Laiks, kurā mums laimējies dzīvot, ir brīnumains. Pēc gadu desmitiem mūsu pēcnācēji noteikti ar skaudību sacīs: “Viņi bija Latvijas simtgades liecinieki!” Vai mēs paši šo faktu apzināmies? Ko paņemsim līdzi no šī gada, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm? Un ar kādu domu, jūtu, emociju bagāžu mēs tuvojamies šim unikālajam notikumam?
Dagdas novads neapšaubāmi var kalpot kā piemērs daudzām kaimiņu pašvaldībām – attieksmē pret vēsturi, tradīcijām, kopīgu brīvā laika pavadīšanu un aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu vietējā kultūras dzīvē. Un tajā pašā laikā ne visi aizdomājas par kultūras darbinieku un viņu palīgu milzīgo darbu. Jo papildus ideju ģenerēšanai, scenāriju rakstīšanai, zāles dekorēšanai un neskaitāmiem mēģinājumiem šajā procesā ir jābūt galvenajai sastāvdaļai – pasākumu apmeklētāju ieinteresētībai, tas ir, cilvēku, kuriem paredzēts viss šis milzīgs darbs. Cik lielā mērā pašvaldības iedzīvotāji ir atsaucīgi, cik aktīvi apmeklē tieši valsts svētkiem veltītus pasākumus? Kāpēc šādi pasākumi vispār ir nepieciešami un vai dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas tradīcijas svinēt nozīmīgus datumus? Savās pārdomās par to un daudz ko citu jubilejas gada priekšvakarā ar mums dalījās Dagdas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča.
"18. novembris būs mūsu valsts 100 dzimšanas diena. Par godu šai dienai visā Latvijā ir brīvdiena, kad kopā ar ģimeni ir iespēja apmeklēt dažādus pasākumus. Mūsu novadā Valsts svētku pasākumi ir diezgan apmeklēti. Parasti tie sākas ar Lāpu gājienu, kur aktīvākie dalībnieki ir Dagdas vidusskolas kolektīvs. Dagdas Tautas namā notiek nominācijas Dagdas novada gada cilvēks pasniegšana. Apmeklētājus uzrunā gan interese, gan ziņkāre par nominantiem, gan svinīgi veidotais svētku koncerts. Savukārt mazajos pagastos notiek arī valsts svētku svinēšana, kur klātesošie var noskatīties savu izglītības iestāžu audzēkņu sniegumu, sirsnīgu tautas namu kolektīvu uzstāšanos. Katrs organizators izdomā savu rozīnīti ar svētku noformējumu, tiek gaidīts ikviens apmeklētājs. Protams, visiem patīk arī uzaicināto mākslinieku koncerts. Arī tie viesojas Dagdas novadā. Papētot afišas, var doties uz “Goru”, parādi Rīgā, lāpu gājienu vai svētku uguņošanu, vai tepat uz koncertiem Krāslavas novadā. Pie mājām un ēkām tiek izkārti karogi, ikviens tiek aicināts pie krūtīm piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti un kopā svinēt šos svētkus. Tas vai un cik daudz vecāki stāsta bērniem par Latviju un šiem svētkiem ir atkarīgs no katras ģimenes, viņu uzskatiem un patriotisma. Ja ģimenē šie svētki netiek svinēti, tad būtu labi, ja bērnam tiktu izstāstīts pats mazumiņš par to, kas ir 18. novembris, kā un kas tiek svinēts. Visā Latvijā tiek dekorētas pilsētas, notiek parādes, svētku uguņošana un dažādi citi pasākumi, nezinot un neizprotot, kas notiek sabiedrībā, bērns var justies neērti.
Līdz ar to ir būtiski bērnu pieradināt pie domas, ka arī valstij ir dzimšanas diena, tāpat kā ikvienam no mums, ka tās ir pūles izveidot un nosargāt valsti, ka tas nenotiek tāpat vien. Personīgi, es cenšos apmeklēt savu Tautas namu pasākumus valsts svētkos un priecāties par mūsu kolektīviem. Un tad dodos ģimenes lokā uz gaismu festivālu ‘’Staro Rīga’’.
Mūsu pašvaldība piedāvā iedzīvotājiem iespējas darboties kultūras kolektīvos, piedalīties pasākumos.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī iedzīvotāju paradumi un informācijas iegūšanas formas. Dagdas novadā tiek izmantotas vairākas iespējas, kā informēt interesentus par kultūras norisēm novadā: ir informācijas stendi pagastos, tautas bibliotēkās. Dagdas novada mājas lapā http://www.dagda.lv ikvienam interesentam ir pieejama informācija par novada aktualitātēm, jaunumiem, pasākumiem kultūrā .. Informācija tiek aktualizēta caur Faceboo, instagram un draugiem.lv platformu. Tas attiecīgi paplašina iespējas, kā informācija nokļūst pie potenciālajiem kultūras pasākumu apmeklētājiem. Informācija par novada kultūras dzīves norisēm tiek atspoguļota arī pašvaldības bezmaksas informatīvajā izdevumā, izdotu vienu reizi mēnesī. Novada gada norišu plāns tiek saskaņots tā, lai piedāvātās aktivitātes nepārklātos pagastos. Tiek veikts regulārs darbs, attīstot gan esošās kultūras tradīcijas novadā, gan veidojot jaunas, dažādojot mākslas un kultūras dzīvi. Arī viens no Dagdas novada tautas namu galvenajiem darbības uzdevumiem ir Dziesmu un Deju svētku procesa nepārtrauktības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana. Liela uzmanība tiek veltīta tradicionālo nozaru amatiermākslas kolektīvu (kora, vokālo ansambļu, deju kolektīvu, folkloras kopu, teātra) darbības nodrošināšanai. Kolektīvu vadītāji plāno mēģinājumu procesu, tiek maksāts atalgojums kolektīvu vadītājiem un speciālistiem. Saskaņā ar apstiprināto budžetu tiek apmaksāti transporta izdevumi, tērpu un inventāra iegāde, vadītāju un speciālistu profesionālās pilnveides pasākumi, nodrošināta kolektīvu piedalīšanās vietēja, reģionāla un valsts mēroga skatēs, konkursos, un arī Dziesmu un Deju svētkos. Rīkojot pasākumus, netiek aizmirstas esošās kultūras tradīcijas, piemēram, Dagdas novada svētki Annas Dagdā, Galda dziesmu un ‘’gvelžu’’ saiets, Meteņdienas, Ludviga diena, Miķeļi, festivāls ‘’Zavaļinka’’, Pļaušanas svētki, Zemnieku balle un utt. Kopā sadarbojoties, tiek radīti jauni svētki, kas notiks arī 2018. gadā: piemēram, Baltā galdauta svētki, Adventes lūgšanu brokastis,3.Stāstnieku festivāls “Omotu stuosti par bitinīkim”, festivāls Latvijas Goda aplis “Kroma kolna svātki”, kā arī Starptautiskais festivāls bērniem un jauniešiem “Apskauj mani, māmuliņa…”, baltkrievu dziesmu un deju festivāls “Fest”, klasiskās un garīgas mūzikas koncerti Dagdas baznīcā, Ziemassvētku tirdziņš. Decembrī lielu atsaucību guva Piparkūku izstāde. 2017. gadā Vislatvijas akcijas “Apskauj Latviju!” ietvaros tika stādīta garīguma sardze - ozoli, papildus bija 4. maija kultūras programma, kas bija jaunums pasākumu kalendārā. Aktīvi atsaucāmies fonda “1836” īstenojamā maršruta posmā Dagdas novadā. Tas bija sava veida pamudinājums pievērst uzmanību tam, ko Dagdas novadā var piedāvāt viesiem, uzlabot tradicionālās norises, radīt jaunas, sakopt vidi. Šāda veida akcijas prasa ieguldīt vairāk darba no kultūras dzīves veidotājiem, bet ieguvējs ir pašu pagasta iedzīvotājs. Lielu atsaucību guva 2017. gada vasaras saulgriežu svētki Dagdā, kas tika svinēti, apvienojot senču paražas un mūsdienīgākas tradīcijas. Pasākums ietvēra gan folkloras kopu muzicēšanu Dagdas skvērā, gan saulgriežu nakts rituālus Dagdas parka iestrādē. Tieši Saulgriežos, mēs atskāršam, ka esam dabas bērni, fiziski sajūtam, kā visa dzīvā radība saņem spēkus, uzplaukst neparastā krāšņumā un dāsni dalās ar mums. Mēs jūtamies vienoti – Dievs, Daba un Cilvēks. Tā ir varena vienotība, kas rada harmoniju. Turpinājums tam šogad 2018. gada 21. jūnijā Dagdā būs Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2018”. Maijā apskausim savas izglītības iestādes, iestādīsim krāšņas puķu dobes. Notiek darbs pie novadpētniecības materiālu izpētes bibliotēkās un Tautas namos. Kā pozitīvu piemēru varu minēt Svariņu Tautas nama 2. stāvā izveidotās rokdarbnieču, aušanas, pagasta novadpētniecības istabas. Materiālu kolekcionētājām Ernai Šļahotai un Ludmilai Paskačimai krātuves veidošana ir sirdslieta. Krātuvē ir atrodami materiāli par dažādām tēmām: izglītības vēsturi, par skolu padomju laikā, dažādas kolekcijas, ieskats Dagdas novada vēsturē. Krātuvē var ne tikai apskatīt eksponātus. Tiek piedāvāts arī pašam aktīvi padarboties, atrast sadzīves priekšmetu, kuru cilvēki lietoja jau pirms simtiem gadu un gandrīz tādu pašu, bet tikai modificētu lieto arī mūsdienās, iemācīties šķeterēt dziju un tml. aktivitātes. Paredzēti pasākumi arī mazākajiem novada iedzīvotājiem, ģimenēm, kā arī Ziemassvētku eglītes, teātra izrādes. Mūsu kolektīvi aktīvi koncertē ārpus novada un Latvijas robežām. Ar nepacietību tiek gaidīta Andrupenes TN amatierteātra izrāde Jāņudienā. Notiks Simtgades zaļumballe. Noteikti mūsu vokālā grupa ’’Solversija’’ iepriecinās mūs ar kādu jaunu dziesmas ierakstu. Prieks, ka šogad ar folkloras centra “Olūteņi” palīdzību atdzims “Suprātky” jeb vakarēšana. Tradīcija, kad ļaudis ziemas vakaros sanāca vienkopus gan pastrādāt, gan atpūsties. Tā ļāvusi, gan kopā svarīgākos darbus paveikt, gan nodot amatu prasmes no paaudzes paaudzē. Un, jo īpaši mūsu steidzīgajā laikmetā, pat noderīga - atnākt rāmumā un rimtā kopā būšanā ar savu ģimeni. Latviskā latgaliskuma saglabāšanai – godināt un rādīt latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos latgaliešu svētkus. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, Dagdas novadā tiks uzsākta akcija “Iepazīsti savu novadu”. Tās ietvaros ģimenei, kas saņēmusi ielūgumu no skolas vai PII, jānofotografējas kādā sev mīļā vietā novadā, rokās turot īpašo ceļojošo akcijas simbolu. Šis simbols tiks izgatavots un ceļos no vienas ģimenes pie otras. Visas akcijā iesaistītās ģimenes tiks pulcinātas Dagdā kopā 2018. gada rudenī. Ikviens no mums Dagdas novadā ir maza daļiņa no Latvijas - ar savu smaidu, balsi, stāju un talantu, radot mūsu valsts raksturu neatkārtojamu. Katra pagasta tautas namā mājo sava aura, savs gariņš. Vieniem ir iecienīti “Groziņu vakari” Valentīndienā un citos gadskārtu svētkos, citiem balles, citiem pašmāju mākslinieku koncerts, citiem izstādes. Noslēgumā gribu teikt paldies mūsu pašdarbniekiem, kas darbojas savos TN: dzied, dejo …Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai stiprinātu savu identitāti un piederības sajūtu savam novadam. Tā ir arī viena no brīvā laika pavadīšanas iespējām novadā. Lai mazā lauku novadā saglabātu un nodrošinātu daudzo kolektīvu darbību, ir jāpieliek pūles TN vadītājiem. Periodiski jāsaskaras ar to, ka jauniešu vecuma dalībnieki dodas prom studēt uz pilsētu, dalībnieki noveco, pastāv sezonas un maiņas darba specifika, līdz ar to pastāv transporta un laika problēma, kolektīvu mēģinājumu kalendāra saskaņošanas jautājums. Savus pašdarbniekus aicināsim uz saietu ’’Kultūras zvaigznājs 2018’’. Mīļi gaidīti, Dagdas novadā! Sekojiet reklāmai!
Mēs kopā radīsim, veidosim Latviju bagātāku, gudrāku… Ikkatrs aicināts un var iesaistīties sava novada, Dagdas novada, kultūras dzīves veidošanā".
Iveta LEIKUMA.
Materiāls ir sagatavots Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.