Kinovakars Krāslavā

img


Rudenīgajā, lietainajā 31. oktobra vakarā Krāslavas kultūras namā norisinājās Labklājības ministrijas rīkotais Kinovakars. Pasaules garīgās veselības mēnesī nu jau piekto gadu Labklājības ministrija piedāvā filmu un sarunu vakarus, kuros varam sanākt kopā, lai padomātu par to, kā uztvert dažādību, kas var skart ikvienu no mums. Šādi filmu seansi šogad jau notikuši Alūksnē, Ogrē, Talsos un Liepājā.

Pirms kino seansa Krāslavā klātesošos uzrunāja Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta vecākais eksperts Guntis Kaldovskis, kurš uzsvēra, ka šī tikšanās veltīta svarīgai tēmai - garīgajai veselībai:



- Latvijā ir vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku, kuriem noteikta invaliditāte psihisku un uzvedības traucējumu dēļ. Gandrīz 95 tūkstošiem cilvēku ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi. Šie ir cilvēki, kuri saskaras ar grūtībām un ir vērsušies pēc palīdzības pie speciālistiem. Taču ir arī nezināms skaits cilvēku, kuri, piemēram, personīgu vai sabiedrības aizspriedumu dēļ nevēršas pie speciālistiem vai slēpj savas grūtības, baidoties no sabiedrības nosodījuma. Lai mazinātu sociālo atstumtību, kam īpaši pakļauti cilvēki ar invaliditāti, visā Latvijā tiek attīstīti dažādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Šie pakalpojumi dod iespēju cilvēkam, nepametot savu dzimto vietu, atgūties, pilnveidoties un integrēties sabiedrībā. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešams atbalsts, ar ES fondu līdzfinansējumu tiek veidoti un attīstīti tādi pakalpojumi kā dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļi. Tieši tāpēc šodien šeit ir nevis Veselības ministrijas, bet gan Labklājības ministrijas pārstāvji. Lai atgādinātu, ka katrs cilvēks ir vērtība un var dot savu ieguldījumu sabiedrībai, ja viņam ir tāda iespēja, tāpēc ar informatīvām kampaņām un akcijām – apspriežot, skaidrojot un rādot piemērus – cenšamies kliedēt stereotipus, aicinot ikvienu vispirms ieraudzīt cilvēku, nevis diagnozi un saprast. ka iekļaujoša sabiedrība rada mieru un harmoniju, dodot iespēju ikvienam atrast savu vietu dzīvē. Tādā veidā tas ir ieguvums mums visiem.





Pirms Kārļa Lesiņa spēlfilmas “Izmisums” seansa notika diskusija, kurā piedalījās vairāki eksperti: kinorežisors Kārlis Lesiņš, rakstnieks Oskars Tarvids, improvizācijas teātra aktrise un diskusijas moderatore Anete Bendika, psiholoģe un psihoterapeite Ilze Akmene un Ogres sociālā dienesta specializēto darbnīcu dalībnieks Klāvs Vecziediņš.



Sarunas laikā eksperti dalījās savā personīgajā pieredzē, kur katrs no cilvēkiem vai nu personīgi piedzīvojis grūtības, kas saistītas ar garīga rakstura traucējumiem, vai arī palīdzējis tās kādam pārvarēt. Filmas autors atzina, ka filma ir dziļi personisks stāsts par puisi, kura dzīvē iestājusies melnā svītra. Kārlis Lesiņš arī sacīja, ka šo filmu daļēji uzskata par dokumentālu, jo sižeta pamatā ir viņa dzīves traģēdija, kuru viņš ilgi nevarēja pārdzīvot.



Grāmatas autors Oskars Tarvids uzsvēra, ka mūsdienu pasaulē, kurā valda lielas iespējas un informācijas aprite, ir diezgan grūti uzturēt stabilu garīgo stāvokli un viņš personīgi vairākkārt piedzīvojis izdegšanu. Viņam darbs pie grāmatas kļuva par sava veida izaicinājumu, jo bija jāapraksta jau nofilmētais.



Ilze Akmene dalījās profesionālajā pieredzē un mudināja nenoklusēt problēmu un nebaidīties meklēt palīdzību pie speciālistiem.



Savukārt Anete Bendika apliecināja, ka daudzi vecāki, apzinoties, ka bērnam ir problēmas, labprātāk to nepamana, ignorē grūtības, kā arī nevēršas pie speciālistiem, kuri palīdzētu ja ne atrisināt problēmu, tad vismaz panāktu tās nepadziļināšanos.



Stundu garās sarunas noslēgumā, pārtraukumā pirms filmas “Izmisums” noskatīšanās, klātesošie varēja iepazīties ar Oskara Tarvida tāda paša nosaukuma grāmatu, kas sarakstīta pēc filmas sižeta.



Pēc filmas noskatīšanās man radās pārliecība, ka ir jābūt jūtīgam gan pret savu psiholoģisko stāvokli, gan jāpalīdz tiem, kam tas nepieciešams. Šī filma ir atgādinājums, ka emocionālas brūces var un vajag pamanīt. Izpratne un atbalsts ievērojami atvieglos to cilvēku dzīvi, kuri saskaras ar problēmām. Lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir trauksmes traucējumi, ir svarīgi saraut stereotipu ķēdi, radot atvērtu, atbalstošu vidi.



Mūsu iekšējais spēks un vēlme palīdzēt var mainīt gan mūsu pašu, gan to cilvēku dzīvi, kuriem nepieciešams mūsu atbalsts.



 



Jeļena AVSJUKEVIČA



Roberta ELEKŠA foto