Pērnā gada augustā filozofu biedrība “Peripatos” iesāka tiešsaistē aptaujāt Latvijas daudzbērnu ģimeņu vecākus, lai noskaidrotu viņu pasaules uzskatu, vērtības un ģimenes attiecību kultūru. Šobrīd aptauju ir aizpildījuši 1600 respondenti, taču biedrība cer šo skaitu palielināt un aicina vēl citus, īpaši daudzbērnu ģimeņu vecākus no Latgales aizpildīt aptaujas anketu.
Februāra sākumā tika publicēti dati par dzimstību Latvijā 2023. gadā. Jau astoto gadu pēc kārtas ir novērojams jaundzimušo skaita samazinājums, taču pērn tas bijis viskrasākais. 2023. gadā piedzima 14 121 bērns – par 11,5 % jaundzimušajiem mazāk nekā gadu iepriekš. Šis dzimstības samazinājums tikai daļēji skaidrojams ar kraso dzimstības kritumu deviņdesmito gadu sākumā, kas tagad izpaužas kā ievērojami mazāka potenciālo vecāku, trīsdesmitgadnieku, kopa. “Mainās arī vecāku uzvedība, tiem kļūstot aizvien piesardzīgākiem – par ko liecina strauji krītošs dzimstības koeficients ” (Vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī), tā sociālajos tīklos jaunākos dzimstības datus komentējis Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Zīmīgi, ka dzimstības koeficienta straujais kritums pēdējos gados notiek par spīti gadu no gada (izņemot 2020. gadu) augošajai ekonomikai. Tas liek domāt, ka augsta dzimstība Latvijā pati par sevi neizriet no ekonomiskās attīstības vai labklājības līmeņa, – ir vēl citi, statistiski nozīmīgi faktori, kas to ietekmē.
2022. gadā 65 % daudzbērnu mājsaimniecību mājokļu atradās lauku teritorijās, bet 35 % – pilsētās (Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajā pilsētu definīcijā ietilpst pilsētas un blīvi apdzīvotas teritorijas ar vismaz 500 iedzīvotājiem. Visas pārējās teritorijas tiek klasificētas kā lauku teritorijas.) Kopumā novērojams, ka Latvijas valstpilsētu ģimenēs dzīvo mazāk bērnu. 2023. gada sākumā Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un Rēzeknē ģimenes ar bērniem bija vismazākās – vidēji ar 1,5 nepilgadīgiem bērniem ģimenē. Visbiežāk kuplas ģimenes var sastapt novados, īpaši Dienvidkurzemes un Siguldas novadā, kur 18–19 % no visām ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem ir tieši daudzbērnu ģimenes. Latgalē starp ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem procentuāli visvairāk daudzbērnu ģimeņu ir Preiļu un Balvu novadā – 16 %, Līvānu, Rēzeknes, Varakļānu, Augšdaugavas un Krāslavas novadā – 14 %, bet vismazāk ir Ludzas novadā un Rēzeknē – 10 %. Skaitliski visvairāk Latgales daudzbērnu ģimeņu dzīvo Daugavpilī – nedaudz zem astoņiem simtiem, taču tās veido tikai 9 % no visām Daugavpils ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Rēzeknes novadā dzīvo virs 400 daudzbērnu ģimeņu, Augšdaugavas novadā un Rēzeknē – ap 300, bet Balvu, Krāslavas, Preiļu un Ludzas novadā – starp 200 un 280, bet Līvānu novadā – ap 150 daudzbērnu ģimeņu. Varakļānu novadā dzīvo skaitliski vismazāk – ap 70 daudzbērnu ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem. Šie dati par daudzbērnu ģimeņu īpatsvaru novados liek meklēt papildus faktorus, kas izskaidrotu, kāpēc dažos novados kuplāku ģimeņu ir proporcionāli vairāk, un kāpēc pilsētās to ir mazāk.
“Līdz šim ir nepietiekami pētīti cilvēku uzskati, vērtības un pārliecības attiecībā uz ģimenes veidošanu, tādēļ filozofu biedrība “Peripatos” ar Džona Templtona fonda atbalstu šajā gadā veic pētījumu par vairāku ne finansiālas dabas faktoru ietekmi uz dzimstību. Daudzbērnu ģimeņu aptauja ir daļa no šī pētījuma”, tā skaidro filozofu biedrības “Peripatos” vadītāja un portāla “Telos.lv” galvenā redaktore Agnese Irbe. Plānots, ka aptaujas rezultāti tiks apstrādāti un publicēti līdz 2024. gada 1. aprīlim, un tie tiks izmantoti, izstrādājot ierosinājumus Latvijas dzimstības veicināšanai. Biedrība pateicas 1600 respondentiem, kas aptauju jau ir aizpildījuši, vienlaikus aicinot to darīt vēl citas daudzbērnu ģimeņu mātes vai tēvus, kuru ģimenēs aug vismaz viens nepilngadīgs bērns. Aptauja jāaizpilda interneta vietnē, tā ir anonīma un tās aizpildīšana prasīs ne vairāk par dažām minūtēm. Saite uz aptauju: https://ej.uz/daudzbernu-aptauju
Alīna OZOLIŅA,
pētījuma līdzautore
