25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

25 vosorys

Ūtruo daļa

Nu Juonim leidz Pīterim saule grīžās pret zīmu. Pīterdīna teik svieteita 29. junī kai Juoņa dīnys atsviete. Nazkod Pīterdīnā turpynuojuos vosorys saulgrīžu svieteišona ar rūtuošonu, vaiņuku peišonu Pīterim, ols dareišonu i gunkura dadzynuošonu.

Tāvs stuosteja vīnu gadīni, kod jis struoduoja pi saiminīka. Beja sīna laiks i kai reize vīna sīna pļova beja sausa i vazaunē vadama taišni Pīterdīnā. Saiminīks struodnīkim lyka giutīs pi dorba, bet tāvs pasaceja saiminīkam, ka Pīterdīnā navar struoduot pi sīna, var pārkiuņs īspert. Saiminīks naklauseja, tik pasasmēja, ka tuos ir glupeibys. Struodnīki givuos pi dorba i vede sīnu iz vazauni. Te, kur gadejusēs, kur nā, izguoja tyucteņa i zibiņs īspēre taišni vazaunē. Vazaune nūdaga. Nuokūšajā godā, kod otkon vajadzēja struoduot pi sīna, saiminīks praseja tāvam, kod beja tei dīna, kurā pi sīna navar struoduot.

Kaidu laiku Pīterdīna tyka svieteita Ondrupinē ar dzīsmem, humoru i konkursu Pīteru vydā.

Atīdama Pīterdīna rūtoj, rūtoj, Atnes sīra gabaleni rūtoj, rūtoj, Atīdama Jākubdīna rūtoj, rūtoj, Atnes maizis gabaleni rūtoj, rūtoj.

“Seņuok rūtava vairuok jau vys tymā laikā nu Juoņa dīnys da Pīterdīnai. A, ka rūtava vieļuok, to vacī izasmēja”.

LFK 1945, 264

26. julī katuoļu bazneicuos svietej sv. Annys – Jaunovys Marijis muotis – dīnu. Tautys tradicejuos itei dīna eipaša ar jaunuos ražys paraudzeišonu i cytur teik saukta ari par Saimineicu i Tierga dīnu. Seņuok Annys dīnā iz sātu puorvede saimineicu, deļtuo, ka jaunuo raža deve īspieju kuozinīkus gūdam pacīneit. Annys dīna ir na viņ vosorys brīdums, bet ari rūbežs gaidomajim ražys nūvuokšonys dorbim i rudiņam.

Tim, kas leidz Annys dīnai nabeja sapļuovuši sīnu, vysi saceja, lai nabādoj, deļtuo, ka piec Annys dīnys pļautais sīns napyust, lai iudiņs koč pa sokumu kuotu tak.

Nu 1996. goda Dagdā teik reikuots tautys muokslys festivals “Annas Dagdā”.

Tautys muokslys festivals “Annas Dagdā”. 2008.goda 26. juļsAnnys dīnys pasuocīnī pi Solovja azara. 2002.goda 26. juļsAnnys dīnys pasuocīnī atpyutys bāzē “Dana” pi Solovja azara. 2008.goda 25.juļsRūtaļu stuņde Dagdys piļsātys svātku laikā. 2011.goda 22.juļsDagdys 20 godu jubilejis pasuocīnī. 2012.goda 28. juļs

Byutyskuos Latgolys tradicejis ir vīsmīleiba, laipneiba, sirsneiba i izpaleidzeiba. Puorsvorā tys zeimojās iz gostu uzjimšonu. Ticiejumūs par gostu atīšonu līcynoj nu kliepa izkrytuse molkys pagale, vuornys kriekšona ci kaķa mozguošonuos. Iz kurū pusi kaķa astis gols, nu tuos pusis byus gosti.

Gostim iz golda lyka vyslobuokūs iedīņus, kaidi tik beja, i sirsneigi lyudze, lai gasteni nu kotra iedīņa parauga koč mozu druponu.

Gostu cīneišona nav īdūmojama bez maizis. Gars ir maizis kukuleiša ceļš – nu gryuda siejis leidz goldā caltam smuordeigam maizis kukuļam. Eipašu zynuošonu pylns ir maizis ceļš, saleidzynojūt, kai tys beja seņuok, kai – myusu dīnuos.

Senejūs laikūs babeņa cepe maizi kotru ūtrū nedeļu. Lai izcaptu maizi vajadzēja: rudzu myltus, kvīšu myltus, suoli, cukru, cyti lyka kiminus, mīlis i iudini. Myltus aplēja ar vuoreitu, nadaudz padzysušu iudini i sameiceja pabīzā masā. Ījauktū meikli turēja pusūtru dīnu syltā vītā, cikom jei īskuobst. Īskuobušū meikli puormeiceja, pīlīkūt vēļ kluot myltus, cukru, kiminus, suoli piec garšys i mīlis. Nu sameiceituos meiklis ar saslapynuotom rūkom taiseja kukuleišus, puorvylka krysteņu, drusku pagaideja, koleidz meikle pasacēle. Tod izlyka kukuleiti iz lizis, kur beja pakluotys kļova lopys i cepe lelajā maizis ceplī pusūtru stuņdi.

Maizis smuords guoja pa vysu ustobu. Cīši gribiejos paraudzeit iz reizis nu cepļa izjimtu maizeiti, a babeņa nadeve syltu maizi ēst, varūt samaituot vādaru.

Dagdys nūvoda folklorys kūpu uzvadums “Kod saimineicys gostus gaida”. 2015.goda 24. juļsDagdys nūvoda folklorys kūpu uzvadums “Kod saimineicys gostus gaida”. 2015.goda 24. juļs

Seņuok pi golda āduojim vēlēja: “Dīvs gaus!” Tys zeimoj – lai Dīvs gausynoj iesšonu, lai āduojs ād ar gausu, ar apdūmu i paād da seita. Lai iedīņs nas svieteibu i nūdar mīsai i goram. Gauss ir ari ar nūzeimi lāns, lieneigs. Lieni ādūt, var paēst lobuok, seituok. A pretim juosoka: “Ar gausu!” Tai ka āduojs ari apstyprynoj – ēst pa mazeņam. Tai pi golda saīt dialogs: “Dīvs gaus!”, “Ar gausu!”

Tautys muokslys festivals “Annas Dagdā”. 2015.goda 25. juļs

Kroma kolna bruoliste ir bīdreiba, kas dybynuota 2012. godā. Bīdreibys aizsuokumi meklejami dažu viesturis entuziastu sarunuos par vajadzeibu dziļuok pieteit sovys saknis, Latgolys viesturis vēļ naapzynuotūs aspektus, vaira apsaverūt latgaļu senviesturi pyrma kristīteibys īīšonys Latvejis teritorejā.

Kotra goda prīškpādejā augusta nedeļā Kroma kolnā nūteik kasgadejī Kroma kolna svātki, kod kūpā saīt vysi bīdri, bīdreibys draugi i interesenti. Svātku laikā teik gūdynuoti aktivuokī bīdreibys bīdri. Izejūt vysaidus puorbaudejumus, teik uzjimti ari jauni bīdri.

Senejūs latgaļu ciļšu kūka piļs īskautā laukumā arheologiskajūs tārpūs ari Dagdys folklorys kūpa “Olūteņi” beja Kroma kolna svātku dalineica.

“Latvijas Goda aplis” pīstuoj Kroma kolna svātkūs.2018.goda 18. augusts

Tautysdzīsmis līcynoj, ka vysur senejūs latvīšu dzeivē tārpam vys ir bejuse izcyla nūzeime i tys veiduots ar sevišku lapnumu i dziļu dailuma izjiutu. Tārpu darynuojušys pošys volkuotuojis ar lelu nūpītneibu. Senejūs laikūs itū tautystārpa darynuošonys muokslu meitys vuicejuos nu muotis, jaunuo paaudze nu vacuokuos, reizem dalīkūt ari kaidu jaunu izdūmu nu sovys pusis. Tārpa pamata dūma i nūzeime vystik palyka tei poša cauri godu desmitem i symtim.

Tradicionalais tautystārps, kū etnografi pīzeist kai etalonu, radīs i atsateistejs da 19. godu symta vyds, da dzymtbyušonys atceļšonys, piec tam jū ītekmiejuši ryupnīcyski ražuoti materiali, piļsātys, attīceigi ari uorzemu mūde i cyti jaunmūdeigi faktori.

Laika gaitā ir puorsamejuši redzīni par tautystārpa komplektiešonu kolektivim:

• suokumā, veidojūt kolektivus, sevkura dzīduotuoja atguoja ar sovu darynuotū i nūkomplektātū tautystārpu, kura daži elementi myusu dīnuos jau nav sastūpami;

• 80. godu ūtruo puse ir laiks, kas saisteits ar folklorys kusteibys rasšonūs i tautystārpa atdzimšonu. Itymā laikā rūnās redziejums par vīnuota tautystārpa vajadzeibu vysam kolektivam – folklorys kūpai ci etnografiskajam ansambļam, kas veicynoj pīdareibys sajiutu i kolektiva atpazeistameibu;

• myusu dīnu kulturvidē suoc vaļdeit redzīņs par atškireigu tārpu izmontuošonu vīnā kolektivā, kas paīt viesturyskajam aspektam, kod sevkura meita ceņtēs poša sev izgataveit tārpu, kurs byutu atškireigs nu cytys meitys tārpa, saglobojūt sovam nūvodam, cīmam soveiguos kruosys, rokstus i tārpa sastuovdalis.

Ka tautystārpā nūej iz publisku pasuokumu, tu nes itū viesti i sovys tautys kulturys montuojumu i esi atbiļdeigs par tū, cik skaisti, izneseigi i kūši jū paruodi. Vajag izaturēt ar cīnu pret sovom saknem. Suonim etnografiskajam tārpam var pastuovēt ari arheologiskais tārps, kas paruoda, kū nosuoja vāluo dzeļža laikmata cylvāki 9.–12. godu symtā. Apsaverūt tautystārpa ceļu tik lelā laika periodā, daīt sacynuot, ka, suocūt ar 14. godu symtu, tārps suoce byutyski puorsameit, tok, izgatavejūt tārpu, tyka izmontuoti dabiskī materiali.

Ir svareigi naizmierst i saglobuot vītejuos apleicīnis tradicejis. Tys ir nu paaudzis iz paaudzi nūdūts kulturys montuojums, kurs radzams tārpūs, izskaņ dzīsmēs, stuostūs i raitā dejis sūlī.

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors.