar zināšanām par to, kas aug viņas sētā, pļavā, mežmalā, un par to, kā, netērējot līdzekļus, ārstēt kaites un iegūt spēku.
Spēks viņai ir vajadzīgs, jo viņa ir zemnieka sieva. Šobrīd saimniecībā ir vairāk kā 30 gaļas lopi, no tiem 6 slaucamas govis. Pēdējos divus gadus gotiņas slauc ar aparātu, bet gandrīz 30 gadus tas tika darīts ar rokām. Antonija ar vīru Edgaru ir izaudzinājuši četrus dēlus, tam arī bija vajadzīgs spēks. Tagad divi dēli jau izveidojuši savas ģimenes. Ir prieks par trīs mazmeitām un mazdēlu.
Pie Antonijas saimniecībā “Sidrabvītoli” ciemojamies saulainā atvasaras dienā, tāpēc varam apmesties turpat sētas pagalmā pie galda, kur saimniece jau izkārtojusi dažādus ārstniecības augus, salasījusi pīlādžogas un aronijas.
“Divas nedēļas dzersi piparmētru tēju, pēc tam – divas nedēļas asinszāles tēju,” Antonija pa ceļam no fotosesijas stāsta fotogrāfam. To derētu darīt katram, kam paaugstināta kuņģa skābe. “Piparmētras vēl zied, tā ka tās vēl var lasīt un lasīt. Nav kur lasīt? Tūlīt izrakšu un būs tev piparmētras!”
Antonija ir dāsna. Viņa labprāt dalās. Dalās zināšanās un dalās ar to, kas ir – gan augi, gan lauku sētas labumi. Dažreiz viņa mēdz būt šerpa, bet ļauna gan nekad nav bijusi. No tāda cilvēka ir prieks ņemt.
Žēl, ka nevaru nodot Antonijas sulīgo latgaļu valodu, kad viņa stāsta par katru zālīti, ko atnesusi.
No Antonijas zināšanu pūra
“Te ir Monardas ziedi no puķu dobes,” Antonija rāda rozā ziediņus. “Monarda ir garšaugs, kas skaisti zied. Tā ir smaržīga un ar īpatnēju garšu. To lieto gan saldajos, gan pamatēdienos, gan mērcēs un marinādēs, protams, arī tējā. Tai ir pikanta garša. Veselībai to var izmantot nomierinošās tējas pagatavošanai. Tēja palīdz pret saaukstēšanos un veicina dažādu brūču dzīšanu.
Aroniju ogas stiprina veselību. Tās nostiprina asinsvadu sieniņas, pazemina asinsspiedienu, uzlabo aknu darbību. Gan saldētas, gan kaltētas tās nezaudē savas ārstnieciskās īpašības. Ja aroniju ogām pievieno ķiršu, aveņu vai meža zemeņu lapas un, aplejot ar verdošu ūdeni, ļauj nakti ievilkties, no rīta, pievienojot cukuru, var savārīt ļoti gardu sīrupu.
Pīlādžogas uzlabo vielmaiņu. Var ēst tāpat, var kaltēt un dzert tējā, var ievārījumā vārīt, apliet ar degvīnu. Recepšu ir daudz. Jāizvēlas tīkamākā. Nevajag baidīties no pīlādžogu rūgtuma. Tas rūgtums jau dod to labumu. Tāpat kā irbenēm. Irbeņu ogas vēl par agru lasīt. Tās es lasu, kad kārtīgs sals atnācis.
Avenes ir pret saaukstēšanos. Daudz gan nevar lietot, lai “uz sirdi nekrīt”. Aveņu lakstus vēl var lasīt. Labāk, protams, kad ar odziņām, bet tās odziņas mūsmājās ātri apēdas” smaida stāstītāja.
“Vībotnīti var lietot pirtī kā pitsslotu, mūsu senči ar tām slaucīja istabas, attīrot māju no nevēlamām enģerģijām un putekļiem. Vībotņu tēja nomierina nervus.
Ziedošas māteres uzlabo sirdsdarbību, pazemina asinsspiedienu un arī nomierina nervus.
Vīgriezēm ir vairākas labvēlīgas iedarbības. Pirmkārt tās nomierina nervus un palīdz iemigt, ja izdzer glāzi tējas stundu pirms gulētiešanas. Tām piemīt urīndzenošas īpašības. Labas pret saaukstēšanos. Stiprina sirds darbību. Vīgrieze palīdz arī ādas slimību ārstēšanai. Satrin tās sulā un ierīvē ādā.
Strutene visefektīgākā ir maijā. Vāc ziedēšanas laikā pēc saules rieta. Tad dziedinošās īpašības visspēcīgākās. Tad tā atdod visu savu spēku. Sulu iegūst, samaļot ar visiem lakstiem, un izspiežot. Uzglabā slēgtā traukā ledusskapī.
Strutenes esmu dzērusi tad, kad man nebija spēka. Garšīgi tas nav, bet rezultāts atsver nepatiku. Sešas nedēļas dzerot struteņu sulu mazās devās, es varēju daudz spēcīgāk strādāt. Man vienkārši bija spēks. Tajā pavasarī izveidoju akmensdārzu, pati visus akmeņus atvēlu, tikai lielāko vīrs palīdzēja. Tikai – lai dzertu struteņu sulu, ir jābūt veselam kuņģim. Bez jebkādām gastrīta pazīmēm, jo savādāk var saindēties. Ja ir problēmas ar kuņģi, jādzer struteņu tēja, ja nē, tad pusglāzē ūdens pusstundu pirms ēšanas pirmajā dienā piepilina vienu pilienu, nākamajā dienā – divus pilienus un tā turpina 42 dienas līdz 42 pilieniem un tad sāk pa pilienam samazināt katru dienu. Kopā sanāk 84 dienas – apmēram trīs mēneši.
Ja esi pārliecināts par savu kuņģi, ka tam nekas nekait, var darīt tā – pusglāzē ūdens vienu pustējkaroti struteņu sulas pusstundu pirms ēšanas no rīta dzēru divas nedēļas. Nākošās divas nedēļas dzēru tējkaroti sulas, pēc tam var dzert divas tējkarotes, bet es neriskēju. Dzēru divas nedēļas pa tējkarotei. Pati pārliecinājos, ka rodas spēks, sirds labāk strādā un asinsvadi attīrās. Dzerot struteņu sulu, var apturēt ļaundabīgo audzēju, pēc operācijas neveidojas metastāzes.
Tagad, rudenī, vēl var paspēt izrakt dažādas ārstniecisko augu saknes. Piemēram - Helēnas ālanti, mārrutkus, kas ir spēcīgs līdzeklis gremošanas dziedzeru sekrēcijas stiprināšanai. Tiem piemīt izteiktas urīnu dzenošas īpašības. Mārrutki tiek izmantoti urīna kanālu iekaisuma, nierakmeņu slimību un citu slimību ārstēšanā. Svaiga mārrutka kompreses izmanto pie apsaldējumu ārstēšanas. Mārrutkus var rakt tajos mēnešos, kuros ir burts “r” – tātad, sākot ar septembri līdz pat aprīlim, jo vēlāk saknes maina savu garšu un īpašības.
Tagad var vākt topinambūru saknes. Tās lietojot, nostabilizējas cukura līmenis asinīs. Ar dziednieciskām īpašībām ir apveltītas visas topinambūra daļas: bumbuļi, lapas, stublāji un ziedi.
Helēnas ālante ārstē iekaisumus, mazina sāpes un dziedē brūces, sāpes krūtīs, tās attīra elpošanas ceļus un tai ir urīndzenošas īpašības. Ar šī auga saknes uzlējumu var ārstēt ādas izsitumus.
Vēl var vākt meža retēja saknes. Tās gan ir jāpameklē. Saknītes nomazgā, izkaltē, ietin lupatiņā un ar veserīti sasit. Tad 1/3 tējkarotes vāra litrā ūdens 20 minūtes. Vai 5 minūtes, tad ielej termosā ievilkties un dzer nākamajā rītā. Tas ir ārkārtīgi efektīgs kuņģa darbības uzlabošanai, veicina aizkuņģa dziedzera darbību. Vispār uzlabo visu iekšējo orgānu darbību.
Kalmju saknēm ir antiseptiska un pretonkoloģiska iedarbība. Saknes sagatavo tāpat kā meža retējam, tās samaltas pulverī lieto uz naža gala divreiz dienā.
Ļoti vērtīgi ir auzu salmi. To novārījumā samērcē linu lupatiņu, aptin ap roku pirkstiem un kompreses tur visu nakti divus mēnešus pēc kārtas. Tas palīdz iztaisnot savilktos roku pirkstus. Ja pirtī ietinas šādas tējas palagā, tas palīdz visām locītavām.”
- Tev ir tik daudz zināšanu par ārstniecības augiem! Vai vari saukt sevi par zāļu sievu?
- Neesmu dzimusi zāļu sieva. Es vēl tikai mācos. Bērnībā nekad nedzērām pirktās tējas. Vienmēr tika lietotas zāļu tējas. Tās salasīja katru noteiktā laikā, izkaltēja un dzēra bez cukura. Vecāmāte zāļu tēju dzēra bez cukura. Visi zināja, kāda tēja dzerama pastiprināti slimību gadījumos. Piemēram sāpošu kaklu ārstējām ar liepziedu un kumelīšu tēju, ko sajauca vienādās daļās. Kumelītes saucām par romūļeņim.
- Kā ieguvi zināšanas par ārstnieciskajiem augiem?
- Dažas zālītes man iemācīja mamma, dažas – vecmāmiņa, bet es turpinu mācīties visu dzīvi – no grāmatām, no savas pieredzes. Piemēram, tēvs vēl bērnībā pastāstīja, ka gadoties kādam pušumam ārpus mājas, jāmeklē pelašķi. Tie jāsaberž starp akmeņiem, lai iegūtu sulu. Pelašķu sula aptur asiņošanu.
Pastiprināta interese par ārstnieciskajiem augiem radās, kad biju pirmā dēliņa gaidībās, jo ķīmiskos medikamentus grūtniecēm lietot nav ieteicams. Tad sāku interesēties, kā ārstēties bez ķīmijas. Tā pamazām zināšanas krājās.
Gribu teikt paldies kaimiņienei Veronikai Orbidānei. Tā ir īsta zāļu sieva. Diezgan bieži ar viņu konsultējos. Zāļu sievu zināšanas nereti ļoti atšķiras no grāmatās rakstītā. Tās ir dziļākas. Zāļu sieva intuitīvi jūt, kāda zāle kam der. Piemēram, grāmatās pret klepu iesaka ceļmallapas, bet ne visur tiek minēts, ka tās pazemina asinsspiedienu. Veronika man ieteica ganu plikstiņus pret caureju teļiem. Un, protams, tas kas der teļiem, ļoti labi palīdz arī cilvēkam.
- Vai savas zināšanas kādam nodosi?
- Dalos zināšanās ar visiem, kam ir vajadzība. Tagad daudzi cilvēki atkal sāk domāt par savu veselību, veselīgu dzīvesveidu, domā “zaļi”. Zāļu tējas - tā ir arī līdzekļu ekonomija un liela palīdzība veselības stiprināšanā. Arī mediķi atzīst, ka ārstniecības augi palīdz daudzos gadījumos. Piemēram pie saaukstēšanās slimībām. Nesaku, ka medikamentus nevajag lietot, bet, ja kaite nav akūta, ārstniecības augi palīdz ļoti labi, vajag tikai pacietību. Tagad ļoti daudzi cilvēki ir nervozi, jo jūtas noguruši. Šajā gadījumā ārstniecības augu tējas var ļoti labi palīdzēt. Kā jau teicu, spēku dod struteņu sula, bet vecākiem cilvēkiem vajadzētu strutenes kaltēt un dzert tēju.
Ja kāds palūdz, salasu tējiņas arī citiem. Dalos ar prieku, lai visi ir veseli!
Esmu priecīga, ka mazmeitas ieklausās un izrāda interesi par ārstnieciskajiem augiem. Viņām ir interesanti, ka iesnas var izārstēt elpojot kumelīšu tēju, kakla sāpes remdē kumelītes un liepziedi.
Iesaku visiem lietot medu, tas ne tikai uzlabo veselību, bet pagarina mūžu. Un vēl – ieklausieties savā organismā. Ja kāda tēja ļoti garšo, tātad tā ir organismam nepieciešama. Ieklausoties sevī, varam saprast, kas mums vajadzīgs.”
Iveta LEIKUMA
Ingas Pudnikas foto
Raksts tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “No paaudzes paaudzei” ietvaros
