Būt uzņēmējai – labākā izvēle

Beatrise nāk no Balviem, taču jau mazotnē pārcēlās uz Dagdu, kur brīvajā laikā mācījās vietējā mākslas skolā. Kad draugi un radinieki bērnībā vaicāja, par ko meitene vēlas kļūt, viņa neminstinoties teikusi, ka par dizaineri, nezināja vien kādu. Tāpat prātoja, ka varētu būt uzņēmēja, līdzīgi kā jaunībā viņas vecāki, taču konkrētu ideju tolaik nebija. Meitene smejas, ka tagad abas sfēras neplānoti izdevies veiksmīgi apvienot. Tiesa, pēc vidusskolas kā viena no alternatīvām pavīdēja filoloģijas vai tūrisma studijas, taču īstas pārliecības nebija. “Pēdējā naktī, kad vajadzēja noteikt studiju prioritātes, ar mammu likām galvas kopā un šķirstījām visus iespējamos reklāmbukletus. Uzrunāja datordizains. Kad mammas brālis, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns, izstāstīja par šīs jomas perspektīvām, nolēmu, ka jāpamēģina”.

Lai arī, pēc jaunietes domām, studiju laikā Daugavpils Universitātē pārāk liels uzsvars tika likts uz zīmēšanu un gleznošanu, ārkārtīgi vērtīgs mācību procesa elements bija prakses. Viena no tām – lāzergriešanas un gravēšanas uzņēmumā Rīgā –  noteica tālāko profesionālo darbību. Tieši šeit meitene sākusi datorā radīto mākslu vizualizēt kokā ar tam paredzētajām iekārtām. “Nereti kolēģiem palīdzēju risināt sarežģītākus datorlietu jautājumus, savukārt no viņiem smēlos citas zināšanas, kuru pašai vēl nebija. Sapratu, ka man ļoti patīk šis virziens. Bieži vien naktīs nevarēju aizmigt, prātā šķetinādama jaunas idejas savam biznesam, ko drīzumā plānoju uzsākt”.

Beatrisi atbalstīja gan brālis, gan draugs, mamma gan sākotnēji bažījusies par meitas izvēles pareizību. Savu artavu deva studiju laikā saņemtās stipendijas, ko meitene cītīgi krāja. Pirmo pasūtīto iekārtu, lāzergriešanas ierīci, nācies gaidīt vairāk nekā pusgadu. Tiesa, kad tā pēdīgi saņemta, parādījies nākamais izaicinājums – kur strādāt. Tā kā atbilstošu telpu nebija, jaunā ierīce gadu stāvējusi skapja dziļumos, un tikai šobrīd, pēc veiksmīgas dalības NVA atbalsta programmā komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, tā pamazām tiek likta lietā jaunajā, tiesa gan, vēl pilnībā nepabeigtajā, darbnīcā Andzeļu pagastā.

Beatrise rāda nofilmētos videomateriālus, kur redzama pakāpeniska darbnīcas tapšana; tās tapšanā iesaistījusies visa ģimene. “Viss, kas man piederēja pirms gada – vecs dators, lāzeris un aizdoti instrumenti. Taču man bija konkrēts mērķis un motivācija, kas mani virzīja”. Turklāt jaunietei gribējās darbu, ko var darīt laukos – tā kā draugam šeit ir sava zemnieku saimniecība, viņa mēģināja būt elastīga un nedaudz pielāgot savu darbības jomu.

Šobrīd jauniete ir iegādājusies attiecīgās iekārtas un instrumentus, darba “tīrā daļa” noris mājās, bet “netīrā”, tehniskā – darbnīcā. “Pavisam drīz darbnīcu plānots pabeigt, tad vairs nebūs šķēršļu ar pilnu jaudu doties uz priekšu”, uzsver Beatrise, rādīdama savus darbus. Tie ir dažādi dekoratīvie uzraksti, fotorāmji, piekariņi, medaļas un medaļu turētāji, pakaramie, krūzīšu paliktņi, kāzu suvenīri un vēl, un vēl.Uzņēmējas galvenā mērķauditorija ir jaunās mammas un kāzinieki. Tāpat daudz pasūtījumu nāk, tuvojoties svētkiem. Jauniete smejas, ka jau šobrīd tiek aktīvi izgatavoti Ziemassvētku rotājumi, jo uzņēmējiem gatavošanās šiem svētkiem sākas agrā rudenī.

Jautāta par klientu piesaisti, jauniete saka, ka šobrīd viņa pārlieku necenšas reklamēties sociālajos tīklos, lai nesanāk tā, ka pasūtījumu ir vairāk nekā kapacitātes. “Betulai” ir sava Instagram lapa, Facebook lapu plānots aktivizēt, kad būs noslēdzies remonts.

Komersante saņem pasūtījumus no visas Latvijas, ir bijuši arī vairāki pieteikumi no Vācijas, Zviedrijas, Īrijas un Anglijas. “Nereti klienti vēlas ko pasūtīt, bet viņiem nav konkrētas idejas. Sākas sarakste, kuras laikā mēģinu saprast, kādā virzienā veidot piedāvājumu. Izveidoju dažādas skices datorā, lai cilvēkam būtu priekšstats, kā vizuāli izskatīsies produkts, un viņš varētu izvēlēties sev tīkamāko šriftu, formu, izmēru un krāsu. Pēc tam, kad makets ir saskaņots ar pasūtītāju, dators tiek pieslēgts pie iekārtas, lai ar tās palīdzību darbu izgrieztu. Pēc griešanas produkts ar slīpmašīnu tiek noslīpēts – slīpēšana padara finieri gludāku un maigāku. Atkarībā no izvēlētā produkta, darbs tiek krāsots. Krāsots produkts tiek izgatavots aptuveni divu dienu līdz pusotras nedēļas laikā, nekrāsoti darbi ir gatavi vienas līdz septiņu dienu laikā. Ne mazāk atbildīga daļa ir gatavās preces iesaiņošana”, darba procesu apraksta jaunā uzņēmēja. Gatavo produkciju meitene sūta pa pastu un pakomātu, kā arī nodod, tiekoties ar klientiem klātienē. Ir ārkārtīgi patīkami, kad klienti uzraksta pozitīvas atsauksmes vai pasūta atkārtoti un iesaka to citiem. Šī atgriezeniskā saite arī apstiprina to, ka būt uzņēmējai – tā bija labākā izvēle”.

Jauniete uzsver, ka uzņēmējas ampluā viņa pati regulē to, cik nopelna; ja peļņa nav pietiekama, tā ir tikai pašas vaina. “Tāpat nosaku savu laiku; gada sākumā iegādājos skaistu, dārgu plānotāju, lai ieviestu ikdienā noteiktu ritmu, taču sapratu, ka nekas nesanāk – ir jābūt elastīgai”. No vienas puses, ir daudz risku un izdevumu, īpaši uzņēmējdarbības uzsākšanas sākumposmā. Tāpat nemainīgs pavadonis ir stress – piemēram, bažas, vai kurjers kārtīgi rīkosies ar sūtījumu un tas veiksmīgi sasniegs adresātu, vai klients būs apmierināts. No otras puses, tā ir zināma brīvība un pastāvīga kustība – tikšanās ar klientiem, piegādātājiem, kā arī dažādu profesionālo lomu izmēģināšana – darbu plānošana, mārketinga un reklāmas izveide, komunikācija ar klientiem, dizains un maketēšana, produktu izstrāde, pakošana un piegāde. “Būt uzņēmējam – tas ir dzīvesveids”.

Facebook lapa: https://www.facebook.com/ik.betula/

Instagram lapa: https://www.instagram.com/ik_betula/

Kontakttālrunis: + 371 26 202 188

Raksts sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Lietuvā atbalstu.

Anna ZEMBLICKA