Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Kā jau izglītības iestādēs ierasts, arī bērnudārzos izglītošanas un audzināšanas darbs tiek organizēts, balstoties uz valstī noteiktajām normām, likumiem, programmām un standartiem. Taču šoreiz stāsts nebūs par dokumentiem, bet gan par to, kā bērnudārzu audzēkņi sper pirmos soļus, apzinot un izprotot sevi kā piederīgu savai valstij, pilsētai vai sākotnēji, iespējams, tikai ielai. Protams, šie mazie cilvēkbērni patriotiska rakstura jautājumus un tēmas uztver savādāk nekā mēs, pieaugušie, taču teikt, ka viņiem tas nav svarīgi, būtu pavisam nevietā. Par to es pārliecinājos, apmeklējot bērnudārza “Pienenīte” pasākumu, veltītu Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienai. Skanēja dziesmas, bērni dejoja tautu dejas, deklamēja dzeju. Zālē, kas rotāta ar svētkiem atbilstošiem rotājumiem, valdīja svētku noskaņa. Bērnudārznieki ar savu patiesumu, gaišumu un sirsnību ir tie, kuri nākotnē būs savas valsts saimnieki, tāpēc ir svarīgi jau kopš agras bērnības viņiem dod iespēju iepazīt un saprast, kas ir patriotisms, mīlestība pret savu zemi, dzimteni.

Uz sarunu par to, kā patriotisms tiek ieaudzināts mazajos krāslaviešos, aicināju PII “Pienenīte” skolotājas Dzintru Dzalbi un Ainu Stepiņu.

-  Kā  bērnudārzā  bērni  tiek  iepazīstināti  ar  tik  nopietnām  tēmām,  kas saistās ar Latviju,  patriotismu,  dzimteni?

Dzintra: Novembrī tiek runāts par šiem tematiem. Mēneša sākumā ar bērniem tuvāk iepazinām savu dzimto pilsētu Krāslavu, pēc tam iepazinām mūsu novadu Latgali, kā arī mēneša otrajā pusē runāsim par Latviju kopumā - galvaspilsētu Rīgu, četriem Latvijas novadiem, lielākajām pilsētām, upēm...

Aina: Šogad bērni tuvāk iepazina Krāslavas ielas. Bērni izlozēja ielas nosaukumu, kuru tuvāk izpētīja un iepazina kopā ar vecākiem. Noskaidroja, kas uz šīs ielas atrodas un nofotografējās. Pēc tam bērni grupā iepazīstināja pārējos grupas bērnus ar savu tuvāk iepazīto Krāslavas ielu. Bērniem bija iespēja ne tikai pastāstīt par šo ielu, bet arī atrast to Krāslavas pilsētas kartē un tur piestiprināt savu bildīti. Pastaigu laikā arī mēs visi kopā devāmies pa pilsētas ielām, apskatījām, kā pilsēta ir izrotāta svētkiem. Dzintra: Rīkojam dažādus pasākumus, radošās darbnīcas. Piemēram, Lāčplēša dienai taisījām gaismas lukturīšus, Latvijai dzimšanas dienā bērni veidoja, zīmēja, aplicēja kolāžu. Bērni ar lielu prieku piedalās dažādās aktivitātēs.

- Kas jādara, lai bērni būtu  patriotiski?

Aina: Ir jāsāk ar ģimeni. Ir jārada bērnam atbilstoša vide. Ja to nevar radīt ģimenē, tad tai ir jābūt bērnudārzā vai skolā. Ko tu pasniegsi bērnam, to arī viņš no tevis paņems. Dzintra: Un tad šo pieredzi pārņems, ieviešot savā ģimenē. Mēs bērnudārzā svinam arī Baltā galdauta svētkus, ko bērni ir iemācījuši svinēt arī saviem vecākiem un vecvecākiem. Reizēm bērnudārzā vai skolā iemācīta lieta, ko bērns mudina izmēģināt arī mājās, pārvēršas par ģimenes tradīciju.

- Kādi ir jūsu novērojumi? Vai bērni ar patriotiska rakstura lietām saskaras tikai bērnudārzā vai tomēr jau tiek sagatavoti mājās?

Aina: Ir bērni, kuri bez mūsu iniciatīvas nāca uz bērnudārzu ar piespraustu lentīti Latvijas karoga krāsās. Kāds varbūt redzēja, ka mums tās piespraustas un lūdza, lai vecāki piesprauž arī viņam, bet citam tā noteikti bija vecāku iniciatīva.

Dzintra: Vairāki bērni svētku laikā nāk uz bērnudārzu saposti. Tā vecāki akcentē to, ka svētku laiks ir īpašs un tajos ir jābūt skaistiem.

-  Vai  bērni  šos  svētkus  svin arī mājās?

Aina: Manuprāt, tikai izteikti latviskās ģimenēs tiek svinēti šie svētki.

- Vai nav tā, ka bērni, gūstot pirmo pieredzi valsts svētku svinēšanā, mudina vecākus  pievērsties patriotismam?

Aina: Jā, arī tā notiek! Mēs iepazīstinām bērnus, bet viņi, pārnākot mājās, par to stāsta vecākiem.

-  Bērni  iemāca  vecākiem  būt patriotiskiem, nevis vecāki  bērniem?

Dzintra: Ne visās ģimenēs, bet mēdz notikt arī tā.

 - Vai vecāki labprāt iesaistās aktivitātēs, kas vērstas uz  patriotiska rakstura tematiem?

Aina:  Mūsu grupas bērnu vecāki ir pretimnākoši un ļoti atbalsta bērnus un te notiekošās aktivitātes.

Dzintra: Pagājušajā gadā pilnīgi visi vecāki kopā ar saviem bērniem veidoja kolāžas “Dāvana Latvijai”. Šogad bērni paši veidoja kolāžu “Latvija”, kas tika izmantota svētku pasākumā kā skatuves dekors.

-  Vai  bērni  izprot  piederību  Latvijai, savai pilsētai?

Dzintra: Pilsētai – jā! Viņi zina, ka tā ir viņu pilsēta, ka viņi te dzīvo. Piederību Latvijai vēl īsti neapzinās. Mēs vēl esam pamazi...

Aina: Taču, uzvelkot tautas tērpu, bērni mainās, stāja kļūst staltāka. Tas viņos rada svētku sajūtu.

- Kā Jums šķiet? Mūsu pilsētas  iedzīvotāji ir patrioti?

Aina: Es domāju, ka ir. Atbalsta svētku pasākumus. Piemēram, lāpu gājienā piedalījās mūsu bērni ar vecākiem. Arī svētku koncertā bija ļoti daudz skatītāju.

- Paldies par sarunu!

Iveta LEIKUMA

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.