25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

Ar vuordu slīksnis mes saprūtam na tik durovu ailis zamaškejū nūrūbežuojumu, bet ari rūbežu, jaunu suokumu. Symts godalaiku laikā folklorys kūpys “Olūteņi” ceļā ir bejs na vīns viņ slīksnis – ci tei byutu jauna dzīsme, tautystārpa nūkomplektiešona, kuortejuo skate voi kaids braucīņs, daleibnīku maiņa.

Taiduos reizēs otkon i otkon, puorkuopdams puori kuortejam slīkšņam, teic pi sacynuojuma, ka vystik folklorys kūpai īdūts pareizs nūsaukums – “Olūteņi”. Ari olūta ceļš dobā ir naparadzams – leluoki i mozuoki leikumi, akmini ceļā, pacālumi i krytumi, bet, nasaverūt ni iz kuo, jis, burbuļuodams tak iz prīšku.

Uzaicynuojums iz festivalu Leitovā tyka sajimts nu Radivilišku folklorys kūpys “Aidija”, ar kurū mes īpasazynom masku tradiceju festivalā Reigā. Festivals nūtyka Radivilišku piļsātys parkā, kurā beja izveiduots simboliskys Saulis aplis. Juo vyducī beja salykts akmiņu kruovums, bet pošā centrā daga gunkurs. Četrūs styurūs – iz zīmelim, dīnavydim, austrumim i rītumim – beja salyktys nu sīna veiduotys zeimis, kuruos pasuocīņa beiguos aizdadzynuoja. Folklorys kūpys daleibnīkim beja juoizīt itys aplis, apsastuojūt pi zeimu i dzīžūt sovys dzīsmis. “Olūteņi”, īmūt pa apli, dzīduoja pi pyrmuos i trešuos zeimis, leitovīšu folkloristi – pi ūtruos i catūrtuos. Iz tū laiku tys beja pyrmais leluokais festivals, kurā folklorys kūpa “Olūteņi” pīsadaleja atjaunuotā sastuovā.

Baltu vīneibys dīnā Radiviliškūs, Leitovā. 2008.goda 20.septembris.Storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2009”. 2009. goda 9.-10. juļs.Storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2009”. 2009. goda 9.-10. juļs.XXV Storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2012”. 2012. goda 8.-9. juļs.

Natuoli nu Dagdys, Osyuna pogosta Barinaucu sādžā, 1909.godā dzyma Konstantins Raudive, kurs pazeistams kai filozofs, tulkuotuojs, publicists i parapsihologs. Pyrmuo škola, kurā vuicejuos K.Raudive, beja Osyuna pamatškola. 1998.godā pi školys ākys tyka atkluota K.Raudivem veļteita pīminis pluoksne, bet 1999.godā školā tyka izveiduota K.Raudivis pīminis ustoba. Jimā ir salaseiti i vyspuorzynomī materiāli, i unikalys K.Raudivis laikabīdru i radinīku atminis. Taipoš ir ari magnetofona leņtis ar aizkopa bolsim, kurūs ir īrakstejis pats K.Raudive.

Osyuna pamatškola regulari organizej slovonuo nūvodnīka pīmiņai veļteitus pasuocīņus. Vīnu godu ari folklorys kūpa “Olūteņi” tyka pīaicynuota taida pasuocīņa organiziešonā.

Parapsihologejis vokors ar folklorys elementim Konstantina Raudivis dzymtajā pusē. 2013.goda 23. apreļs.Parapsihologejis vokors ar folklorys elementim Konstantina Raudivis dzymtajā pusē. 2013.goda 23. apreļs.Dzīšmu svātku karūga paceļšona pi Dagdys piļsātys dūmis. 2013.goda 30. juņs.

Nu 2005.goda Dagdys folklorys kūpa “Olūteņi” dorbojās turysma jūmā, pīduovojūt īpazeit Latgolys tradicionalū kulturu caur jautru i atraktivu, puorsteigumim boguotu programu. “Olūteņi” ir pyrmuo folklorys kūpa Latvejā, kam pīškierta “Lauku ceļotāja” kulturys zeime “Latvyskais montuojums”.

Kulturys zeimis “Latvyskais montuojums” padūšona Dagdys folklorys kūpai “Olūteņi” i tuos vadeituojai Intai Viļumai. 2013.goda 24.oktobris.Projekta “Kulinārais mantojums” turystu delegacejis sagaideišona Pīdrujā.Dagdys TN 50 godu jubilejis pasuocīnī. 2013.goda 6.decembris.Lobs bej’ puika myusu Jezups.Muzeju nakts Maltys viesturis muzejā. 2014.goda 17. majs.Storptautyskajā boltkrīvu dzīšmu i deju festivalā “Fest” Dagdā. 2015.goda 11. juļs.Storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2015”. 2015. goda 17. juļs.II Storptautyskajā boltkrīvu dzīšmu i deju festivalā “Fest” Dagdā. 2016. goda 9. juļs.II Storptautyskajā boltkrīvu dzīšmu i deju festivalā “Fest” Dagdā. 2016. goda 9. juļs.Folklorys kūpu saītā “Atašīnes suseklis 2016” Krustpiļs nūvoda Atašīnē. 2016. goda 23. juļs.Mozuokumtauteibu kulturys festivalā “Zavaļinka” Svareņu kulturys nomā. 2016. goda 13. augusts.III Storptautyskajā boltkrīvu dzīšmu i deju festivalā “Fest” Dagdā. 2017. goda 8. juļs.

Puori piļskolnam nūsalaiž mygla kai atmiņu pleivurs. Tymsi zylī Latgolys azari sasasauc ar bronzys gredzintenim izraksteitajom vylnainem, snuotinēs atspeid bryungonuos zemis spāks, bet parostums radzams palākajūs lyna kraklūs. Vaiņuki, kokla riņči, aprūcis i gradzyni – senejūs piļskolna dzeivuotuoju boguoteiba i spāks.

Dagdā taids ir Lubānys piļskolns. Ir svātki, kod piļskolnā, daudzus godu symtus atpakaļ izdzysušuo gunkura vītā, teik otkon īdagta guņs.

Baltu vīneibys dīna Lubānys piļskolnā. 2018. goda 22. septembrī.Folklorys kūpu “Akmiņeica” 30 godu jubilejā sveicūt, Ezernīku kulturys nomā. 2018. goda 29. novembris.Boltuo goldauta svātkūs Dagdys kulturys nomā. 2019. goda 4. majs.

Daleiba pasuocīņūs ci jūs organiziešona vysod aizjam daudz laika, suocūt nu dzīšmu, tekstu vuiceišonys leidz tautystārpa sagataveišonai. Gola rezultatā taidi priši stuojomēs skateituoju prīškā, ar vysu golvu ījukdami procesā, ka aizmierstom vīnkuorši nūsastuot kamerys prīškā, lai ļautu fotografejai nūgiut šaļti, kas vaira nikod naatsakuortuos. Ka vystik sasajamom i izdorom tū, izīt biļdis, kurys iznas caur laikim tuo mirkļa stuostu i piec daudzu godu atsauc atpakaļ tymā momentā, tymā laikā.

Folklorys kūpys i etnografiskī ansambli ir tī, kas vuoc, globoj i popularizej tradicionaluos kulturys vierteibys. Tys nūteik nu dīnys dīnā, nu goda godā, bet eipaši kruošņi pasaruoda kūpu jubilejis reizēs.

Folklorys kūpa “Olūteņi” nagaideitai dreiži dabuoja lelus panuokumus i, kruošni nūsvietejūt sovu 1 goda jubileju Astašovys kulturys nomā, 5 godu jubileju naatzeimuoja.

2007.goda 9.aprelī ar pasuocīni “Cerot, mīlot un ticot…” folklorys kūpa “Olūteņi” atzeimēja sovu 10 godu jubileju. Ar desmit dagūšom svecem, ar cereibu, ka piec garuos zīmys atdzymst zeme – gondreiž kai ūla atsaver, lai dūtu ceļu jaunai dzeiveibai –, ar mīlesteibu pret santāvu dzīsmi – tik dūdit rūku i mes īvessim jius pasaulī, kur šolc tymsys eglis, smolka leita pīlejušys, kur soldon-ryugtai smuordoj Juoņu zuole, kur čeikst bārza leiksts, muotei bārnu šyupojūt, kur caur dzīsmi izskaņ dzeive –, ar ticeibu, ka nu palnu var puortapt gunkurā, tyka atzeimāta pyrmuo leluokuo kūpys jubileja.

10 godu jubilejis pasuocīņs “Cerot, mīlot un ticot…” 2007. goda 9. apreļs.10 godu jubilejis pasuocīņs “Cerot, mīlot un ticot…” 2007. goda 9. apreļs.

15 godi – pyrmuo jubileja, kura tyka svieteita zīmys saulgrīžu laikā – tod, kod dzyma folklorys kūpa “Olūteņi”. Jubilejis pasuocīņs “Caur gadiem skan mūsu dvēseles dziesma…” nūtyka 2011.goda 27.decembrī Dagdys tautys nomā. Kai jau jubilejis reizēs pījimts, tyka puorcyluots nūītais ceļš, nūstuojūt pi nūzeimeiguokūs nūtikšonu. Te navar napīminēt tū, ka ideju Dagdā dybynuot Folklorys centru atbaļsteja tūreizejuo dūmis prīšksādātuoja Janīna Tukiša, tai tykdama par vīna nu pyrmūs itaida veida centru Latvejā krystamuoti. Kaidā sarunā Janīna atsazyna, ka nasaprotuse folklorys nūzeimi leidz tam breižam, cikom ar “Olūteņim” napabejuse vīnā skatē. Tī jei saprotuse, cik svareigi ir apzynuot sova nūvoda tradicejis, ceļt juos sauleitē, lai ari myusu bārni saprostu, ka ir dzilis i styprys kulturys mantinīki i sorguotuoji.

15 godu jubilejis pasuocīņs “Caur gadiem skan mūsu dvēseles dziesma…” 2011. goda 27. decembris.15 godu jubilejis pasuocīņs “Caur gadiem skan mūsu dvēseles dziesma…” 2011. goda 27. decembris.15 godu jubilejis pasuocīņs “Caur gadiem skan mūsu dvēseles dziesma…” 2011. goda 27. decembris.

Rokstu rokstim vysa dzeive, rokstu rokstim tautystārps. 2016.goda 29.decembrī nūtyka folklorys kūpys “Olūteņi” 20 godu jubilejis pasuocīņs “Rakstu raksti”. Kotrys kolektiva daleibnīks beja sagatavejs kluotasūšajim pa vaicuojumam. Kurs atbiļdēja pareizi, tyka pi kūpys daleibnīku saryupāta suvenira.

Vysleluokais puorsteigums beja tys, ka iz pasuocīni zīmys laikā nu pošys Reigys atbrauce folklorys nūzaris eksperte Gita Lancere. Juos vuordi beja, ka jei zyna, cik tys ir svareigi kolektivam.

Jubilejuos izskaņ tuos dzīsmis, teik ruodeitys tuos tradicejis, kas daudzu godu garumā palykušys par kūpys daleibnīku mīlesteibys i īdviesmis olūtu. Dažys nu tūs teik izpiļdeitys jau nu pyrmsuokumu, cytys īsavuiceitys pavysam naseņ, tok jau ir naatjamama kolektiva repertuara sastuovdaļa.

20 godu jubilejis pasuocīņs “Rakstu raksti” 2016. goda 29. decembris.20 godu jubilejis pasuocīņs “Rakstu raksti” 2016. goda 29. decembris.Apsveikums nu Dagdys katuoļu bazneicys kora, kurā dzīd lela daļa folklorys kūpys “Olūteņi” daleibnīku. Pyrmuo nu kreisuos pusis – vargaņu spieļuotuoja Olga Šalajeva.20 godu jubilejis pasuocīņs “Rakstu raksti” 2016. goda 29. decembris. 25 godu jubilejis pasuocīņs.25 godu jubilejis pasuocīņs.25 godu jubilejis pasuocīņs.

Nu folklorys kūpys aizsuokumu tuos vadeituoja asmu es - Inta Viļuma. Pasadolūt sovuos sajiutuos 100 godalaiku garumā, grybu saceit, ka “Olūteņi” ar lelu prīcu gatavej sovys programys vysim, kam tyva ir latvīšu identitate i tradicejis, pasasoka vysim, kas bejuši ceļa bīdri itūs godu garumā i byus prīceigi par tim, kas gribēs pīsavīnuot “Olūteņu” saimei.

Mes ticim, ka kūpā saīšona i latvīšu tradiceju ceļšona gūda vītā ir tys, kas paleidz dzeivuot pylnvierteigai i ar cīnu pret sevi i cytim.

Dzīsmēs apslāptais spāks, tradicejuos īlyktuo dziļuo jāga, kūpā byušonys syltums i svātku sajiuta ir vīnojūšais spāks symts godalaiku garumā.

Inta VIĻUMA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors