Krāslavas jauniešu pārdomas

“Grūts jautājums. Tas ir atkarīgs no mana garastāvokļa. Bet kopumā man tas ir nozīmīgi.”

Vai valsts svētki tiek svinēti arī Tavā ģimenē?

“Kopā ar ģimeni apmeklējam valsts svētku koncertu.” ““Manā ģimenē nav tradīcijas svinēt valsts svētkus. Svētku sajūtu rodu, pateicoties skolas pasākumiem.”

 “Mājās skatāmies Latvijas Televīzijas raidītos valsts svētku pasākumus, koncertus.”

“Mani vecāki ļoti daudz strādā un ir pārāk noguruši, lai apmeklētu pasākumus.”

“Svētku sajūtu rodu, pati uzstājoties valsts svētku koncertā. Ģimenē valsts svētkus nesvinam.”

“Pazīstu cilvēkus, kas valsts svētkus svin kā savus svētkus. Valsts svētku dienā izrotā māju ar atbilstošu atribūtiku, rīko uguņošanu. Gribētos, lai uguņošana valsts svētkos, sevišķi 18. novembrī, būtu arī pilsētas laukumā. Tad cilvēki pulcētos, varētu kopā padziedāt. Pēc 
koncerta kultūras namā visi izklīst. Pietrūkst kopības sajūtas.”

Kā skaistu, patriotisku pārdzīvojumu jaunieši min Krāslavā notiekošo tradicionālo Lāčplēša dienas lāpu gājienu.

“Tumšajā laikā lāpu gaisma padara Krāslavu tik skaistu un teiksmainu! Ir jūtama pilsētas vēstures elpa.”

“Lāpu gājiens ir saviļņojošs.”

“Lāčplēša dienas lāpu gājiens sniedz patriotisku saviļņojumu un gandarījumu.”

“Lāčplēša dienas lāpu gājiens ir gaidītākais 11. novembra notikums Krāslavā. Došanās lāpu gājienā vieno iedzīvotājus.”

Vai tevi uztrauc, kas notiks nākotnē ar dzimto novadu, valsti?

“Es redzu, kā manā pilsētā uzlabojas apkārtējā vide. Es lepojos ar savu dzimto Krāslavu!”

“Ļoti gribētos palikt dzīvot Krāslavā, bet kādas šeit ir iespējas izaugsmei? To pašu varu teikt par mūsu valsti. Šobrīd ārzemēs ir vairāk iespēju strādāt labi atalgotu darbu.”

“Protams, ka uztrauc. Ja šeit būs iespēja strādāt labi atalgotu darbu, noteikti palikšu dzimtenē.”

“Man ir svarīga iespēja nopelnīt, nodrošināt sevi, ģimeni. Šobrīd man trūkst 
motivācijas strādāt dzimtā novada, valsts labā. Tas saistīts ar neuzticību valsts politiskajai vadībai. Ceru, ka tā mainīsies.”

“Es mīlu savu dzimto vietu, mīlu mūsu zemi, dabu, bet man nepatīk mūsu valsts politiķi. Viņi neiedveš uzticību.”

“Es lepojos, ka mēs dzīvojam brīvā valstī, ka mums ir sava valsts valoda. Gribētu, lai visi iedzīvotāji to apgūtu un par to nebūtu konfliktu.”

“Manā ģimenē ir sarežģīts materiālais stāvoklis. Mamma mani audzina viena. Es redzu, ka viņa ļoti daudz strādā, bet nopelna maz. Tas nav taisnīgi.”

“Es nesaprotu, kā var rīkot grandiozus valsts svētkus, ja valstī ir tik daudz neatrisinātu problēmu. Valsts līdzekļus vajadzētu izmantot lietderīgāk.”

“Manī ir patriotisma jūtas un, protams, ka mani uztrauc, kas notiks nākotnē ar manu dzimto novadu un valsti.”

Iveta LEIKUMA

Materiāls ir sagatavots Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.