Dagdai un visam Krāslavas novadam plaukt un zelt!

  • Projekti
  • 22.06.2022 10:08
  • 527 skatījumi
img

Mazā un savā veidā unikālā pilsētiņā plūst nesteidzīga, rāma dzīve. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pērn Dagda atgriezās Krāslavas novadā un kļuva par jaunās teritoriālās vienības otro pilsētu. Kā jau zilo ezeru zemē sagaidāms, pilsētai piekļaujas tāda paša nosaukuma ezers, un tek upīte Narūta. Tuvāk iepazīstoties, šī vieta aizrauj ar dažādu laikmetu vēstures liecībām, kur līdzās sadzīvo mūsdienu tendences ar pagājušo gadu mantojumu.

Vēstures avoti liecina, ka agrākie Dagdas vietas pieminējumi ir atrodami jau 17. gadsimtā vācu hronikās, kad to sauca par Dageten. Tās pamatlicējs bija Jānis Francis Hilzens – Kurzemes hercogistes kanclers. Viņš šeit organizēja pirmo katoļu draudzi un uzcēla koka baznīcu. No šī brīža sākās rakstītā pilsētas vēsture.



Kad nomira pēdējais Hilzenu dzimtas pārstāvis (1788), viņa atraitne pārdeva īpašumu Buiņickiem. Visplašāk pazīstamais šīs ģimenes pārstāvis ir Kazimirs Buiņickis, kurš sniedza lielu ieguldījumu ne tikai Dagdas, bet arī visas Latgales attīstībā. 19. gadsimta sākumā šeit atradās bibliotēka, arhīvs, bagātīga gleznu un skulptūru kolekcija. Diemžēl viss gāja bojā 1863. gada zemnieku nemieru laikā, kad muiža tika nodedzināta. Parks ir vienīgā liecība, kas daļēji saglabājusies no muižas.



20. gadsimts Dagdai bija notikumiem bagāts. 1925. gadā tā jau bija blīvi apdzīvota vieta.  Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 1935. gadā Dagdā bija 1104 iedzīvotāji, t.sk. 53,4% ebreju un 42,1% latviešu. Otrā pasaules kara laikā nacisti ebrejus nosūtīja uz Daugavpils geto, kur tos nošāva. Vācu karaspēkam aizejot, Dagda gandrīz pilnībā nodega, palika tikai neliels skaits mūra ēku.



1950. gadā ciemam tika piešķirts pilsētciemata statuss, un tā kļuva par Dagdas rajona centru. Šajā laikā tika izveidoti vairāki rūpniecības uzņēmumi un uzceltas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Pēc kārtējās reformas Dagda iekļāvās Krāslavas rajonā. 1992. gadā Dagda ieguva pilsētas statusu. Tad 2009. gadā vēsture atkārtojās un pilsēta kļuva par Dagdas novada centru, bet 2021. gadā tā kļuva par Krāslavas novada daļu. Saistībā ar pēdējo reformu man nāk prātā teiciens, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Uz vietas pārbaudīsim, kā noritēja reforma un vai visi ir apmierināti.



Raksta veidošanas procesā uz Dagdu devos vairākas reizes, pastaigājos pa ielām, tikos ar pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, uzņēmējiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī ar pilsētas iedzīvotājiem. Vienā no savām vizītēm es apmeklēju tradicionālo piektdienas tirgu. Biju pārsteigta, ka tas notiek katru nedēļu, jo uz Krāslavu tirgotāji pārsvarā atbrauc tikai uz gadatirgiem.



Pēc informācijas par pilsētu un tās apskates objektiem devos uz Dagdas Tūrisma informācijas centru (TIC). Nelielā divstāvu ēkā Skolas ielā 6 atrodas ne tikai TIC, bet arī dzimtsarakstu nodaļa un Invalīdu brālība “NEMA”. Tūrisma konsultante Aija Šēfere pastāstīja, ka šī ēka ir bijusī sinagoga. TIC telpā izvietoti galvenokārt Dagdai veltīti suvenīri, un tūrisma jomas darbinieki ir gatavi pastāstīt par vietu un atpūtas iespējām ikvienam, kurš interesējas.



Vai administratīvi teritoriālā reforma ir ietekmējusi jūsu dzīvi un darbu?



- Protams. Sākumā bija neizpratne, kā rīkoties tālāk!? Konkrētu norādījumu no augstāk stāvošajiem nebija, sazinājāmies ar Krāslavas TIC, pārrunājām, kurš un ko dara, sākām pilnveidot mājaslapu, papildināt trūkstošo informāciju, aprakstus. Šajā sakarā kā TIC darbiniece varu teikt, ka man ir kļuvis vairāk darba, tas ir saistīts ar to, ka bijušā Dagdas novada tūrisma objekti ir apvienoti ar Krāslavas novada objektiem, līdz ar to ir vairāk objektu, vairāk apmeklētāju. Ciešā sadarbībā ar Krāslavas novada TIC sākām papildināt Krāslavas novada mājaslapu (www.visitkraslava.com) ar bijušā Dagdas novada objektiem un, protams, popularizēt sociālā tīkla Facebook lapā ne tikai dažādas Dagdas un pagastu apvienības, bet arī visa Krāslavas novada pasākumus.



Sāku aktīvi tulkot lietuviešu valodā informāciju par tūrisma objektiem Krāslavas novadā, ko man atsūta Krāslavas novada TIC vadītāja Tatjana Kozačuka. Tulkošanas saraksts joprojām ir diezgan liels, taču darbs virzās uz priekšu. Starp citu, tieši vakar (ceturtdien, 16. jūnijā - aut. piez.) mūs apmeklēja Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks un interesējās par pašreizējo situāciju. Protams, pievērsa uzmanību suvenīriem, un es ierosināju  Dagdas TIC telpās izvietot arī Krāslavas suvenīrus.



Ja runājam par Dagdas TIC pieejamajiem suvenīriem, to autori ir amatnieki no Maltas. Viena rokdarbniece ada zeķes ar "Dagdas" rakstu, un keramiķis Aleksandrs Visockis gatavo dažādus suvenīru traukus. Novada pašvaldības vadītājs ierosināja izstrādāt kopīgus tūrisma maršrutus, kam es, protams, piekrītu. Vārdu sakot, darba ir daudz. Vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai sniegtu precīzāku notiekošā raksturojumu. Kā jau minēju, darba ir vairāk (alga gan palikusi tajā pašā līmenī), bet atklāt jaunus objektus vienmēr ir interesanti. Bez šaubām, jaunizveidotajā Krāslavas novadā ir kurp doties, un ir ko redzēt!



Vai jūs kā Dagdas iedzīvotāja jūtat pārmaiņas pēc reformas?



- Mani personīgi izmaiņas praktiski neskāra. Taču zinu, ka daļa bijušā Dagdas novada pašvaldības darbinieki palikuši bez darba, daļai samazinātas algas. Piemēram, agrāk dzimtsarakstu nodaļā strādāja divi darbinieki, tagad ir tikai viens. Bet dzīve turpinās, priecājamies par to, kas mums ir, cenšamies dzīvot draudzīgi. . . Novēlu mūsu jaunajam Krāslavas novadam plaukt un zelt!



Pēc TIC apmeklējuma ielūkojos invalīdu brālības "NEMA" telpās.



Nevalstiskā organizācija dibināta 2006. gadā, tajā šobrīd ir 34 biedri. Man izdevās aprunāties ar dažām organizācijas pārstāvēm, tikko kā bija beigusies viena no viņu tikšanās reizēm. Dažāda vecuma dāmas pastāstīja, ka uz šīm telpām organizācija pārcēlusies ne tik sen. Izskanēja viedoklis, ka šo pārcelšanos ir veicinājis Upenieka kungs, par ko esot viņam pateicīgi. Vienīgais, ko vēlētos, būtu nedaudz vairāk vietas. Invalīdu brālības telpas sienas rotā biedrības biedru radošie darbi, uz vienas no sienām cipars 15 liecina par brālības pagājušā gada jubileju. Pēc redzētā un dzirdētā sapratu, ka biedrība ir ļoti aktīva. Tikšanās notiek katru darba dienu, izņemot pirmdienu. Viss tiek organizēts pēc plāna: otrdienās - zupas virtuve trūcīgajiem, trešdienās - fizkultūras nodarbības, ceturtdienās – nodarbības, kas veicina veselīgu dzīvesveidu. Vēl viena nodarbe ir pārtikas maisiņu pakošana trūcīgajiem.



Uz manu jautājumu: "Kas ir mainījies pēc tam, kad Dagda kļuva par Krāslavas novada daļu?" brālības pārstāvji sacīja, ka lielas pārmaiņas nav manījuši, izņemot to, ka tiek veikta infrastruktūras uzlabošana. Nevalstiskās organizācijas pārstāvji ieteica aktīvāk veicināt jaunu darba vietu rašanos, atbalstīt vietējos uzņēmējus, lai jauniešiem būtu iespēja strādāt dzimtajā pilsētā, nevis pamest to labākas dzīves meklējumos.



Pēc Aijas Šēferes ieteikuma devos aplūkot laikmetīgo mākslu. Alejas ielā, tieši blakus Kultūras centram uz saimniecības ēkas sienas grafiti stilā rotājas uzraksts “Dagda”, un attēlots arī pilsētas simbols - fēnikss. Tas izskatās ļoti neparasti, ne velti ir kļuvis par iecienītu vietu gan amatieru, gan profesionālu fotogrāfu fotosesijām.



Noteiktajā laikā devos pie Kultūras centra vadītājas Ineses Plesņas, lai noskaidrotu, vai dzīve šajā iestādē ir mainījusies.



Inese, jau gandrīz gadu strādājat Krāslavas novadā. Ko jūs varat teikt par apvienošanos?



– Kultūras centra darbā izmaiņas noteikti ir. Ja agrāk mūsu mērķis bija organizēt pasākumus mūsu novadā, tad tagad visi lielākie novada pasākumi aizceļojuši uz Krāslavu. Mums jādomā, ko piedāvāt vietējo iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanai.



Ir mainījusies arī struktūra. Mums bija savs metodiķis, informāciju saņēmām tieši no Kultūras ministrijas un visu organizējām uz vietas. Tagad novada metodiķis ir Voldemārs Varslavāns, kurš koordinē mūsu darbību. Esam ar viņu labi pazīstami, vairākkārt esam braukuši uz dažādiem semināriem, pieredzes apmaiņā, kā metodiķi.



Kā attīstās sadarbība?



– Mēs, protams, strādājam. Taču šobrīd nav vienota rīcības plāna, un tas darbu atvieglotu. Domāju, ja Krāslavas novadā izveidotu kultūras nodaļu, darbs būtu mērķtiecīgāks. Reforma joprojām turpinās un pat 1. jūlijā tā netiks pabeigta. Iespējams, tā turpināsies vēl dažus gadus.



Kā ar finansēm? Vai finansējums ir palicis nemainīgs?



- Protams, finansējums ir samazinājies. Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Viens no pirmajiem - vērienīgi pasākumi tiks rīkoti Krāslavā. Vēl viens iemesls ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ja runājam par darbiniekiem, tad darbinieku skaits ir palicis nemainīgs. Dažas pozīcijas ir mainījušās, bet štata vienību skaits palicis tāds pats.



Rezumējot kopējās mūsu dzīves tendences jaunajā novadā jau veidojas. Grūti pierast, ka mūsu kolektīviem Pilsētas svētkos jābrauc koncertēt uz Krāslavu, jo iepriekš viss notika uz vietas Dagdā. Nu, tas ir tīri psiholoģisks faktors.



Kas no šī gada visvairāk palicis atmiņā?



Tas neattiecas uz divu novadu apvienošanos, bet atmiņā palicis. Atceros, kā rīkojām pasākumus Covid apstākļos. Piemēram, Annas svētkus Dagdā, iedzīvotāju ērtībām tika veikta testēšana pie ieejas koncertā. Mums tās bija papildu saistības un liels apgrūtinājums. Bērnības svētki notika 4 reizes (4 reizes pulcējās 25 cilvēki). Daudzi pasākumi notika attālināti. Šogad mūsu Dagdai apritēja 30 gadi. Nedēļu pirms jubilejas sākām filmēt pilsētas organizāciju pārstāvju video apsveikumu, kas tika ievietots interneta vietnē. Kad rodas neparedzēti apstākļi, jāspēj būt radošiem stingro noteikumu robežās.



Sarunas laiks beidzās, un Inese devās uz kultūras darbinieku salidojumu, lai apspriestos un pieņemtu nepieciešamos lēmumus. Bet es devos uz Dagdas bibliotēku, kur mani sagaidīja bibliotēkas kolektīvs. Pārsteidza uz bibliotēkas lietotājiem orientētās gaišās un plašās telpas, piramīdveida stikla konstrukcijas griestos.



Vai apvienošanās ar Krāslavas novadu ietekmēja Dagdas bibliotēkas darbu?



– Īpašas izmaiņas neizjutām, jo metodisko palīdzību un konsultēšanu, arī iepriekš Dagdas bibliotēkai un tās struktūrvienībām, sniedza Krāslavas novada centrāla bibliotēka. Pastāvīgi papildinām grāmatu klāstu, sekojam jaunākajām tendencēm un lasītāju pieprasījumam.  Uz gada sākumu dokumentu kopskaits bija 23 776. Tās ir gan grāmatas, gan periodiskie izdevumi, audiovizuālie resursi u.c.



– Kā ar finansējumu?



– Būtiskas izmaiņas nenotika, štata vietas netika samazinātas, lai gan vēl viena darbinieka mums pietrūkst. Finansējums ir atbilstošs bibliotēkas funkciju nodrošināšanai.



Ilona Bronka aicināja uz Bērnu literatūras nodaļu. Skatu, kas man pavērās, var raksturot ar vārdu "iespaidīgs". Kā jau bibliotēkā pienākas, plauktos ir ļoti daudz grāmatu bērniem, ir arī “atpūtas stūrītis”, kur notiek nodarbības vai meistarklases. Interaktīvais galds, mīkstie pufi - tas viss projekta realizācijas rezultāts. Vitrīnu skapjos bieži tiek izstādīti eksponāti par dažādām tēmām.



Bērnu literatūras nodaļa ir tā vieta, kur bērns var pavadīt savu brīvo laiku, iegūt interesējošo literatūru, apmierināt savas garīgās intereses, kur viņš iepazīst sevi un apkārtējo pasauli, lasot pieejamās grāmatas, un kur bērnam var sākt veidoties savs pasaules uzskats. Bērnu literatūras krājums tiek komplektēts tā, lai maksimāli apmierinātu bērnu un jauniešu mērķauditorijas vajadzības. Svarīgi ņemt vērā lietotāju pieprasījumus, lai krājums būtu daudzpusīgs un noderīgs gan mazākā vecumposma bērniem, gan jauniešiem. Liela vērība tiek pievērsta kvalitatīvai nozaru, latviešu un jauniešu literatūrai, lai atbilstu visu vecumu lietotāju interesēm.



Pievilcīga estētiskā vide ir svarīgs sekmīga darba priekšnosacījums, lai rosinātu apmeklētājus iegriezties biežāk, izmantot piedāvātos pakalpojumus mācībām un interešu izglītībai, pavadīt savu brīvo laiku. Bērnu literatūras nodaļa ir iekārtota tā, lai bērns jau no mazotnes vēlētos nākt uz nodaļu, spēlētu galda spēles, interesētos par grāmatām un jauki pavadīt savu brīvo laiku.



Apmeklētājiem tiek piedāvātas daudzveidīgas aktivitātes - tematiski pasākumi, literārās stundas, grāmatu izstādes, tikšanās ar rakstniekiem, konkursi, ekskursijas, bibliotekārās stundas, radošās darbnīcas u.c. Aktivitātes bērniem tiek rīkotas ciešā sadarbībā ar Dagdas izglītības iestādēm, Aleksandrovas pamatskolu. Sadarbība ir veiksmes atslēga Bērnu literatūras nodaļas produktīvam darbam, par to liecina gan darba rādītāji, gan bērnu un jauniešu pozitīvās atsauksmes.



Pats galvenais – bibliotekāram jārūpējas, lai katrs apmeklētājs saņemtu to informāciju, kas tam nepieciešama - vai nu tīmeklī, vai tradicionālā bibliotēkā.



Savu viedokli par reformu un dzīvi novadā izteica dagdietis, uzņēmējs Raimonds Nipers.



Ap 90% Dagdas bijušā novada iedzīvotāju nekādas izmaiņas novadu reformā neizjuta, viņu ikdienas dzīvi tas neietekmēja, un tas tikai nozīmē, ka šāds veidojums kā “Dagdas novada pašvaldība” iedzīvotājiem nebija vajadzīgs. Novada iedzīvotāji gada laikā nodokļos novada budžetā samaksāja tūkstošiem eiro, iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, un vēl citas pašvaldības noteiktās nodevas. Bet kādus pakalpojumus no novada pašvaldības iedzīvotāji saņēma pretī? No novada pamatbudžeta 80% tika tērēti pašvaldības darbinieku algām un darba vietu uzturēšanai. Budžeta finansējums tika piešķirts novada struktūrām, neizvērtējot to lietderību, kādā apmērā un kvalitātē tās sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem Dagdas novads kā pastāvīga institūcija pastāvēja 12 gadus no 2009. gada līdz 2021. gadam, un arī Dagdas rajons pastāvēja 12 gadus - no 1950. gada līdz 1962. gadam. Dagdas rajona laikā notika ļoti aktīva rajona ekonomiskā aktivitāte, praktiski viss tagadējais Dagdas pilsētas centrs tika uzbūvēts 50gados, tajā laikā tika uzceltas arī daudzas fabrikas un rūpnīcas. Par nožēlu varu teikt, ka 12 gadi kā pastāvīgai institūcijai “ Dagdas novads” bija gaužām neveiksmīgs, pie vadības bija cilvēki, kuri neprata saimniekot. Uzņēmējdarbību uzskatīja novadam par nevajadzīgu, nespēja realizēt kvalitatīvus projektus. Rezultātā, Dagdas novadā iedzīvotāju skaits samazinājās par apmēram 60%.



Novada apvienošanās rezultātā var redzēt pozitīvas tendences, beidzot sāka labot ceļus. Šogad Dagdas novada iedzīvotajiem beigsies līgums ar esošo sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un turpmāk atkritumus apsaimniekos Krāslavas novada pašvaldības uzņēmums SIA “Krāslavas nami”. Daudzas lietas, ko gadiem nespēja paveikt Dagdas novada administrācija, cerams, ātri un efektīvi paveiks Krāslavas novads. Salabos ceļus, sakārtos apkures katlu mājas, attiecīgos amatos būs kompetenti darbinieki.



Dagdas novadā jau vairākus gadus vērojama paša zemākā vēlētāju aktivitāte valstī. Uz pašvaldību vēlēšanām līdz biļetenu urnām aizgāja vien 25,6% balsstiesīgo. Cilvēki domā, lai iet citi, mana balss neko neizmainīs. Vēlēšanu ignorēšanas rezultātā, iedzīvotāji saņēma dārgākos sadzīves atkritumu tarifus, dārgākos apkures tarifus un sadangātos ceļus….. Ir tautas paruna – Kā balsosi, tā arī dzīvosi! Uz vēlēšanām ir jāiet, jo tā ir iespēja mainīt pastāvošo politisko virzienu, kur pašreiz Latvijā ir lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā, lielākā PVN likme pārtikai, neadekvāti autotransporta nodokļi, nesaprotami lielākie tarifi elektroenerģijai. Ja nav izvēles par ko balsot, tad jāizvēlas balsot vismaz par mazāko ļaunumu, vēl labāk  izdarīt gudru balsojumu.



Informācija Dagdas pilsētas un pagastu apvienības mājaslapā vēsta, ka uz pagājušā gada 1. janvāri pilsētas iedzīvotāju skaits bija 1990 cilvēki. Neskatoties uz to, ka pilsēta nav blīvi apdzīvota, Dagdā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte" ar vairākām filiālēm pagastos. Tālāk izglītību var iegūt Dagdas vidusskolā. Var apmeklēt arī Sporta skolu, Mūzikas un mākslas skolu. Ir iespēja iegūt profesionālo izglītību Daugavpils Celtniecības tehnikuma filiālē. Lai noskaidrotu, vai pagājušajā gadā veiktā administratīvi teritoriālā reforma atstāja ietekmi uz izglītības jomu Dagdā, pēc komentāriem vērsos pie Dagdas vidusskolas direktores Vijas Gekišas.



- Ir pagājis pārāk maz laika, lai sajustu patiesas pārmaiņas. Joprojām ir grūti par kaut ko spriest. Darbus infrastruktūras uzlabošanā redzam gan Dagdā Asūnes ielā, kur daļēji mainīts asfalta segums, gan ceļā uz Dagdu. Tāpat tiek strādāts pie veloceliņa izveides no Dagdas līdz Ozoliņiem. Tas priecē. Plāno būvēt jaunu depo, kurā atradīsies ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču šie lēmumi pieņemti jau sen un valsts līmenī. Viena gada laikā, nav iespējams mainīt pilsētas dzīvi. Tie, kas reformas laikā palika bez darba, devās meklēt darbu citur, pameta pilsētu, bērni, protams, devās līdzi. Tas negatīvi ietekmēja skolēnu skaitu mūsu iestādē.



Par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem aprunājos ar vairākiem iedzīvotājiem:



Valentīna, Dagdas iedzīvotāja: “Ir pagājis pārāk maz laika, lai izdarītu kādus secinājumus. Bet man nez kāpēc ir sajūta, ka Dagda tiek atvirzīta malā. Ja agrāk jutu, ka par mums, pilsētas iedzīvotājiem rūpējas, tad tagad tādas sajūtas vairs nav. Piemēram,  katru gadu mēs maksājam nekustamā īpašuma nodokli. Tā kā man ir invaliditāte, esot Dagdas novadā, man bija atlaide, šogad saņēmu rēķinu par pilnu cenu bez atlaidēm. Nezinu, kur varu uzzināt, vai man pienākas atlaides. Dagdas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā bija daudz konkrētas informācijas, “Krāslavas Vēstīs” tādu informāciju neredzēju.”



Aleksandrs, pensionārs: “Ja runājam par pēdējo reformu, es to vēl neesmu pat pamanījis, manas dzīves 77 gados šī nav pirmā reforma. Bet man sāp sirds, ka Asūnes ielā, kur tagad tiek veikti darbi, nav gājēju ietves. Vai tiešām pa tik ilgu laiku nebija iespējams kaut ko izdomāt? Apkārt braukā lielās būvdarbu mašīnas, kaut ko dara, bet ātruma ierobežojuma zīmju nav. Vieglo automašīnu vadītāji "skrien". Vēlētos rīcību šajā virzienā.”



Larisa, vokālā ansambļa vadītāja: “Ja esam viena liela ģimene, tad par to ir jārūpējas. Nav īpašas atšķirības, vai esam apvienojušies vai nē, galvenais ir dzīvot mierā, saticībā un sapratnē. Mēs vēlētos, lai mūs sadzird.”



Edgars Tjarve, Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadītājs.



Ko jūs varat teikt par administratīvi teritoriālo reformu?



– Ir paveikts milzīgs darbs, lai apvienotu Krāslavas un Dagdas novadus. Pirms reformas mēs apspriedām lielu skaitu jautājumu, kopīgi izstrādājām Krāslavas novada attīstības plānu, sagatavojām ļoti daudz dažādu dokumentu. Veicām optimizāciju, centralizāciju, kuras laikā daļa mūsu funkciju nonāca Krāslavā.



Vai iedzīvotājiem kaut kas ir mainījies?



– Manuprāt, būtiskas izmaiņas nav notikušas. Iedzīvotājiem tiek nodrošināts viss pakalpojumu klāsts, kas bija pieejams iepriekš. Ja runājam par visu Dagdas pilsētas teritoriju un pagastu apvienību, tad tāpat kā līdz šim visos pagastos strādā tautas nami, savus pakalpojumus sniedz 4 feldšeru - vecmāšu punkti, ir sociālais darbinieks un bāriņtiesas darbinieks, neskarta palika arī pagastu administrācija. Notika optimizācija, dažas nodaļas mainīja nosaukumus, citas tika apvienotas. Visas strukturālās izmaiņas tika veiktas pēc darba principa, kāds ir Krāslavā. Likumsakarīgi, ka visi nodaļu vadītāji atrodas Krāslavā. Mums palika tikai administratīvā un finanšu nodaļas.



Gribu atzīmēt, ka mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Krāslavas novada pašvaldības vadību un deputātiem. Visus projektus, kas tika uzsākti laikā, kad Dagda bija neatkarīga pašvaldība, Krāslavas novada vadība atbalstīja un šobrīd tie tiek īstenoti. Projektu realizācijas laikā radās problēma - cenu pieaugums pašreizējās situācijas dēļ pasaulē. Katrs projekts sadārdzinājās vidēji par 0,3 procentpunktiem no kopējām izmaksām.



Kā ar finansējumu?



– Visas finanses ir Krāslavas novada pašvaldības pārziņā, un mēs strādājam apstiprinātā budžeta ietvaros. Protams, naudas vienmēr vajag vairāk, nekā ir. Attīstības ideju ir daudz, bet prioritāte ir tam, kas ir svarīgāks. Tagad primārais uzdevums ir sakārtot visus ar apkuri saistītos jautājumus. Mums ir četras katlu mājas, divas plānojam apvienot, kas palīdzēs samazināt to uzturēšanas izmaksas. Ir nepieciešams laikus uzkrāt malku, šķeldu un granulas, jo enerģijas cenas biedē ar to pieaugumu. Iedzīvotājiem ir jāpiedāvā optimālākā cena, kāda ir iespējama pašreizējā situācijā.



Vai apvienošanai ir kādi ieguvumi?



– Ceru, ka varēsim pieteikties lielāku un dārgāku projektu īstenošanai. Piemēram, ielu apgaismojums un laternu stabu nomaiņa, ielu asfalta seguma nomaiņa un citi. Kā jau teicu, ideju ir daudz, jautājums ir tikai par pieejamo finansējumu.



Jāpiebilst, ka nepieciešams atrisināt līdz galam neatrisināto jautājumu - ūdensvada un kanalizācijas izbūvi Dagdā. Problēmsituāciju ir daudz, taču mēs cenšamies tās risināt, tiklīdz tās rodas.



Dagdā ir diezgan daudz dažādu organizāciju, kas netika aptaujātas. Taču no iepriekš teiktā var secināt, ka novadu apvienošanās strukturālās izmaiņas iedzīvotājus ir skārušas minimāli. Visi pakalpojumi tiek sniegti pilnā apjomā. Pārveidojumus piedzīvoja tikai iepriekšējā Dagdas novada pašvaldības nodaļas. Optimizācija tika veikta, lai ietaupītu nodokļu maksātāju naudu. Lai viss normalizējas starptautiskajā arēnā, tad arī mums viss izdosies.



Jeļena AVSJUKEVIČA



Attēlā: Dagdas ezers





Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.#SIF_MAF2022  Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.