“Ezerzemes” darbs projekta “Valsts svētki = mani svētki” ietvaros, ko atbalstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ir noslēdzies. Pienācis laiks izvērtēt un apkopot rezultātus.
Pirmkārt, vēlamies pateikties cilvēkiem, kuri atsaucās mūsu aicinājumam un dalījās savā redzējumā par iepriekš minēto tēmu: tie, kuri piedalījās aptaujās, sniedza intervijas, dalījās savās pārdomās un pārdzīvojumos. Pētot jautājumu par piederību savai vals tij, piedaloties pasākumos, kas veltīti valsts vēstures zīmīgākajiem mirkļiem, tika iesaistīti vairāk nekā pusotra simta cilvēku. Nosacīti viņus var iedalīt tajos, kas piedalījās svētku, izstāžu, koncertu sagatavošanā (tie ir kultūras darbinieki), kā arī tajos, kas vēlāk izmantoja šī darba augļus. Starp citu, projekta laikā kļuva acīmredzams, ka šis sadalījums patiesi ir nosacīts, jo daudzi mūsu publikāciju varoņi izrādījās aktīvi un lieliski jutās uzreiz abās šajās lomās. Tāpēc skaidrs, ka pirmais atklājums mūs ļoti iepriecināja: tikai apmēram vienai desmitajai daļai mūsu respondentu valsts svētki ir parastas, nenozīmīgas dienas. Pārējie 93% iespēju un ieinteresētības robežās piedalās mūsu kopīgajos svētkos. Vairumā gadījumu tie ir vietējās mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu koncerti, balles, groziņu vakari, pasākumi izglītības iestādēs, kā arī dažādas izstādes. Cilvēku, ar kuriem mēs saskārāmies, vidū bija daudz arī tādu, kuri valstij zīmīgos datumus svin ģimenes lokā. Starp citu, pēc tam šajās ģimenēs ir pieņemts visiem kopā doties uz svētku koncertiem; tas liecina, ka maija, 11. un 18. novembra svētki
daudziem no mums ir dienas, ko veltām ģimenei, taču tajā pašā laikā tās joprojām ir kopīgi, mūs vienojoši svētki. Un ārkārtīgi svarīgi. Tāpēc ka tos par saviem svētkiem uzskata vairāk nekā 80% mūsu respondentu. Kā atzīst mūsu novadu iedzīvotāji – valsts svētku svinēšanas tradīcijas pamatā veidojas tā ietekmē, kas ir mums apkārt: plaša mēroga kultūras pasākumi, citu cilvēku piemērs. Turklāt, kā izrādījās, pamati tam, lai apzinātos sevi kā Latvijas daļu, daudziem tiek ielikti vēl skolas solā, un tie saglabājas visu turpmāko dzīvi. Zīmīgi, ka mūsu iedzīvotāju intereses neaprobežojas tikai ar vietējo kultūras namu vai izstāžu zāļu apmeklēšanu. Daļa no viņiem uzsver, ka īstas vienotības jūtas viņiem rodas svētku laikā lielās pilsētās – Daugavpilī, Rīgā, kur tiek organizēti plaši pasākumi, salūti, Nacionālo bruņoto spēku parādes… Atsevišķa uzmanība tiek pievērsta tiem latviešiem, kuri šobrīd dzīvo ārzemēs, taču, neskatoties uz to, visiem spēkiem cenšas saglabāt saikni ar dzimteni, kaut vai domās esot ar to kopā zīmīgu, vēsturisku dienu svinēšanas brīžos; no turienes, no tālienes, viņi pauž savu piederību. Bez šaubām, darbs projekta ietvaros ļāva mums ieraudzīt arī virkni problēmu, kuru dēļ daļai iedzīvotāju valsts svētki joprojām ir nekas vairāk kā sarkanie datumi kalendārā. Kā galvenie iemesli, kāpēc cilvēki neapmeklē organizētos pasākumus šajās svētku dienās, tika minēts brīvā laika trūkums, aizņemtība darbā, neveiksmīgi izvēlēts laiks, nepietiekami interesanta programma, kad koncerti un atpūtas vakari ne ar ko īpašu neatšķiras no iepriekšējo gadu pasākumiem. Bet kāds godīgi atzinās, ka šāda laika pavadīšana viņus neinteresē patriotisma trūkuma dēļ. Priecē gan, ka pēdējie ir mazākumā – par patriotiem sevi uzskata vairāk nekā 80% respondentu. Pavisam nesen, 18. janvārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās neparasts un zīmīgs pasākums – Latvijas valsts simtgades gada atklāšana. Mūsu republikas galvenās, gan bijušās, gan pašreizējās, amatpersonas – Raimonds Vējonis, Ināra Mūrniece, Māris Kučinskis, Dace Melbārde, Edgars Rinkēvičs, Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Bērziņš – uzdāvināja bibliotēkai grāmatas, ar savu piemēru aicinot visus iedzīvotājus piedalīties mūsu dzimtenes vēstures un kultūras procesa bagātināšanā. Un tā ir tikai viena no daudzām Latvijas valsts simtgadei veltītajām iniciatīvām – iniciatīvām kā visas valsts, tā arī vietējā mērogā. Bez šaubām, piedāvāto pasākumu daudzveidība noteikti ieinteresēs pat radikālus skeptiķus. Lai šis gads ir neaizmirstams! Lai mūsu pēcnācēji ar pateicību un lepnumu atceras tos cilvēkus, kuri organizēja un svinēja šo jubileju – par mums ar jums.
Marina Nipāne
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
